Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Saliekamu bērnu rotaļlaukumu ražotājs SIA Wendi Toys, kas produkciju līdz šim tikai eksportējis, uzsāk tirgošanu arī Latvijā.

«Izbaudot veiksmes stāstu ar sekmīgu eksportpreci – bērnu rotaļlaukumu, esam raduši iespēju to piedāvāt arī pašmāju pircējiem,» paziņojis SIA Wendi Toys valdes loceklis un rīkotājdirektos Ivars Upmalis.

Bērnu rotaļlaukumu cenas Latvijas pircējiem būs zemākas – atbilstošas pirktspējai, «lai gan produkts būs pat labāks nekā eksportam,» apgalvo I. Upmalis.

DB jau iepriekš rakstīja, ka uzņēmuma ražotie rotaļlaukumi ir saliekami un kompakti iepakoti, kas ļauj tos ietilpināt arī vieglās automašīnas bagāžniekā.

Uzņēmuma rīkotājdirekotrs iepriekš vaicāts, vai ideja ir patentēta vai kā citādi aizsargāta, norādīja: «Ir divi veidi, kā sevi pasargāt. IKEA aizsargāšanas princips ir zemākā pašizmaksa. Vēl efektīvāks veids ir būt soli priekšā. Labākais piemērs rotaļlietu pasaulē - Brio pirmie izdomāja koka vilcieniņus, kas brauc pa sliedēm. Viņus kopē visa pasaule, arī IKEA, bet viņi par to neuztraucas un ir soli priekšā - katrā izstādē parāda ko jaunu un notirgo vairāk nekā jebkurš no kopētājiem. Patentēt, manuprāt, nozīmē, samaksāt lielu naudu par iespēju tiesāties.»

Koka klucīšu un citu rotaļlietu izgatavošanu savam bērnam Vizma Kigitoviča pārvētusi par pilnvērtīgu biznesa ideju , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rotaļlietu zīmols Bruno Toys nosaukts par godu Vizmas dēlam Bruno. Šobrīd viņam ir gandrīz pusotrs gads. Pirmās spēļmantas tapušas šī gada sākumā, kad mazais gribējis rotaļāties, un arī Vizmai kā mammai gribējās darboties. Viņa ilgi domāja par nosaukumu, taču nekur tālāk par Bruno Toys netika, jo mazais Bruno šobrīd paņemot visas 24 stundas diennaktī. «Un es laikam tā arī gribēju – zīmols ir radies, pateicoties viņam, un ir saistīts ar viņu. Tas ir ģimenisks veidojums,» viņa saka.

Nav perfektas

«Es nemelošu un neteikšu, ka mums ir tikai koka rotaļlietas. No labiem draugiem esam saņēmuši mantu kalnus un būtu negodīgi pret bērnu, ja es viņam tos nedotu. Līdz ar to dozētās devās viņš tiek pie skanošām mantiņām, pie plastmasas rotaļlietām. Ja es nolieku blakus dziedošas spēļu klavieres un savu klucīti, iespējams, klavieres vinnēs, bet, ja mēs vienkārši spēlējamies ar koka klucīšiem vai koka auto, es zinu, ka man nav jāuztraucas, ka kaut kas nolūzīs, būs neveselīgs, jo zinu, no kurienes ir koks, kur esmu nopirkusi lineļļu. Es pati esmu dabas bērns un gribas kaut ko veidot un radīt pašai,» saka Vizma.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar J&S Trading group GbR jūlija vidū Ebay vietnē Vācijā atklājusi veikalu, kur gan jauniem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem ir iespēja realizēt savu produkciju. Pirmie darījumi jau notikuši un esot vērojama regulāra Vācijas Ebay apmeklētāju interese.

Projekta sākuma posmā sadarbībai pieteikušies vairāki LTRK biedri, piemēram, SIA Meduspils, SIA IR GROUP, SIA MG Factory ar skrejriteņiem DipDap un SIA WENDI TOYS.

