«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Jaunās, Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojums Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Tās attīstīt būs iespējams Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro:

«Rail Baltica trases novietojums Latvijā tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā to intereses un novadu attīstības potenciālu. Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Šajā nedēļā Rīgā notiekošā foruma 5G Techritory ietvaros Latvija kopā ar savām kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju un Poliju ir vienojušās par kopīgu ceļakarti nolūkā veicināt savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica autoceļa koridorā, informē Satiksmes ministrijā.

Ņemot vērā, ka 5G infrastruktūra galvenajos transporta maršrutos ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti un uzlabotu satiksmes drošību, Baltijas valstis un Polija ir deklarējušas nepieciešamos uzdevumus, kas jāpaveic savienotas un automatizētas braukšanas, inovāciju un nepieciešamo tehnoloģiju attīstībai un izvēršanai gar Via Baltica autoceļu.

Valstis ir vienojušās par principiem, kā plānot nepieciešamo infrastruktūru ilgtspējīgai koridora attīstībai – vienojoties gan par galvenajiem infrastruktūras elementiem, gan nepieciešamo radiofrekvenču spektra resursu pieejamību.

“Vienošānās par kopēju pieeju infrastruktūras izvēršanā ir nozīmīgs solis Via Baltica autoceļa digitalizācijā. Nākamais, pie kā mums jāstrādā, ir privātā sektora un pašvaldību iesaiste šajā projektā, lai kopīgi vienotos par praktiskiem projekta īstenošanas posmiem, kā arī Eiropas Savienības un privātā finansējuma piesaisti,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.

Ātrgaitas autoceļa izbūvi paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. “Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lietuva tuvākajā laikā plāno par Eiropas Savienības līdzekļiem atjaunot ceļus, kuriem ir svarīga loma valstī dislocēto karavīru mobilitātes nodrošināšanā, ceturtdien paziņojis satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā iecerēts izsludināt darbu iepirkuma konkursu, un viens no prioritārajiem objektiem būs automaģistrāles "Via Baltica" posms no Marijampoles līdz Polijas robežai.

Kā ziņu aģentūrai BNS vēlāk precizējusi ministra padomniece Gabriele Vasiļauskaite, ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu, lūdzot piešķirt minētajiem mērķiem vairāk nekā 73 miljonus eiro, un 7.aprīlī būtu jānoskaidrojas, vai Lietuva saņems atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Viņa norādījusi, ka Lietuva vēlas saņemt finansējumu diviem projektiem - jau pieminētajam "Via Baltica" posmam no Marijampolės līdz Lietuvas un Polijas robežai un dzelzceļa kravu laukumam Palemonā, kur darbojas Kauņas intermodālais terminālis, kas ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa un kopš 2020.gada ir savienots ar Eiropas dzelzceļu tīklu.

Meklē labāko vietu loģistikas centram un iespējamās kravas, kā arī risinājumu Rīgas stacijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Savant (60% daļu pieder Aecom Europe Holdings Limited; 40% – SIA K & K Projects), kam par 564,7 tūkst. eiro līdz novembrim jāpabeidz Eiropas platuma sliežu (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) intermodālā kravu loģistikas centra darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde, cita starpā būs jāanalizē jaunās dzelzceļa līnijas kravu potenciāls, balstoties arī nozares spēlētāju teiktajā, norāda Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta RB nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris. Lielbritānijas uzņēmums savulaik jau veica izpēti visā Baltijā, 2011. gadā secinot, ka piemērotākā vieta šādam loģistikas centram būtu pie Salaspils. Pēc K. Vingra teiktā, Savant esot jāizvērtē arī citas alternatīvas vietas, piedāvājot gan centra pārvaldības modeļus, gan ekonomisko un biznesa pamatojumu. Pēc viņa sacītā, loģistikas centrs varētu uzsākt darbību vēl pirms RB pabeigšanas.

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Somijas kompāniju interese par Rail Baltica (RB) izmantošanu ir visai liela, iespējams, visvairāk iegūs šīs valsts meža nozare (papīrs, zāģmateriāli, koksnes produkti, bioprodukcija), trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šo komersantu eksports uz Centrālo un Austrumeiropu ir liels, šī nozare gaida RB kā jaunu alternatīvu kravu nosūtīšanai, Eiropas platuma sliežu (1435) infrastruktūras projektam veltītajā forumā Rīgā norāda LIMOWA Loģistikas centru klastera direktors Jorma Harkonens. Arī metāla produkcija un iekārtas ir RB potenciālās kravas, tāpat kā ieintersēti ir mazumtirgotāji, jo īpaši importētāji.

