Ceļu būves projektos kvalitātes riski samazinātos, ja jau projekta stadijā un iepirkumos nepārklātos lētākā piedāvājuma taupības principi, tāpat būtiska loma ir finansējumam, skaidroja aptaujātie ceļu būves nozares eksperti.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka ielām un ceļiem pieejamais finansējums pašvaldībai ir daudzkārt mazāks nekā valstij Latvijas Valsts ceļu (LVC) rīcībā un tas bieži spiež samazināt tehnoloģijas un paredzēt riskus jau rekonstrukcijas projekta tapšanā.
Projekta turpmākajā gaitā šie riski tikai augot, jo projektu izstrādā projektētājs, kurš uzvarējis ar lētāko piedāvājumu, varbūt aiztaupot vairāk izpētes esošajam ceļa stāvoklim, tālāk arī būvnieks uzvar ar lētāko piedāvājumu, varbūt neparedzot nekādas rezerves darba gaitā konstatētu trūkumu novēršanai, un būvnieks precīzi izpilda projektu, jebkādu papildu pienesumu uzskatot par lieku, jo tad viņam nebūs lētākā piedāvājuma konkursā, skaidroja J. Šulcs.
«Zinām, ka pašvaldības dažkārt mēdz izmantot mūsu nolikumus, bet mums ir maz ko paskatīties pašvaldību nolikumos. Ja paskatāmies pašvaldību nolikumus, tad varbūt redzam dažas lietas, kuras, mūsuprāt, nav tās labākās, un arī no būvniekiem es esmu dzirdējis, ka pašvaldību līgumi ir krietni neskaidrāki un tajos ir krietni vairāk problēmu,» komentēja LVC Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte uzskata, ka normatīvo aktu līmenī būtu jānosaka visiem saprotami un neapstrīdami saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji ielu un ceļu būvniecības iepirkumos, lai izvairītos no zemākās cenas piedāvājuma, kur ietaupījums, iespējams, ir panākts uz būvdarbu un pielietojamo būvmateriālu kvalitātes rēķina. Kritērijos noteikti būtu jāiekļauj garantijas laiks, kas nosakāms ne īsāks par pieciem gadiem, kā arī pielietojamo materiālu kvalitāte.
«Tāpat jāparedz iespējas būvdarbu līguma termiņu pagarināšanai, lai neveidotos situācijas, kad tikai tāpēc, ka par līguma termiņa pagarināšanu var draudēt soda sankcijas pasūtītājam, tiek veikti ielu rekonstrukcijas kvalitāti būtiski ietekmējoši darbi (piemēram, asfalta virskārtas seguma ieklāšana) tam nepiemērotos laika apstākļos,» pauda G. Osīte.
SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders pauda, ka «ceļu nebūvē no kristālskaidriem materiāliem, ceļu būvē no visa kā. Vai tad nevajadzētu pateikt parametrus, pēc kuriem dara?»
«Piemēram, es ņemu vācu tāmi, skatos uz asfalta aprakstu, kur man jāasfaltē diluma kārta. Tā viena detaļa ir aprakstīta uz veselas A4 lapas. Un tur ir pilnīgi viss iekšā, un man nav nekādu jautājumu, kas jādara, un man ir pilna skaidrība, ar kādu atbildību es rēķinos, un zinu, ka varu šo kvalitāti nodrošināt. Tad es paņemu līdzīgu lietuviešu tāmi - lietuvieši pamanījušies to pašu aprakstīt pusē no A4 lapas, un ziniet, cik Latvijā īsi pamanījušies aprakstīt? Trīs rindiņās! Smieklīgi, bet tā ir pasūtītāja atbildība,» pauda Strabag vadītājs.
Latvijas ceļu būvuzņēmumu biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzskata, ka daudz problēmu rada pārspīlētā zemākās cenas filozofija, kas ir ieviesta.
«Es domāju, ka nopietnāki resursi būtu jāinvestē projektēšanā, projektēšanas nosacījumos būtu jāieliek iekšā resursi, lai projektētāji varētu uztaisīt pilnu ģeodēziju. Jo lai tik tiešām tie urbumi tiktu izdarīti tajā esošajā ceļa kārtā, lai tik tiešām projektēšanas procesā tiktu vērtēta esošā stāvokļa informācija. LVC rīcībā tagad ir tas lāzera skeners, ar ko var nobraukt pa ceļu un saprast, kāda tur apakšā ir tā pamatkārta, kādā stāvoklī ir drenējošā kārta. Un tad jau mēs pie kaut kā nonāksim,» uzskata A. Bērziņš.
Satiksmes ministrijas (SM) iecerēs ir nākamgad rosināt Ministru kabinetu (MK) pieņemt normatīvu, kas definē minimālās kvalitātes prasības ceļu būvē, - 28. augusta vizītē Jelgavā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