Projekta loģistikas partneris ir SIA DB Schenker. Iepirkšanās vietnes neilgajā darbības laikā plašu interesi guvuši medus produkti, kā arī augstu novērtējumu no pircējiem saņēmušas SIA WENDI TOYS koka spēļu mājas. WENDI TOYS valdes loceklis Dzintars Jurševskis stāsta: «Mēs esam vairāk nekā pārsteigti par to, ka nedēļas laikā Ebay vietnē tika realizētas 5 spēļu mājas. Patiesībā, mēs nebijām to gaidījuši. Esam jau nosūtījuši realizēšanai nākamo spēļu māju partiju.»

Neveiksmju skartais ASV uzņēmums Toys R Us slēgs visus 100 Lielbritānijas veikalus, kas ir daļa no uzņēmuma likvidācijas plāna, informē Bloomberg.

Tādējādi darbu zaudēs aptuveni 3000 darbinieku.

Otrdien Bloomberg rakstīja, ka ASV māteskompānija nokavēja maksājumus vairākiem piegādātājiem, jo arī ASV uzņēmums visdrīzāk dodas likvidācijas virzienā.

CNBC raksta, ka anonīmas, bet uzņēmumam tuvu stāvošas personas ziņojušas, ka slavenais ASV mazumtirgotājs patlaban izstrādā likvidācijas plānu, ko iesniegt tiesā. Tā rezultātā visdrīzāk varētu tikt slēgti visi 800 veikali ASV.

Ja uzņēmums tiks slēgts, tas būs trieciens rotaļlietu industrijai ASV, jo uzņēmums nodrošināja darbu daudziem piegādātājiem. Toys R Us veidoja aptuveni 15-20% no kopējiem ASV rotaļlietu pārdošanas apjomiem.

Grūtības piedzīvojošais ASV rotaļlietu ražotājs «Mattel» trešdien paziņoja, ka likvidēs 2200 darbvietas, ņemot vērā šā gada otrajā ceturksnī ciestos kārtējos zaudējumus.

Uzņēmums norādīja, ka likvidēt paredzēts 22% no aptuveni 35 000 darbvietu.

Tāpat kompānija ieplānojusi pārdot ražotnes Meksikā.

«Mattel» zaudējumi otrajā ceturksnī pieauguši līdz 240,9 miljoniem dolāru (206,07 miljoniem eiro), salīdzinot ar 56,1 miljonu dolāru (47,9 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr kompānijas tirdzniecības apjoms ceturksnī samazinājies par 13,7% - līdz 840,7 miljoniem dolāru.

Finanšu rezultātus negatīvi ietekmējis ASV bērnu preču veikalu tīkla «Toys R Us» bankrots un likvidēšana.

Finansiālās grūtībās nonākušo Lielbritānijas lielveikalu tīklu «House of Fraser» piektdien iegādājies britu sporta preču veikalu tīkls «Sports Direct».

Darījuma vērtība ir 90 miljoni sterliņu mārciņu (100 miljoni eiro). Par šo summu «Sports Direct» no Ķīnas investīciju kompānijas «Sanpower Group» iegādājies 89% «House of Fraser» akciju.

«Sports Direct» īpašniekam Maikam Ešlijam jau līdz šim piederēja 11% «House of Fraser» akciju.

Tikai dažas stundas pirms paziņojuma par šo darījumu «House of Fraser» pavēstīja, ka par uzņēmuma administratoru izvēlēta konsultāciju kompānija «Ernst & Young», lai veiktu kompānijas restrukturizāciju.

169 gadus vecā «House of Fraser» darbību negatīvi ietekmējusi sīvā interneta veikalu konkurence, īpašumu nomas maksu kāpums un mājsaimniecību ienākumu situācijas pasliktināšanās.

Studenti Maija Lāce un Niklāvs Muzikants, domājot par nākotni, sākuši biznesu – linu audumu rotaļlietu Abbu Toys izgatavošanu

Abbu Toys mīļmantiņu veidotāji Maija un Niklāvs no Rīgas pārcēlušies uz dzīvi Skujenes pagastā. Abi ir pēdējā kursa studenti Vidzemes augstskolā, kur apgūst tūrisma organizāciju. Ideja par rotaļlietu izgatavošanu radās Niklāvam, kurš vēlējās jau savlaicīgi pirms studiju beigām sākt attīstīt nelielu biznesu. «Man patīk darboties ar koku, bet Maijai tuva ir šūšana. Saliekot abu prasmes kopā, varam izgatavot rotaļlietas. Ideja man radās pagājušā gada augustā, un septembrī jau sākām veidot pirmo mantiņu prototipus, kas sākotnēji nemaz tik veikli un skaisti neizdevās,» atminas Niklāvs.

