Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.
EK pavēstīja, ka šādu procedūru paredzēts sākt pret Franciju, Itāliju, Beļģiju un vairākām citām valstīm.
Savukārt Londonas biržā akciju cenas kāpa, jo publiskotie statistikas dati liecināja par strauju inflācijas samazināšanos.
Gada inflācija Lielbritānijā maijā sarukusi līdz 2% salīdzinājumā ar 2,3% aprīlī, tādējādi tā pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija sasniegusi valsts centrālās bankas noteikto mērķi, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.
ASV akciju biržas trešdien bija slēgtas, jo valstī bija oficiāla brīvdiena, atzīmējot verdzības beigu gadadienu.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,2% līdz 8205,11 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,8% līdz 7570,20 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,4% līdz 18 067,91 punktam.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 0,2% līdz 81,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,2% līdz 85,50 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 1,8% līdz 35,34 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kāpa no 1,0743 līdz 1,0745 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2711 līdz 1,2726 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 157,85 līdz 157,90 jenām par dolāru.
Eiro vērtība pret britu mārciņu saruka no 84,50 līdz 84,44 pensiem par eiro.