«Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka, pārejot uz eiro, ārvalstu investīciju apjoms jau nākamajā gadā pieaugs par 18%. Ekonomiska pamatojuma šādai prognozei nav. Taču, ja runājam par ārvalstu investīciju lielāku pieplūdumu, tad to var pateikt arī vienkāršākiem vārdiem. Pārejot uz eiro, būs vieglāk pārdot vēl atlikušo Latvijas zemi, īpašumus un dabas bagātības, nekā to varētu izdarīt par latiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā izteicies ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.
«Manuprāt, apgalvojumiem, ka atteikšanās no nacionālās valūtas ir faktors, kas pastiprināti piesaista ārvalstu investīcijas, nav nekāda pamatojuma nedz ekonomikas teorijā, nedz pasaulē notiekošajos procesos.
Es atļaujos apšaubīt vispārpieņemto uzskatu, ka ārvalstu investīcijas ir neapšaubāms labums. Ne visas ārvalstu investīcijas atstāj vienādu ietekmi uz ekonomiku. Nekustamo īpašumu pārdošana, kas ir galvenā ārvalstu investīciju forma Latvijā, ir pielīdzināma tam, ka alkoholiķis pārdod grāmatas un mēbeles, lai iegūtu naudu pudelei. Taču arī rūpnīcu un cita veida uzņēmumu pārdošana ārvalstniekiem nebūt nav vērtējama tikai pozitīvi. Kāds izskatās «veiksmes stāsts» Latvijas izpratnē? No ievestām izejvielām ar ārvalstīs ražotām iekārtām, kas nopirktas par ārvalstu investoru naudu, tātad pieder viņiem, ēkās, kas pārdotas ārvalstu investoriem, no ārvalstīm iebraukuši strādnieku ražos produktu «ar pievienoto vērtību», kas domāts eksportam - tātad, ko patērēs ārvalstnieki. Kas paliks Latvijai? Skaitļi par IKP pieaugumu un «veiksmes stāsts»,» sacījis ekonomists.
Viņš atzinis - «es vairāk sliecos pie nostājas, ka Latvijai nevajag iestāties eirozonā. Taču es neesmu tik naivs, lai uzskatītu, ka, neiestājoties eirozonā, Latvija nekavējoties atgūs ekonomisko patstāvību un neatkarību un uzreiz viss kļūs daudz labāk».
«Man nav saprotami argumenti par to, ka gadījumā, ja lats tiktu atsaistīts no eiro, tas momentā iegāztos bezdibenī. Es tā neuzskatu. Ungārija 2009. gadā atsaistīja forintu no eiro. Ekonomika nesabruka, un forints nekādā bezdibenī neiegāzās. Lata saglabāšana nozīmētu iespēju, ka Latvija varētu, kaut kad - nākotnē, veidot neatkarīgu un savām interesēm atbilstošu monetāro politiku. Pagaidām politiķi, kas pieņem lēmumus par Latvijas ekonomiku, Latvijas iedzīvotāju intereses neizvirza par pirmo prioritāti. Es negribu teikt, ka viņi apzināti vēl ļaunu Latvijas iedzīvotājiem, bet viņiem citas intereses ir svarīgākas,» paudis I. Brīvers.
