Saliekamu bērnu rotaļlaukumu ražotājs SIA Wendi Toys, kas produkciju līdz šim tikai eksportējis, uzsāk tirgošanu arī Latvijā.

«Izbaudot veiksmes stāstu ar sekmīgu eksportpreci – bērnu rotaļlaukumu, esam raduši iespēju to piedāvāt arī pašmāju pircējiem,» paziņojis SIA Wendi Toys valdes loceklis un rīkotājdirektos Ivars Upmalis.

Bērnu rotaļlaukumu cenas Latvijas pircējiem būs zemākas – atbilstošas pirktspējai, «lai gan produkts būs pat labāks nekā eksportam,» apgalvo I. Upmalis.

DB jau iepriekš rakstīja, ka uzņēmuma ražotie rotaļlaukumi ir saliekami un kompakti iepakoti, kas ļauj tos ietilpināt arī vieglās automašīnas bagāžniekā.

Uzņēmuma rīkotājdirekotrs iepriekš vaicāts, vai ideja ir patentēta vai kā citādi aizsargāta, norādīja: «Ir divi veidi, kā sevi pasargāt. IKEA aizsargāšanas princips ir zemākā pašizmaksa. Vēl efektīvāks veids ir būt soli priekšā. Labākais piemērs rotaļlietu pasaulē - Brio pirmie izdomāja koka vilcieniņus, kas brauc pa sliedēm. Viņus kopē visa pasaule, arī IKEA, bet viņi par to neuztraucas un ir soli priekšā - katrā izstādē parāda ko jaunu un notirgo vairāk nekā jebkurš no kopētājiem. Patentēt, manuprāt, nozīmē, samaksāt lielu naudu par iespēju tiesāties.»

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar J&S Trading group GbR jūlija vidū Ebay vietnē Vācijā atklājusi veikalu, kur gan jauniem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem ir iespēja realizēt savu produkciju. Pirmie darījumi jau notikuši un esot vērojama regulāra Vācijas Ebay apmeklētāju interese.

Projekta sākuma posmā sadarbībai pieteikušies vairāki LTRK biedri, piemēram, SIA Meduspils, SIA IR GROUP, SIA MG Factory ar skrejriteņiem DipDap un SIA WENDI TOYS.

Projekta loģistikas partneris ir SIA DB Schenker. Iepirkšanās vietnes neilgajā darbības laikā plašu interesi guvuši medus produkti, kā arī augstu novērtējumu no pircējiem saņēmušas SIA WENDI TOYS koka spēļu mājas. WENDI TOYS valdes loceklis Dzintars Jurševskis stāsta: «Mēs esam vairāk nekā pārsteigti par to, ka nedēļas laikā Ebay vietnē tika realizētas 5 spēļu mājas. Patiesībā, mēs nebijām to gaidījuši. Esam jau nosūtījuši realizēšanai nākamo spēļu māju partiju.»

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

A/s Krāsainie lējumi liegts samazināt pamatkapitālu, lēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Krāsainie lējumi pamatdarbība saistīta ar dārzu un parku aprīkojuma, tehnisko lējumu un saimniecības priekšmetu izgatavošanu. Uzņēmuma produkcijas klāstā ietilpst laternu stabi, karogu turētāji, soli, laternas, katli u.c. izstrādājumi.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad a/s Krāsainie lējumi apgrozīja 39,1 milj. Ls (55,764 milj. eiro), 2012. gadā uzņēmuma apgrozījums audzis par 27,26%, sasniedzot 49,873 milj. Ls (70,9 milj. eiro). 2012. gadu akciju sabiedrība noslēdza ar 378,7 tūkst. Ls (538,925 tūkst. eiro) peļņu.

A/s Krāsainie lējumi reģistrēta 1991. gadā un tās pamatkapitāls veido vairāk nekā 3,44 miljoni eiro.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Šodien rotaļlietu ražotāja SIA Varis Toys veikala Rotaļnīca telpās notika veikala atklāšana, taču apmeklētājiem veikals tiks atvērts 11.jūlijā. Šis būs pirmais Varis Toys veikals Latvijā, un tas atradīsies Rīgā, Martas ielā 9.

Veikala izveidē ieguldīti aptuveni 25 tūkst. latu uzņēmuma līdzekļu, ko plānots atpelnīt gada laikā.

Veikala pastāvīgajā programmā paredzētas rotaļu un spēļu darbnīcas, kur veikala darbinieka vadībā bērni varēs arī veidot, zīmēt un krāsot.

Varis Toys cer ar veikalu Rotaļnīca paplašināt darbību arī Baltijas valstu mērogā, strādājot kā franšīze. 95% produkcijas jau patlaban tiekot eksportēta, galvenokārt uz Eiropas valstīm, kā arī Japānu, Kanādu un ASV, sacīja Tīrele, piebilstot, ka lielākais eksporta tirgus ar 37% īpatsvaru uzņēmumam ir Vācija.