Maija šuj rotaļlietas un ada tām šalles un tauriņus, bet Niklāvs gatavo rotaļlietām koka kastītes jeb gultiņas, kā arī dažādas sīkas detaļas no koka, piemēram, pogas. Visas mīļmantiņas tiek pildītas ar griķu sēnalām, kas papildināti ar dažādiem aromātiem – lavandu, piparmētru, krustnagliņām, sarīvētu bišu vasku vai dabīgām ēteriskām eļļām, piemēram, ar greipfrūtu vai rožu aromātu.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

No nākamā gada iecerēts minimālo algu paaugstināt par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds lēmums saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem attiektos uz 36 546 strādājošajiem jeb 4,6% no visiem nodarbinātajiem, trešdien raksta laikraksts Diena.

Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.

Kamēr Latvijā diskusijas rosinājis plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012. - 2014. gadam un «dzimumu lomu grāmatiņas», Zviedrijā mazumtirgotājs Top Toy cer veicināt dzimumu līdztiesību, savā jaunajā spēļu katalogā iekļaujot meitenes ar spēļu automātiem rokās un zēnus, kas spēlējas ar lellēm.

2009. gadā par reklāmas standartiem atbildīgā institūcija sodīja Top Toy par to, ka mazumtirgotājs izveidojis katalogu, kurā abi dzimumi attēloti «nievājošā veidā». Šogad Top Toy lēma savu kļūdu izlabot, izveidojot katalogu, kurā nav likts uzsvars uz to, kādas spēļmantas patīk sieviešu vai vīriešu dzimuma pārstāvjiem, proti, katalogā meitene attēlota, turot rokās spēļu automātu, bet zēns – lelli. Tāpat modeļu apģērbs nav izvēlēts, sekojot stereotipiem - piemēram, meitenes ģērbušās zilos t-kreklos, informē guardian.co.uk.

«Jaunais Top Toys katalogs nes Zviedrijas bērniem labas ziņas – turpmāk, ja kāds centīsies apgalvot, ka meitenes spēlējas ar noteiktām spēļmantiņām, bet zēni – ar citām, bērni varēs pierādīt pretējo, parādot šo katalogu,» raksta medijs.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima Grupe interneta vietne maximagrupe.eu atzīta par trešo labāko mazumtirdzniecības uzņēmuma vietni pasaulē.

Maxima Grupe Sitemorse pētījumā atpaliek vien no pārtikas mazumtirgotāja Aldi Group un Spar mājas lapas. Aldi Group, kuras interneta vietni Sitemorse ierindojis pirmajā vietā pasaulē, pārvalda veikalus Eiropā un ASV, bet divas trešdaļas no Aldi pārdošanas apjomiem veido tirdzniecība 4300 Vācijas veikalos. Sitemorse vērtējumā Aldi Group ieguva astoņus punktus no desmit iespējamajiem, raksta The Retail Bulletin. Spar, kura mājas lapa atzīta par otro labāko mazumtirgotāja mājas lapu pasaulē, dibināta Nīderlandē, bet patlaban tai pieder starptautisks pārtikas veikalu tīkls. Lielbritānijā vien Spar nodarbina 50 tūkst. cilvēku. Spar lapa novērtēta ar 7,4 punktiem no desmit iespējamajiem.

Šā gada pirmajā pusgadā Dānijas rotaļlietu ražotāja Lego ienākumus stabilizēt palīdzējuši dinozauru un Bugatti sporta mašīnu pārdošanas apjomi, raksta Reuters.

Pērn pirmoreiz vairāk nekā desmit gadu laikā ražotāja pārdošanas apjomi saruka, taču šogad uzņēmuma pārdošanas līkne atkal virzās augšup.

