Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.
Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.
Konkursa uzvarētāju darbu publicējam laikrakstā “Dienas Bizness”, tādējādi aktualizējot studentu pētīto tematu plašākā sabiedrībā un, iespējams, rosinot jaunas iniciatīvas inovāciju jomā.
Projektu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Konkurss tiek organizēts Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros.
Bezatlikumu tehnoloģija inovatīvu pārtikas produktu izstrādē
Andris Freimanis, Santa Šenhofa, Rūta Pauloviča, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Pasaulei, atgūstoties pēc ekonomiskās krīzes, zaudētajām darbavietām, kā arī demogrāfisko procesu sarežģījumiem un konkurences straujā pieauguma, jāspēj rosināt tautsaimniecības izaugsmi un sociālās labklājības pieaugumu. Inovācija ir zināšanu praktiskās izmantošanas process, lai radītu tirgū pieprasītus, konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību (LR Ekonomikas ministrija, 2006). Jaunākie pieejamie dati par inovācijām Eiropas Savienībā (ES) laikā no 2008. līdz 2010. gadam liecina, ka šajā periodā 52,9% no visiem ES uzņēmumiem ir inovatīvi. Šajā jomā pirmajā vietā ierindojas Vācija ar 79,3 %, bet Latvija ieņem 24. vietu ar 29,9 % inovatīvu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Inovāciju jomā Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem, lai gan tai ir priekšrocības inovāciju attīstībai – cilvēkresursi, finanses un atbalsts. Lielākās inovācijas Latvijā tiek veiktas mārketingā un organizatoriskajās inovācijās. Inovāciju indekss Latvijai 2012. gadā ir 0,225, salīdzinot ar Šveici, kurai indekss sasniedz 0,835 (European Union, 2013).
Analizējot pārtikas ražošanas jomu, dati par inovācijām pieejami kopumā par 27 ES dalībvalstīm. Visvairāk jeb 6,8 % no visām pārtikas ražošanas inovācijām ir saldētu pārtikas produktu jomā (Food and Drink Europe, 2012). Tomēr pārtikas uzņēmumiem ražošanas procesā rodas pārtikas atlikumi un blakusprodukti. Bezatlikumu tehnoloģijā līdztekus pamatproduktam rodas blakusprodukts, kuru izmanto par izejvielu citā tehnoloģijā vai citā tautsaimniecības jomā.
Lai veicinātu konkurētspējīgu pārtikas ražošanu un nodrošinātu pārtikas produktiem augstu pievienoto vērtību, tādējādi radot jaunus, inovatīvus pārtikas produktus, pārtikas ražošanas uzņēmumos varētu izmantot bezatlikumu tehnoloģijas jaunu produktu izstrādē.
Sadarbojoties ar pārtikas zinātniekiem, atsevišķi uznēmumi rada jaunus, inovatīvus pārtikas produktus, tādējādi kāpinot apgrozījumu un peļņu, kā arī radot konkurētspējīgus pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Mūsu pētījumā tika veikta anketēšana un intervijas četros pārtikas ražošanas uzņēmumos – AS “Smiltenes piens”, SIA “Valmiermuižas alus”, ZS “Ķelmēni” un SIA “Paplāte Nr. 1”. Pētījums rāda, ka pārtikas ražošanas uzņēmumos rodas vidēji 50% ražošanas atlikumu, kurus pārsvarā pārdod lauksaimniekiem kā lopbarību. Tomēr ir uzņēmumi, kuros tiek ražoti jauni pārtikas produkti. Tie katru gadu rada vidēji 2–3 inovācijas, jaunus pārtikas produktus, kas sekmīgi tiek realizēti tirgū, sniedzot uzņēmumiem lielāku peļņu un ieguldījumu nozares attīstībā, kā arī veicina “labo” konkurenci.
Pētījumam izvēlētie četri pārtikas ražotāji veiksmīgi izmanto bezatlikumu tehnoloģijas un regulāri ievieš jaunus produktus. AS “Smiltenes piens” no ražošanas atlikumiem – siera sūkalām – saražojis Latvijas tirgū līdz šim nebijušu produktu “Spēka piens”. Tas ir no dabiskām izejvielām radīts enerģijas dzēriens, kurā ir trīsreiz vairāk olbaltumvielu nekā parastā pienā, un, izdzerot mazliet vairāk nekā vienu glāzi, var uzņemt dienai nepieciešamo lizīna devu, kas palīdz organismā uzsūkties kalcijam. SIA “Valmiermuižas alus” alus darīšanā rodas drabiņas, kas ir ražošanas atlikums. No tām tiek cepti cepumi – uzkoda pie alus. Tas atkal ir jauns, inovatīvs produkts, izmantojot ražošanas atlikumus! SIA “Paplāte Nr. 1” rada 50% ražošanas atlikumu, ko pārdod zemnieku saimniecībām. Savukārt ZS “Ķelmēni” izmanto bezatlikumu tehnoloģiju. Ražošanā radušies atlikumi tiek pārstrādāti rīvmaizē. Daļa tiek pārdota AS “Rankas piens”, kas rīvmaizi izmanto maizes jogurta ražošanā, kā arī mājražotājiem kvasa darīšanai.
Secinājumi un priekšlikumi
Informācija par pārtikas ražošanas uzņēmumu inovācijām Latvijā publiski nav pieejama un apkopota, ir zināmi tikai atsevišķi produkti tirgū, kas nerada priekšstatu par inovāciju nozīmīgumu pārtikas rūpniecībā. Latvijas uzņēmumiem ieteicams veidot sadarbību ar pārtikas zinātniekiem, lai kopīgi strādātu pie bezatlikumu tehnoloģijas ieviešanas pārtikas uzņēmumos, veiksmīgi realizējot atlikumu produktus, kas dotu iespēju attīstīt inovatīvus produktus un kļūt par inovatīvu uzņēmumu, tādējādi samazinot resursu patēriņu, veicinot vides labklājību un kopīgu tautsaimniecības izaugsmi. Uzņēmumiem, kuri ievieš bezatlikumu ražošanas tehnoloģiju, ir svarīgi patērētājiem parādīt, ka izejvielas ir 100% pārstrādātas, lai maksimāli izmantotu atlikumus un radītu inovatīvus risinājumus.
Izmantotā literatūra:
- 1. European Commission (2010) A European strategy for smart, sustainable and inclusive growth. Europe 2020. Brussels. p 33.
- 2. LR Ekonomikas ministrija (2006) Buklets: Inovācija. LR Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbībās un rūpniecības departaments. p 6.
- 3. Innovation statistics. [Elektroniskais resurss] – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Innovation_statistics – Resurss apskatīts 2013. gada oktobrī.
- 4. Inovācijas – galvenie rādītāji. [Elektroniskais resurss] – http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/inovacijas-galvenie-raditaji-30336.html – Resurss apskatīts 2013. gada oktobrī.
- 5. Food and Drink Europe (2012) Data and Trends of the European Food and Drink Industry 2012. Belgium Brussels, Avenue des Nerviens 9-31. p.28.