Somi sadarbībā ar Polijas Loģistikas un uzglabāšanas institūtu veikuši potenciālo kravu nosūtītāju aptauju, noskaidrojot komersantu interesi nākotnē izmantot 5,8 miljardus eiro vērto RB. Runājot ar loģistikas kompāniju pārstāvjiem, atklājies, ka nav šaubīgo, somu uzņēmēji ir pārliecināti, ka RB būs, viņi to gaida, uzsver J. Harkonens. Pēc viņa teiktā, somus galvenokārt interesē dzelzceļa piegādes uz valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no Polijas. Patlaban liela daļa Somijas eksporta tiek transportēta pa Via Baltica ar kravas automašīnām – līdz pat Ukrainai.

Pagaidām gan maz skaidrības par šī Rail Baltica objekta izveides grafiku

Tas izriet no Eiropas platuma (1435 mm) dzelzceļa projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) Attīstības un sadarbības departamenta direktora Agņa Driksnas un citu projektā iesaistīto vai ieinteresēto teiktā Dienas Biznesam.

Pirms pusotra gada (15.09.2016.) DB rakstīja, ka RB intermodālais loģistikas centrs (ILC) atradīsies Salaspilī, jo daudzkritēriju analīzē secināts, ka Salaspils izkonkurē ne tikai, piemēram, Iecavu vai Vangažus, bet arī Olaini. ILC iecerēts izveidot teritorijā starp esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem un autoceļiem A4 (Via Baltica) un P5 (savieno Sauriešus ar Tīnūžiem). Tobrīd bija daudz neatbildētu jautājumu, tostarp saistībā ar ICL pārvaldību, taču arī šobrīd par to lielākas skaidrības, šķiet, īsti nav.

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Lidostas, ceļi, tilti, termināļi, sūkņu stacijas, loģistikas centri – šīs un citas industriālās būves ir viens no ekonomikas virzītājiem un veido salīdzinoši nozīmīgu īpatsvaru visas būvniecības nozares kontekstā, secināts konferencē Izaicinājumi industriālajā būvniecībā - piemēri Baltijā.

Industriālo objektu pasūtītāji Baltijā ir valsts akciju sabiedrības, pašvaldības, komercuzņēmumi, Zemkopības ministrija, u.c, Db.lv norāda biedrības Building Design and Construction Council valdes locekle Agrita Lūse.

Aktivitāte šajā nozarē šobrīd ir liela, ko apliecināja arī konferencē sniegtais pārskats par 31 industriālo objektu, kas pēdējo gadu laikā tapis Baltijas valstīs (skatīt galerijā).

Objektu izmaksas mērāmas miljonos, tiek realizēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, kā piemēram gudrais ceļš SMART E67, kas ietvēris mūsdienīga viedā ceļa aprīkojuma uzstādīšanu Latvijā un Igaunijā un ļaus autovadītājiem reāllaikā saņemt noderīgu informāciju par braukšanas apstākļiem.

Plāno Rail Baltica intermodālā centra projektēšanu; vēl gan jārisina lokālplānojuma un pārvaldības jautājumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica (RB) un tās trases novietojuma apstiprināšanu ir skaidri zināms, ka RB intermodālais loģistikas centrs (ILC) atradīsies Salaspilī, norāda Satiksmes ministrijas (SM) projekta vadītājs Kaspars Vingris. Daudzkritēriju analīzē secināts, ka Salaspils izkonkurē ne tikai, piemēram, Iecavu vai Vangažus, bet arī Olaini. ILC iecerēts izveidot teritorijā starp esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem un autoceļiem A4 (Via Baltica) un P5 (savieno Sauriešus ar Tīnūžiem).

Jau piešķirto Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumenta (EISI) līdzekļu ietvaros (kopumā ar valsts finansējumu 291 milj. eiro) plānots sākt projektēšanu dzelzceļa līnijai ap Rīgu, tostarp pirmajai ILC kārtai. Projekta nacionālais ieviesējs SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) jau šogad iecerējis sludināt iepirkumus projektēšanai, ieplānojot dzelzceļa atzaru no galvenās līnijas un pirmos nepieciešamos tehniskos risinājumus ILC. Nākamajā kārtā tiktu plānota pilna sliežu ceļu sistēma un saistītā infrastruktūra (pievedceļi, celtņi).

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un "Polskie sieci elektroenergetyczne" (PSE) vienojušies starp abām valstīm būvēt sauszemes kabeli "Harmony Link", pirmdien paziņoja "Litgrid".

Sākotnēji "Harmony Link" bija plānots kā jūras kabelis. "Harmony Link" ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, taču tiks izmantots tikai elektrības tirdzniecībai ar Rietumeiropu.

Vienošanās paredz, ka jaunās dubultā slēguma 220 kilovoltu (kV) maiņstrāvas līnijas starp Gižiem Lietuvas dienvidrietumos, Vilkavišķu rajonā, un Elkas apakšstaciju Polijā, kā arī Norku un Vigru apakšstacijām Polijā.

Vienošanās arī paredz modernizēt 220 kV līniju starp Ostrolenku un Elku Polijā.