Pērn Lego paziņoja, ka biznesa izaugsme kļuvusi sarežģīta, tādēļ uzņēmums pārveido modeli. DB jau rakstīja, ka pērn kompānija arī likvidēja 1400 darbvietu, lai vienkāršotu biznesa modeli. Kompānijas plāniem atjaunot izaugsmi šogad izaicinājumu radījusi ASV lielākā rotaļlietu tirgotāja Toys’R’Us bankrots, taču pieprasījums pēc jauniem produktiem, piemēram, dinozauriem no Jurassic World komplektiem palīdzējis ienākumus audzēt.

«Esmu apmierināts, jo mums šogad izdevies stabilizēt izaugsmi, un to mēs esam darījuši pirmajā pusgadā,» uzsver kompānijas vadītājs Nīls Kristiansens.

Balsojumā par Kurzemē ražotiem produktiem izstādes Elementi 2013 ietvaros par uzvarētāju kļuvusi SIA ECOtex, kas ražo produktus no ķiršu kauliņiem ar zīmolu Cherry Berry.

Izstādē Elementi balsojumam par pievilcīgāko un populārāko ražojumu tika pieteikti 50 dalībnieki, taču uzvarētājs – Cherry Berry ķiršu kauliņu produkcija (SIA ECOtex), pateicoties saviem ārkārtīgi aktīvajiem faniem, spēja noturēt pārsvaru līdz pašām balsošanas beigām, ar 3848 balsīm iegūstot 1.vietu. DB rakstīja, ka Cherry Berry ir dažādi lietojami lina vai kokvilnas auduma spilventiņi, pildīti ar ķiršu kauliņiem.

Lielu balsotāju atsaucību ieguva arī SIA Singing toys atbalstītāji, kas par Tautas šūpuļdziesmas dziedošo rotaļlietu Miega lācis ieguva 3520 balsis. Ar 2422 balsīm 3.vietu ieguva SIA Kurzemes Democentrs, kas šogad izstādē piedāvāja savu inovatīvo produktu – mobilo fotostendu.

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajā Jauno uzņēmēju dienā 2015 tika noskaidroti šī mācību gada labākie Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), labāk izstrādātie biznesa plāni un labākie studentu Start-up programmas uzņēmumi valsts mērogā, informē JA Latvija.

«SMU programma dod skolēniem iespēju pārbaudīt savu ideju konkurētspēju reālā tirgū, un sacensība ar vienaudžiem ir papildus motivācija izveidot vēl labākus produktus. Kopējais SMU līmenis Latvijā ir ļoti augsts, un šī gada finālā bija vērojams patiešām labs skolēnu sniegums. Tai pat laikā Junior Achievement Latvija īstenotā SMU programma ir pieejama tikai daļā skolu. Mūsu mērķis ir panākt to, lai nākotnē ikvienam Latvijas skolēnam būtu iespēja saņemt uzņēmējdarbības izglītību, kas ir pirmais solis sava uzņēmuma veidošanā,» uzsver JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Par uzvarētāju un pirmās vietas ieguvēju vidusskolas grupā šogad kļuva apģērbu aizsargmaisu un apavu somu ražotājs - Madonas Valsts ģimnāzijas SMU Simple+, kas balvā saņēma iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas SMU finālā Berlīnē, kā arī 500 EUR čeku no Swedbank un Biznesa augstskolas Turība apmaksātas studijas. SMU Simple+ ieguva arī 1. vietu SMU biznesa plānu konkursā un saņēma LU Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) balvu – apmaksātas pirmā gada studijas EVF. Līdz ar to madonieši kļuva par šī gada Jauno uzņēmēju diena 2015 absolūto uzvarētāju.

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

SIA Cenuklubs.lv atsauc nedrošu rotaļlietu – tējas servīzi Tee set Teeset, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Servīze sastāv no 42 priekšmetiem: tējkanna, krūzes, karotes, šķīvji, naži un plastmasas olas, paredzēta bērniem no 18 mēnešu vecuma), zīmols ir Eddy Toys.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmā (RAPEX) ievietoto ziņojumu par nedrošu preci, SIA cenuklubs.lv brīdina pircējus un atsauc šo preci. Rotaļlieta neatbilst Ministru kabineta noteikumu Rotaļlietu drošuma noteikumi prasībām, jo rada nopietnu risku bērna veselībai. Mazs bērns var norīt tās sastāvā ietilpstošās mazās plastmasas olas, kā rezultātā var tikt bloķēti bērna elpceļi, turklāt preces caurspīdīgā vāka asie izvirzījumi var radīt nelielus ievainojumus.