Varis Toys pirmsākumi ir saistīti ar uzņēmumu Saime, kas tika nodibināts 1988.gadā. Tolaik Saime nodarbojās ar dažādu koka izstrādājumu ražošanu, kas bija paredzēti eksportēšanai uz Dāniju, Vāciju un Somiju.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret dārgu un pasaulē unikālu kases aparātu ieviešanu, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK norāda, ka patlaban izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām ir pārskatāms, jo nedos vēlamo rezultātu ēnu ekonomikas mazināšanā, bet uzliks pienākumu tirgotājiem Latvijā ieviest neadekvāti dārgus kases aparātus un sistēmas. LTRK uzskata, ka kases aprātu problemātiku iespējams atrisināt efektīvāk.

Pēc LTRK aprēķiniem, lai īstenotu patlaban izstrādātos noteikumus, varētu būt nepieciešami 74 miljoni eiro, savukārt vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.

Sestdien notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) notika LTRK biedru godināšana vairākās nominācijās, kā arī labāko, ekonomikas tematus analizējošo žurnālistu izcelšana, informē LTRK Sabiedrisko attiecību dienests.

1934.gada 21.decembris ir LTRK dzimšanas brīdis un šogad tika atzīmēta jau 80.biedrības darbības gadadiena, tāpat Uzņēmēju namam aprit 140gadu. Apaļo jubileju svinības Ziemassvētku noskaņās notika 20.decembrī - Komersantu gada ballē 2014.

Par ieguldījumu LTRK izaugsmē apbalvojumu saņēma Andris Gūtmanis, bet LTRK Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš – par ilggadēju ieguldījumu LTRK izaugsmē. Savukārt laikraksta Dienas Bizness žurnālists saņemā apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības vides pilveidošanā.

LTRK ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno 1270 uzņēmumus, 59 nozaru asociācijas, 6 pilsētu uzņēmēju klubus un 14 citas uzņēmēju apvienības. LTRK biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 13,5 miljardus eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izsludinājusi pieteikšanos LTRK eksporta apbalvojumiem - Krišjāņa Valdemāra balvai «Latvji, brauciet jūriņā!» un «Sprīdīša balvai».

Krišjāņa Valdemāra balva «Latvji, brauciet jūriņā!» tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. LTRK Eksporta padome uzņēmēju nominētos komersantus vērtē šādās kritēriju kopās: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus/ preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču/ pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 500 tūkst. latu.

Savukārt «Sprīdīša balva» tiek pasniegta jaunam, inovatīvam Latvijas uzņēmumam ar lielisku eksporta potenciālu. Uzvarētāju LTRK Eksporta padome izraugās komersantus, vērtējot špēc šādiem kritērijiem: mazs uzņēmums, kurš Latvijas tirgū darbojas aptuveni piecus gadus un kurš darbības laikā spējis sasniegt 50% eksporta pieaugumu vai eksporta apgrozījumu - 100 tūkst latu.

Starp astoņiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļiem ievēlēti «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis, uzņēmējs Normunds Bergs un «ABLV Bank» lielākais akcionārs Oļegs Fiļs.

Tāpat LTRK padomē ievēlēts arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Šuškins, «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba un «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntars Āboltiņš-Āboliņš.

«RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs uzskata, ka LTRK galvenais uzdevums ir aizstāvēt Latvijas tautsaimniecības intereses un veicināt valsts un pašvaldību institūciju domāšanas maiņu, to vēršot uzņēmējdarbības attīstībai draudzīgā virzienā. Viņš arī norāda uz uzņēmumu konkurētspēju veicinošo aktivitāšu nepieciešamību - gan atbalstot attiecīgu uzņēmējdarbības vidi, gan ceļot uzņēmumu vadības un darbinieku kompetenci.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome par biedrības valdes locekli ievēlējusi līdzšinējo LTRK Padomes locekli un Mazo un vidējo uzņēmumu kompetences padomes (MVU KP) priekšsēdētāju, SIA Sakret direktoru Andri Vanagu.

«Par būtiskāko uzdevumu jaunajā amatā uzskatu LTRK biedriem pieejamo pakalpojumu klāsta bagātināšanu, esošo pakalpojumu un priekšrocību pilnveidi,» norāda A.Vanags. Ne mazāk svarīgs virziens esot izveidot regulāru informācijas apmaiņu ar reģionālajiem uzņēmējiem un sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un to veidotām apvienībām ārvalstīs.

Atbilstoši LTRK statūtiem, A.Vanaga pienākumus LTRK MVU KP vadībā un attiecīgi biedrības Padomē, atbilstoši kompetences padomes locekļu balsojuma rezultātiem, pārņems kāds no 2 līdzšinējiem A.Vanaga vietniekiem.

Biedrības statūtos definēts, ka LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam; sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

Lielākā daļa (65,2%) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pauž atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt 27,3% iestājas par nacionālās valūtas saglabāšanu, liecina LTRK biedru aptauja. Lielākais eiro atbalsts ir vidējo un lielo uzņēmēju vidū.

Citu atbildes variantu izvēlējušies 7,5% aptaujāto, kas nereti skan kā frāze – vēl neesam aplēsuši, kas mums būtu izdevīgāk, prezentējot aptaujas rezultātus sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un valdes loceklis Andris Vanags.

