Austrālijā gadsimtiem ilgi uzskatīja, ka ķenguri ir kaitīgi zālēdāji, jo nograuž zālīti, kuru ēd arī aitas un govis. Tuvākajā laikā pasaules skatījums uz šiem dzīvniekiem izmainīsies. Ekoloģisks labums no ķenguru gaļas

Ķengura kuņģis gandrīz neizstrādā metānu, taču miljoni aitu un govju, kas rāmi grauž zālīti, Austrālijā dod 11% no visiem kaitīgajiem izmešiem atmosfērā, raksta BBC.

Zinātnieki aprēķinājuši , ka palielinot ķengura gaļas īpatsvaru Austrālijas iedzīvotāju ēdienkartē, tas sniegtu zināmu ekoloģisku labumu. Šim viedoklim piekrīt arī restorānu īpašnieki, kuri norāda, ka ķengura gaļa ir veselīga.

ASV pornobiznesa pārstāvji apņēmušies labprātīgi maksāt nodokļus, pretī no valdības pieprasot cieņu un tiesību paplašināšanu.

Nodokļu piemērošana tā dēvētajiem grēku izplatītājiem tiek pieļauta kā budžeta glābšanas iespēja, norāda Interfax. Baraka Obamas administrācija jau trīskāršojusi federālo nodokli cigaretēm. Tagad Ilinoisas štatā demokrāti apspriež iespēju uzlikt 25 % nodokli no interneta lejupielādējamajai pornogrāfijai, kaut arī ponogrāfijas jēdziena definēšana cieta fiasko, kad 2005. gadā bija mēģinājums ieviest nacionālo nodokli pikanta satura grāmatām un DVD.

Apmaiņā pret nodokļa uzlikšanu ASV politiķi apņēmušies aizstāvēt ponobiznesu no Krievijas pirātiem un aizsargāt autortiesības uz pornofilmām, kaut gan valdība līdz šim nav spējusi no pirātiem aizsargāt pat Holivudas produkciju.

Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Vietējā biznesa tuksnesī zāļu industrijai piesietie klīnisko pētījumu veicēji AmberCRO jūtas kā oāzē

Lai cik nepiedienīgi tas izklausītos, šis viņiem ir labākais mēnesis trīs gadu senā uzņēmuma vēsturē. Gada nogales prēmijas, algas, kas nav samazinātas, un plašāka biroja meklējumi. Grāvī iebraukusī pircēju maksātspēja zāļu ražotājiem likusi tikai sasparoties, meklējot jaunas medikamentu formas un sastāvus, jo ripiņas ir kārdinošākas tad, ja vienlaikus gan mazina asinsspiedienu, gan nebojā nieru darbību. Šis ir AmberCRO lauciņš - katra jauna indikācija prasa jaunus klīniskos pētījumus.

Sūrs darbs, tad oāze

Sāls puds izēsts pašos pirmsākumos, kad klīnisko pētījumu speciālisti Jūlija un Dzintars saprata, ka viņus varētu saistīt ne tikai laulība, bet arī bizness. Izsūtījuši savu piedāvājumu pasaules līmeņa zāļu ražotājiem, viņi rakstījuši e-pastus pusnaktī un arī vēlāk, jo viņu klienti atrodas visai tālās laika zonās. Amerikāņi zvanījuši melnā naktī, un AmberCRO nācies būt uz strīpas, jo tas bijis vitāli svarīgais uzticības iekarošanas laiks. Tagad rats ir labi iegriezies, pieprasījums nozarē pārsniedz piedāvājumu un pētījumu viņiem ir tik pilnas rokas, ka meklēti tiek papildspēki - farmaceiti, biologi vai mediķi, kas pāris gados uzņēmumā tiktu izmācīti par klīnisko pētījumu vadītājiem. «Tas bija sūrs darbs, lai nonāktu līdz oāzei, kurā, kā jūs sakāt, tagad atrodamies,» spriež kompānijas izpilddirektors Dzintars Sarkanbiksis. «Stresa mums tagad nav, ja nu vienīgi par to, kā atrast vislabākos speciālistus,» piebalso Dzintara sieva un biznesa partnere Jūlija Gabrusenoka. Neskatoties uz bezdarbu, pētījumu vadītāju atlase un izskološana vēl aizvien ir īsts izaicinājums. Tiem jābūt cilvēkiem, kas zināmā mērā vienlaikus ir juristi, ārsti un mediķi. Tālab viņi nav pat apsvēruši domu par atalgojuma mazināšanu. «To mēs nevaram atļauties. Kritīsies darbinieku motivācija, un tas ir pārāk liels drauds,» saka Jūlija. Viņu bizness prasa nežēlīgu precizitāti. Visi dati tiek dublēti, un drošības līmeni viņi vērtē kā augstu, jo no sīka misēkļa var sākties īsta lavīna, aizraujot zāļu ražotāju uzticēšanos līdzi aizā. Patlaban viņi strādā ar desmit starptautiskām farmācijas kompānijām, kuru sarakstu tur noslēpumā. Konkrēti nosaukumi drīkst nākt gaismā tikai pēc tam, kad noslēgušās visas pētījuma fāzes, kas prasa gadus. Patlaban viņu sarakstu neviens nav pametis, vienīgās izmaiņas rada klienti, kas nāk klāt, AmberCRO lepojas.

