Eirozonas ekonomika šajā ceturksnī oficiāli ieslīdēs recesijā, liecina Reuters veiktās ekonomistu aptaujas rezultāti. Tiek paredzēts, ka šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni monetārā reģiona IKP samazināsies par 0,2%.
Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas eirozonas provizoriskie IKP dati atklāja - reģiona ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni sarukusi par 0,2%. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša analītiķi paredzēja, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī saruks nedaudz mazākos tempos - par 0,1%.
Bank of America Merrill Lynch analītiķi norāda, ka eirozonas sakarā viena no būtiskākajām problēmām ir skaidra problēmu atrisināšanas plāna trūkums, kā dēļ joprojām nav īsti skaidrs, uz ko tad virzās minētais reģions (jeb nav skaidras vīzijas par to, kāda būs eirozona pēc parādu krīzes). Tas savukārt negatīvi ietekmē patērētāju vēlmi tērēt un attur biznesu no investīcijām un darbvietu radīšanas.
Tāpat aptaujas rezultāti liecina - lielākā daļa ekonomistu sagaida, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savā septembra sanāksmē par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,5% atzīmei samazinās eiro bāzes procentlikmi. ECB prezidents Mario Dragi solījis darīt visu, lai glābtu eiro. Nav izslēgts, ka sanāksmē varētu tikt nolemts arī pirkt īstermiņa Spānijas un Itālijas valdību obligācijas.
Savukārt Grieķijas sakarā arvien vairāk ekonomistu uzskata, ka valstij tomēr izdosies noturēties monetārajā reģionā. Augusta aptaujā veseli 45 no 64 aptaujātajiem norādījuši, ka Grieķija pie eiro tuvāko 12 mēnešu laikā tomēr paliks. Līdzīgā aptaujā maijā tā uzskatīja tikai aptuveni puse aptaujāto ekonomistu.
Straujāka ekonomikas izaugsme šajā ceturksnī tiek prognozēta Apvienotajai Karalistei, kuras IKP salīdzinājumā ar otro ceturksni pieaugšot par 0,7% (pozitīvu artavu IKP došot notikušās Londonas Olimpiskās spēles). Savukārt visa šā gada skatījumā britu ekonomikai tiek prognozēts kritums par 0,3%.