«Lūkojoties uz mikrouzņēmumiem redzam, ka 45,5% respondentu atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% eiro ieviestu, bet pēc 2014. gada, savukārt 27,3 iestājas par lata saglabāšanu,» skaidroja J. Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja, ka ļoti līdzīgas ir arī mazo uzņēmēju atbildes – 50% atbildējuši, ka eiro ieviešanu atbalsts no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% aicina pagaidīt un eiro ieviest pēc 2014. gada, savukārt 22,4% vēlas saglabāt nacionālo valūtu un 7,9% ir vēl cits viedoklis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru aptaujā noskaidrojusi, ka 98% uzņēmēju uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, visbiežāk norādot, ka to iespējams veikt no 10% līdz 20% apjomā, informē LTRK.

Pēc tam, kad valdība atkāpās no vidēja termiņa nodokļu stratēģijas pamatnostādnēm, paaugstinot darbaspēka un citus nodokļus, LTRK padome atkāpās no reformas atbalstīšanas, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt jau esošā budžeta līdzekļu pārskatīšanu un tikai tad domāt par atsevišķu nodokļu palielināšanu. Lai uzzinātu biedru jeb uzņēmēju viedokli, organizācija veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 98% respondentu, kuru vidū ir kompāniju augstākais vadības līmenis, uzskata, ka valsts budžetā, pārskatot izdevumus, ir iespējams ietaupīt līdzekļus, tikai 1% apgalvoja pretējo, bet vēl 1% nebija viedokļa.

Savukārt, jautājot uzņēmēju viedokli par to, vai valsts budžets ir sabalansēts un tā pārvaldība ir efektīva, lielākā daļa jeb 93% sacīja, ka nē, tikai 3% norādot, ka jā. «Manuprāt, biznesa vide ir skaidri paudusi savu viedokli par to, ka neuzticas tam, kā pašreiz valsts apsaimnieko budžetu un nodokļu maksātāju naudu. Izveidojusies situācija, kur no vienas puses tiek prasīta godīga attieksme pret valsti, bet no otras – trūkst jebkādas atbildības,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka normāla situācija būtu tad, ja, konstatējot līdzekļu trūkumu, vispirms tiktu samazināti nevajadzīgie tēriņi, «kamēr turpināsim domāt nevis par to, kā dzīvot ar pieejamajiem līdzekļiem, nevis pāri tiem, izdomājot arvien jaunas prioritātes, reformas un vēlmes, tikmēr labklājību nesasniegsim un nevarēsim maksāt labas algas, pensijas utt.»

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomē apstiprinātas izmaiņas, līdzšinējo Padomes locekli, Nacionālās Stratēģijas padomes (NSP) priekšsēdētāju Normundu Štālu nomainot jaunievēlētajai NSP vadītājai, Lattelecom nodokļu ekspertei Elīnai Rītiņai.

«Par būtiskāko, izaicinājumiem bagātāko uzdevumu jaunajā amatā Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzskatu darbu pie priekšlikumu sniegšanas konkurētspējīgai nodokļu politikas izstrādei Latvijā,» norāda E.Rītiņa. Ne mazāk svarīgs uzdevums būšot uzņēmēju viedokļa veidošana un atzinumu izstrāde publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai.

Atbilstoši LTRK statūtiem Padomes sastāvā ievēl pārstāvjus no brīvā saraksta un pa vienam pārstāvim no katras LTRK Kompetenču padomes – tradicionāli šīs padomes vadītāju. Mainoties Kompetenču padomes vadībai, LTRK Padomes priekšsēdētājs par LTRK Padomes jauno locekli aicina kļūt Kompetences padomes jauno vadītāju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta (MK) noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK uzsver, ka Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība pērnā gada nogalē ir nepieņemama - savu viedokli par grozījumiem MK noteikumos tika aicinātas sniegt tikai dažas organizācijas, LTRK un LOSP lēmuma pieņemšanas procesā iesaistītas netika. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie MK grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. «Veids, kā pašreiz tiek aizmuguriski veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams. Nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad, uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Š.g. 14.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome biedrības valdes priekšsēdētāja matam izvirzījusi vienu kandidatūru – līdzšinējo LTRK vadītāju Jāni Endziņu. Padomes balsojums būs zināms līdz šai trešdienai, 19.martam.

Saskaņā ar biedrības statūtiem, LTRK Valdes kompetencē ir vadīt un pārstāvēt biedrību, sagatavot LTRK gada budžeta projektu, un organizēt un vadīt LTRK darbu atbilstoši tam, sagatavot un īstenot biedrības attīstības stratēģiju, kā arī uzdevumus, kas noteikti ar Biedru sapulces un Padomes lēmumiem, sasaukt Biedru sapulces, izvirzīt Revidentu apstiprināšanai LTRK Padomē, pārvaldīt biedrības mantu, slēgt saimnieciskos līgumus, kā arī nodrošināt tiesību aktiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu.

J.Endziņš dzimis 1974.gada 16.augustā, Rīgā. 1999.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs.