Pasaules Banka (PB) ierosina Latvijā veidot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas vairāk vērsts uz izglītības iestāžu darba rezultātu.
Pasaules Bankas ziņojums ir noslēdzošais no trim ziņojumiem, ko tā izstrādājusi laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada septembrim Apmaksājamo Konsultatīvo pakalpojumu par augstākās izglītības finansējumu ietvaros. Ziņojumā ņemti vērā kopīgi izstrādātie kritēriji, laba starptautiskā prakse un konsultācijās pārrunātais ar iesaistītajām pusēm.
Projekta pirmajā ziņojumā analizētas augstākās izglītības pašreizējās finansēšanas sistēmas Latvijā stiprās un vājās puses, salīdzinot ar pasaules labo praksi. Otrajā ziņojumā pētīts, kā pašreizējais finansēšanas modelis atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas definētajiem nozares politikas mērķiem. Šodien prezentētais trešais ziņojums iezīmē potenciālos risinājumus, balstoties uz iepriekšējos ziņojumos definēto situāciju.
Pasaules Bankas vadītāja Polijā un Baltijas valstīs Marina Vesa min, ka augstākā izglītība kā būtisks nacionālās ekonomikas konkurētspējas virzītājspēks ieņem arvien lielāku nozīmi daudzu valstu iekšpolitiskajā dienaskārtībā. Galvenais šī projekta mērķis ir piedāvāt starptautisku ekspertu zināšanas un citu valstu un reģionu pieredzi, lai rastu efektīvu risinājumu, kā padarīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu vairāk orientētu uz rezultātu.
Ziņojumi atklāj, ka Latvijas izglītības sistēmai piešķirtais finansējums līdz šim bijis lielā mērā nepietiekams, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā arī neatbilstošs Latvijas valdības izvirzītajiem mērķiem. Turklāt atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijas izglītības sistēma nepiedāvā būtisku motivāciju tiekties uz labāku rezultātu. Esošais finansēšanas modelis lielā mērā ir uz ieguldījumiem balstīts viena pīlāra modelis, kas nenodrošina nepieciešamo līdzsvaru starp stabilitāti, snieguma kvalitāti un orientāciju uz inovācijām.
Pasaules Bankas ziņojumā ierosināts veidot trīs pilāru finansēšanas modeli, kas, izmantojot finansēšanas formulas un slēdzot līgumus par rezultātiem, apvieno stabilu finansējumu ar uz rezultātu orientētām komponentēm.
Pirmais – uz kontinuitāti vērstais pīlārs – iekļautu izmainītu mācību vietas modeli, jo tā uz ieguldījumiem orientētā pieeja saglabājas kā svarīgs valsts finansēšanas sistēmas elements.
Otrais – uz rezultātu orientētais pīlārs – ietver rādītājus, kas izriet no valsts stratēģijas un attiecas uz visām augstākās izglītības iestādēm. Lai nodrošinātu augstākās izglītības daudzveidību, daļa no otrā pīlāra ietvaros izdalītā finansējuma ir paredzēta tādu institucionālās darbības rādītāju nodrošināšanai, kas ir raksturīgi attiecīgajai izglītības iestādei un saistīti ar tās profilu un stratēģisko attīstību.
Trešais – uz inovācijām orientētais pīlārs – ietver finansējumu inovācijām, kas atbilst katras konkrētās augstskolas un specializētā pētniecības centra profilam, ņemot vērā pētījumu izvērtēšanas rezultātus un valsts stratēģijā noteiktās pētniecības prioritātes.
Piedāvātajā modelī stabils finansējums ir apvienots ar uz rezultātiem orientētu komponenti, izmantojot formulu, kurā ietverti rezultatīvie rādītāji, kā arī uz inovācijām vērstu komponenti. Uz rezultātiem orientētā komponente nodrošina atalgojumu par jau sasniegtajiem rezultātiem (faktiskais finansējums), savukārt uz inovācijām orientētā komponente sniedz finansiālu atbalstu nākotnei izvirzīto mērķu sasniegšanai, par kuriem konkrētās augstskolas un Izglītības ministrija ir vienojušās.