Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

ASV tehnoloģiju akcijas sasniedz rekordu; šim piemēram var sekot arī kopējais tirgus

Investoru riska apetītei sitot augstu vilni, atsevišķu sektoru akciju cena spējusi aizsniegties līdz jaunam rekordam. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīri - S&P 500 Information Technology akciju indeksā ietverto kompāniju vērtība šonedēļ pārsniegusi savu pagājušā gada oktobra vēsturisko maksimumu. Līdz ar to var teikt, ka akciju tirgum bija nepieciešami aptuveni pieci mēneši atelpošanās, un pašlaik jau atkal var sākt runāt par arvien jaunu cenu virsotņu iekarošanu. Daudz līdz vēsturisko maksimumu sasniegšanai nav palicis arī kopējam ASV Standard & Poor’s 500 indeksam un ASV Nasdaq Composite indeksam.

Daļai investoru vairāk uztverot pozitīvo un spriežot, ka pagājušā gada beigu izpārdošana tomēr bijusi pārspīlēta, topā ir riskantāki ieguldījumi. S&P 500 tehnoloģiju akciju indeksa (to veido 68 uzņēmumu cenu izmaiņa) vērtība kopš janvāra sākuma palēkusies jau par 23%. Rezultātā šim sektoram padevies labākais gada starts vēsturē, liecina Dow Jones Market Data informācija. Tas ir straujāk nekā S&P 500 pieaugums gandrīz par 16%.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) deva laiku ABLV Bank pierādīt, ka tā spēj darboties, taču, kā izskatās, banka, neskatoties, ka ir intensīvi strādājusi, nav pārliecinājusi ECB, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No šī brīža 8 darbdienu laikā kļūs pieejama garantētā noguldījumu izmaksa. Šos garantētos noguldījumus izmaksā ne vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, banka varēs izmaksāt no saviem līdzekļiem, tādēļ nebūs nepieciešams NGF vai valsts finansējums, viņa informē.

Visu laiku ar FKTK veicam nepārtrauktu noguldījumu situācijas novērošanu Latvijā, tā ir stabila un depozīti turas apmēram 20 miljardu eiro apmērā, maksājumu plūsmas nav būtiski palielinājušās.

ABLV Bank nav sistēmiska banka, kas nozīmē, ka valsts no savas puses neiegulda līdzekļus, bankai nav būtiskas nozīmes ekonomikā, kaut arī tā ir trešā lielākā banka.

«Komunicējam ar FKTK, reitingu aģentūrām, un domāju - par to, ka situācija ir stabila, liecina tas, ka Standard&Poor’s pārapstiprinājusi reitingu,» viņa piebilda.

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Latvijas Banka ir atguvusi «ABLV Bank» pagājušajā nedēļā izsniegtos ārkārtas likviditātes aizdevumus 297,2 miljonu eiro kopapjomā, informē LB.

Aizdevuma līgumi izbeigti pirms termiņa pēc Latvijas Bankas iniciatīvas, ņemot vērā «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesa ierosināšanu, kā rezultātā ir zudusi ārkārtas likviditātes aizdevuma sākotnējā jēga.

Latvijas Banka par aizdevuma izmantošanas laiku ir saņēmusi procentu maksājumus, papildinot savus ienākumus. Savukārt visi «ABLV Bank» ieķīlātie vērtspapīri tiks atdoti šai bankai.

«Ceram, ka veiksmīgie aizdevumu darījumi vairos sabiedrības uzticību Latvijas Bankas darbam un spējai atbildīgi rīkoties ar valsts līdzekļiem. Tā arī bija laba iespēja plašākam cilvēku lokam uzzināt par vēl vienu nacionālās bankas funkciju – monetārajām operācijām un likviditātes nodrošināšanu banku sektorā,» uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē nodrošināja daudz augstāku atdevi nekā vidēji tas novērots pēdējās trīs desmitgadēs.

Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci.

Jāatceras gan, ka ekonomika attīstās cikliski un pēc vairāku gadu kāpuma var sekot kritums. Šobrīd gan fundamentālie faktori neliecina, ka kritumu varētu sagaidīt tuvākā gada laikā, taču daudz var ietekmēt ģeopolitiskā situācija pasaulē. Savukārt pieaugošās izejvielu cenas varētu bremzēt ekonomisko attīstību, it sevišķi Eiropā, kas aizvadītajā gadā attīstījās straujāk nekā tika gaidīts.

2017. gadā daudz runāts par kriptovalūtu attīstību un to cenu kāpums veicināja sabiedrības interesi par šo ieguldīšanas veidu. Jāatceras gan, ka ieguldījumi kriptovalūtās nav nekādā veidā regulēti, tāpēc pastāv zināmi drošības riski. Tāpat arī cenu veidošanas mehānismi ir tik neskaidri, ka cenu svārstības pat vienas dienas laikā var būt milzīgas. Nevar gan izslēgt, ka nākotnē kāda no šīm kriptovalūtām varētu nostabilizēties kā uzticamāks norēķinu un uzkrāšanas veids. Arī blokķēdes tehnoloģija, kas ir pamatā, piemēram, Bitcoin, varētu tikt arvien vairāk izmantota arī ārpus kriptovalūtu pasaules.

Latvijas bankās saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju līdz 25.marta dienas beigām bija iesaldēti apmēram 55 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

"Iepriekšējā nedēļā kopējās iesaldētās summas būtisku palielinājumu veido iesaldētie vērtspapīri," skaidroja komisijā. Nedēļu iepriekš - līdz 18.marta dienas beigām - Latvijas bankās bija iesaldēti apmēram 17,5 miljoni eiro, tādējādi nedēļas laikā iesaldētajai summai palielinoties par 37,5 miljoniem eiro.

Pēc FKTK minētā, Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Tāpat FKTK norāda, ka bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," piebilda komisijā.

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.

ASV 20 gadu veiksmīgākā akcija saistīta ar enerģijas dzērienu ražošanu

Ilgākā termiņā vienas no pašām labākajām ieguldījumu iespējām sagādā akciju tirgus. Vēsture rāda, ka šie vērtspapīri ir tendēti uz cenu izaugsmi, un turklāt likviditāte lielākajos šajos tirgos ir ievērojama. Tas nozīmē, ka pirkt un pārdot vērtspapīrus var gandrīz katru dienu bez būtiskas to cenas ietekmēšanas.

Var arī atskatīties uz to, kuru lielo kompāniju akcijām iepriekšējo 20 gadu laikā klājies vislabāk. Pirmie prātā nāk pašreizējie tehnoloģiju milži, un patiesībā daudz melots arī nebūtu, ja teiktu, ka tieši to vērtspapīri pēdējos gados ir bijis simbols cenu palielināšanās stāstam. Piemēram, Amazon.com akcijas cena kopš šīs tūkstošgades sākuma ir palēkusies par 2,3 tūkst. procentiem (faktiski par visu šo pieaugumu atbildīgi ir tieši 10 iepriekšējie gadi). Savukārt Apple akcija kopš 2000. gada palēkusies vēl straujāk – par 5,3 tūkst. procentiem.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2017. gadā, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2017.gadā pensiju plānos iemaksāti 77.6 miljoni eiro, t.i. par 8.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Dalībnieku iemaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8.9%, savukārt darba devēju iemaksas par 4.8%. Gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedzis 434.5 miljonus eiro, gada laikā pieaugot kopumā par 14.1%.

No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 35.2 miljoni eiro jeb par 14% vairāk nekā 2016. gadā, t.sk. 97% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gadā bija 3.1% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -7.5% līdz 8.6%. Gada ienesīgums bija negatīvs tikai diviem plāniem, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā saruka par 12.4%.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.