Ofšoru un banku pakalpojumu slepenības laiks ir aiz muguras, bet informētai savu aktīvu pārvaldīšanai gana daudz uzmanības ir vajadzīgs aizvien, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).
Fragments no intervijas (intervija pilnā apjomā publicēta 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness):
Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?
Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.
Pasaule pašlaik ir ļoti caurskatāma, un arī mēs SEB Luxembourg ziņojam par saviem klientiem Luksemburgas nodokļu inspekcijai, un tā jau tālāk – šo klientu piederības jurisdikcijām. Luksemburgas bankas naudas nobēdzināšanai izmantot vairs nevar. Saprotams, ka uzstādījums par naudas turēšanu maksimāli zemu nodokļu režīmos paliek, bet atšķirība ir tajā, ka tas notiek caurskatāmi un atbilstīgi regulējumiem. Nodokļu optimizācijai un «CEO nodoklim» vairs nav rīcības telpas. Konkrēti uz jūsu jautājumu, ja jūs esat Latvijas rezidents, es ieteiktu jums savu naudu paturēt šeit, jo Latvijā jums ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi. Ja turīgs zviedrs dzīvotu Latvijā, es pieļauju, ka viņš vispār nekā īpaši neplānotu sava kapitāla nodokļus, jo jau esošo viņš uzskatītu par pilnīgi godīgu un pieņemamu. Ja ir jāmaksā 60% nodoklis, tad ir cita lieta – tad tiešām ir jāskatās, kā strukturēt savu bagātību, lai maksātu mazāk.