Drawies ergonomiskajiem un augļu un dārzeņu formu krītiņiem pievienojas alfabēts; dizainerei Ievai Pastarei ir padomā vēl citi produkti

«Tagad ir pārmaiņu process. Es optimizēju un efektivizēju ražošanu, tāpēc krītiņi Krāsainie drīzumā būs no cita materiāla – ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, līdz ar to krītiņi ir vieglāki un tas eksportā ir liels pluss. Vienlaikus krītiņi vairs nav tik plīstoši un trausli kā iepriekš. Māls ir trauslāks, jo ir smags – nometot zemē, ir lielāka iespējamība, ka tas saplīsīs. Līdz ar pāreju uz ģipsi ražošanas process ir vienkāršāks un efektīvāks,» saka Ieva.

Nesen Drawies piedalījās lielā rotaļlietu izstādē Spielwarenmesse Vācijā. Tā ir viena no nozīmīgākajām rotaļlietu izstādēm pasaulē, nozarē labi zināma. Izstādē Ieva piedalījās kopā ar citiem rotaļlietu ražotājiem. «Pērn ar rotaļlietu ražotājiem GIGI Bloks, Solid Wood Gifts, Claudia papīra lelles, MyCroToys un TakTil nodibinājām biedrību Wonder Toys. Ideja par asociāciju un to, ka vajadzētu apvienot spēkus, jo tā vieglāk tikt uz priekšu, bija jau kādu laiku, aptuveni divus gadus. Rudenī beidzot sanācām kopā un nolēmām, ka jādibina biedrība,» viņa teic. Vaicāta, ko biedrība var izdarīt tādu, ko katrs uzņēmums pats nespēj, Ieva norāda, ka viens no biedrības galvenajiem mērķiem ir apvienot Latvijas bērnu rotaļlietu ražotājus kopīgai attīstībai un atpazīstamībai Latvijā un ārvalstīs.

Iedzīvotāji tiek aicināti atgriezt nedrošu rotaļlietu - plastmasas lelli Beautiful doll, zīmols Dou, Index 340138, Nr.6255, EAN 5902012751374, kas rada ķīmiskās saindēšanās risku, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Testēšanas rezultātos norādīts, ka lelle rada ķīmiskās saindēšanās risku, jo di-(2-etilheksil) ftalātu (DEHP), dibutilftalātu (DBP) un diizononnilftalātu (DINP) un diizodecilftalātu (DIDP) saturs lelles pamatmateriālā pārsniedz noteikto pieļaujamo koncentrāciju. Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, lelle var apdraudēt bērna veselību.

Lelles ražotājs ir «Xierong Toys Factory», Ķīna, bet importētājs «Euro-Trade» Sp.z o.o., Sp.K, Polija.

Izplatītāji - SIA «LEKON», SIA «ELKARO», SIA «VĪTOLI AMI», SIA «METAHI».

Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, komersanti aicina atgriezt lelli līdz 2018.gada 8.jūlijam tirdzniecības vietā, kur prece iegādāta.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, AS Augstsprieguma tīkls (AST), Elering AS un LITGRID AB, parakstījuši savstarpēju līgumu un no šī gada 1. janvāra uzsāk kopēju Baltijas valstu energosistēmu balansēšanu un vienotu Baltijas balansēšanas tirgus darbību.

Pašlaik Baltijas valstis darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Baltkrieviju un Krieviju, tāpēc noslēgtā vienošanās nākotnē stiprinās Baltijas valstu elektroenerģijas neatkarību. «1997. gadā Baltijas valstu premjeri parakstīja vienošanos par iespēju ilgtermiņā mainīt sinhrono zonu, jo, strādājot sinhroni ar Krieviju un Baltkrieviju, kā tas ir kopš Padomju laikiem, mēs esam zināmā atkarībā,» informē AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Šajā vienošanās dokumentā tika noteikts, ka visiem trim Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem jāveic pētījumi un jāizvērtē, kādas ir tehniskās un finansiālās iespējas sinhronās zonas maiņu realizēt un pieslēgties Eiropas tīkliem.