Virszemes elektrosavienojuma līnija daļēji izmantos dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un autoceļa "Via Baltica" infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu.

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Šogad cer sākt attīstīt Bauskas industriālo un loģistikas parku, infastruktūrā investējot divus miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik nozīmīgākais Bauskas novada uzņēmējdarbības atbalsta instruments ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji. Biznesa attīstībai svarīgs ir Bauskas novada ģeogrāfiskais novietojums. Tas atrodas vairāku valsts nozīmes ceļu krustpunktā, tuvu Lietuvas robežai.

2017. gadā sāksies Bauskas industriālā un loģistikas parka (BILP) attīstība. Bauskas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informē, ka šobrīd teritorijai ir green field (zaļā lauka) statuss. Pašlaik notiek nepieciešamo formalitāšu saskaņošana, lai šogad varētu sākt infrastruktūras (ceļu un komunikāciju) būvniecību. «BILP plānots investēt aptuveni divus miljonus eiro. Jau šobrīd novada pašvaldība piedāvā uzņēmējiem parka teritorijā sākt ražošanu. Paredzētā BILP teritorija 70 ha platībā atrodas Bauskas pilsētas dienvidaustrumu daļā un ietilpst autoceļa VIA Baltica (A7, Eiropas ceļš E67) maršrutā. Zemes gabaliem ir visas priekšrocības, lai tie būtu uzņēmējiem saistoši, – tie atrodas nozīmīgu transporta maģistrāļu krustpunktā, ir pieejamība pēc jaudas atbilstošiem inženiertehniskajiem tīkliem, kā arī tam ir izdevīga atrašanās vieta (tas ir tuvu Lietuvas robežai, ostām, lidostai, Iecavas dzelzceļa stacijai),» saka I. Tijone.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Piesaistot līdzfinansējumu no bankas Citadele un ALTUM vairāk nekā 800 000 eiro apmērā, Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmums SIA “Gripsteel” iegādājies jaunas metālapstrādes iekārtas.

Tās izvietotas uzņēmuma jaunajā rūpnīcā "VGP Park Ķekava", kas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – pie automaģistrāles A7 (Via Baltica) un A5 (Rīgas apvedceļš).

Uzņēmums iegādājies jaunākās paaudzes lāzeriekārtu, metāla locītāju, zāģi un metināšanas iekārtu. Paredzēts, ka lāzeriekārtas tehnoloģija palīdzēs kāpināt “Gripsteel” ražošanas apjomus, jo tā var tikt automatizēta un strādāt 16 stundas bez speciālistu iesaistes.

“Gripsteel” vadītājs Ēriks Miklaševičs: "Šobrīd SIA "Gripsteel" pilnā apmērā nodrošina mūsu lielākā partnera "Griptel" vajadzības telekomunikāciju produktos. Mūsu mērķis ir attīstīties arī tirgos ārpus telekomunikāciju jomas. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie saules paneļu stiprinājumu projektēšanas un ražošanas."

Latvija kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju un Poliju elektroniski parakstījušas Nodomu memorandu par sadarbību 5G savienojamības un savienotās automatizētās mobilitātes attīstībā Ziemeļjūras-Baltijas koridorā, informē Satiksmes ministrija.

Memorandā uzsvērta nozīme ciešākai sadarbībai starp Baltijas valstīm un Poliju ilgtspējīgas mobilitātes mērķu sasniegšanā, satiksmes drošības uzlabošanā un inovāciju ieviešanā.

Valstis vienojušās turpināt sadarbību 2019.gada 7.martā Rīgā izveidotajā starpvaldību darba grupā, lai sekmētu 5G un savienotās automatizētās mobilitātes mērķu sasniegšanu Ziemeļjūras-Baltijas koridorā, izmantojot Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru 2021. - 2027.

"Parakstot memorandu, tiek apstiprināta kopīga ceļakarte Via Baltica ceļa kā 5G un savienotas un automatizētas braukšanas koridora izveidei, par kuru starpvaldību darba grupa vienojās 2019.gada 28.novembrī, un atbalstīta ceļakartes turpmāka attīstība, iezīmējot laika grafiku īpašām saistībām un centieniem, kā paredzēts šajā dokumentā," informē Satiksmes ministrija.

Salacgrīvas tilta pārbūves darbus būvniekam ir jāsāk līdz šī gada 10.jūnijam, savukārt darbi jāpabeidz līdz 2025.gada rudenim, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC norāda, ka ir noslēgts un stājies spēkā līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā ar piedāvāto līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Paredzēts, ka esošo tiltu pilnībā nojauks un tā vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām, bet būvdarbu laikā izbūvēs pagaidu tiltu, lai nodrošinātu satiksmi pār Salacu.

Darbu laikā abās tilta pusēs zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi, bet Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi. Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, kā arī tās galā izbūvēs jaunas kāpnes. Vienlaikus gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.