Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gatavība ieguldīt inovācijās ir kritusies un šogad inovēt plāno 39% uzņēmumu, taču atsevišķos reģionos ir vērojamas pozitīvas tendences, liecina SEB Baltijas Biznesa pārskata pētījums.

Visaktīvākie inovāciju jomā ir Rīgā un tās apkārtnē strādājošie MVU – 45% no tiem šogad plāno īstenot inovācijas, tomēr tas ir par 7% mazāk nekā pērn. Savukārt vislielākais inovāciju aktivitātes pieaugums gaidāms Zemgalē – šogad 42% šī reģiona uzņēmumi ir iecerējuši realizēt kādu inovatīvo projektu un tas ir par 10% vairāk nekā 2014. gadā.

Augsta aktivitāte saglabājas arī Kurzemē – 41% no šī reģiona MVU šogad īsteno inovācijas. Salīdzinoši lielāku uzmanību jauninājumu ieviešanai plāno pievērst Vidzemes uzņēmumi – ja pērn šis reģions bija vispasīvākais Latvijā (inovāciju plāni bija tikai 25% respondentu), tad šogad jau 32% uzņēmēji plāno veikt inovācijas. Savukārt lielākais kritums par 15% ir vērojams Latgalē – šogad tikai 27% šī reģiona uzņēmumi plāno veikt inovācijas.

Igaunijas un Lietuvas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 2015. gadā plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš, liecina SEB Baltijas pētījums, kurā apkopoti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Savukārt Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies par 9%.

Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015. gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumi šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU.

«Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. Tāpēc valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 2. septembrī viņš tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvjiem Andreju Krasņikovu, Jāni Spīguli, Andreju Siliņu, Indriķi Muižnieku, Andri Šternbergu un Andreju Ērgli, lai pārrunātu akadēmisko institūciju efektīvāku iesaisti inovācijas radīšanā, kā arī sadarbības paplašināšanu starp zinātniekiem, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Inovācijas sekmēšanai būtiski ir attīstīti ciešu un efektīvu sadarbību starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem. «Esam paredzējuši nozīmīgu atbalstu Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai – pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās. Atbalsts paredzēts arī investīcijām jaunu pilotražotņu izveidei, biznesa inkubatoru darbībai reģionos, nozaru klasteru attīstībai un jaunu eksporta tirgu apgūšanai,» skaidro A.Ašeradens.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Latvijai joprojām viens no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), tas izriet no Eiropas Komisijas publicētā «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2018».

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija ierindojas 24.vietā. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvija par vairāk nekā 10% uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Luksemburga, Francija, Īrija un Beļģija. Igaunija sarakstā ierindota 17.vietā, bet Lietuva - 20.vietā.

Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90%.

Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas vides nodrošināšanā, jo īpaši platjoslas pakalpojumu izplatībā; cilvēkresursu attīstībā, jo īpaši doktorantūras studiju beidzēju skaitā; kā arī finanšu pieejamībā zināšanu ietilpīgiem un strauji augošiem uzņēmumiem.

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Līdz š.g. 4.oktobrim Latvijas uzņēmēji vēl var pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2015.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju vienpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

Importa aizstājējprodukts,

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Turpinot inovācijas ekonomikas tēmu (pēc DB 12.09.), šoreiz norādīšu ne vien uz publiskā sektora kā pārvaldes radošo pārdefinēšanos, bet arī uz politikas ikdienišķā nozīmē – uz partiju politikas – atjaunošanās iespēju mūsdienīgā inovācijas sistēmā.

Jāsāk ar to, ka šī ir laba, kaut arī ne sevišķi mierinoša, ziņa publiskā sektora elitēm. Tā nav mierinoša tāpēc, ka inovācijas ekonomika no šīm elitēm paģērē pašidentitātes radikālu pārskatīšanu, un tas ir frustrējošs process. Tomēr tā ir laba ziņa, jo šāda identitātes pārmaiņa līdz ar mērķu pārdefinēšanu jaunajos ekonomiskajos apstākļos ne obligāti paredz esošo institūciju noārdīšanu. Tiesa, priekšnoteikums pastāvēšanai ir pārmaiņa uz pastāvīgu, principiālu rīcībpolitikas un institucionālo atvērtību visefektīvākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem risinājumiem.

Ekonomikas teorētiķis Jozefs Šumpēters pirms 100 gadiem bija ievērojami pesimistiskāks. Viņa ieskatā kapitālisms inovācijas un konkurences cīņas procesā ir neizbēgami destruktīvs – radoši destruktīvs. Saskaņā ar J. Šumpēteru, inovatīva ekonomika un bizness cikliski ceļas uz iepriekšējā modeļa drupām.