Paralēli pakalpojumu sniegšanai SIA Dekoru fabrika rada savus produktus, ko piedāvā vietējā un eksporta tirgos.

SIA Dekoru fabrika pamatnodarbošanās saistīta ar kokgriezumu, suvenīru, dekoru, dizaina elementu un dāvanu izgatavošanu, kā arī ar lāzergravēšanu un 3D skenēšanu. Paralēli uzņēmums izstrādā, attīsta un ražo jaunus produktus, piemēram, Duksi, ar ko uzņēmums piedalās konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Rūpnieciskais dizains, un Aroma Tree, kas startē kategorijā Inovatīvākais produkts. «

Šobrīd galvenokārt strādājam vietējā tirgū, bet sadarbībā ar partneriem produkcija tiek pārstāvēta Vācijā un Skandināvijas valstīs. Suvenīru segmenta preces pārsvarā iegādājas Latvijas un Rīgas tūristi, kuri tās aizved uz savu zemi,» norāda Aldis Ezers, SIA Dekoru fabrika projektu vadītājs.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

34% sieviešu un 55% vīriešu atzīst, ka vismaz reizi mūžā ir sēdušies pie stūres pirms tam izdzerot glāzi vīna vai pudeli alus. Kā liecina aptaujas rezultāti, izrādās, ka katrs piektais Latvijas vīrietis pirms braukšanas iedzer regulāri, liecina pētījums kampaņas Beigta balle ietvaros.

Tai pat laikā jāuzsver, ka pietiekami liela daļa respondentu - 64% sieviešu un 45% vīriešu – apzinās un arī ievēro, ka pirms transportlīdzekļa vadīšanas nedrīkst lietot pat nedaudz alkoholiskā dzēriena.

Viedoklis - vienu jau var! – ir lielai daļai aptaujāto iedzīvotāju. Vai tas nozīmē, ka daudzi iedomājušies sev kādu mākslīgu robežu līdz kurai drīkst dzert, lai alkohola saturs izelpā un asinīs nepārsniegtu likumā noteikto normu?! Jāņem vērā, ka viens un tas pats alkohola daudzums var atstāt pilnīgi atšķirīgu ietekmi dažādiem cilvēkiem. Nedrīkst aizmirst arī par laika apstākļiem, organisma stāvokli, nogurumu u.tt. Un galu galā, braucot reibumā, riskējam nogalināt nevainīgus cilvēkus.

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Lai arī kāds būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, arvien lielāka šīs valsts daļa varēs pilnībā legāli ikdienā lietot marihuānu jeb tā saucamo zālīti.

Proti, šonedēļ ASV gan Arizonas, gan Ņūdžersijas štatā nolemts legalizēt marihuānu arī ikdienas ar atpūtu saistītajam patēriņam. Citiem vārdiem sakot, to varēs patērēt līdzīgi kā alkoholu vai tabaku.

Katrā ziņā vairs, iespējams, tik tālā nākotnē varētu arī nebūt tas, ka veikalā tiek pārdotas "izklaides vai relaksācijas pakas" – piemēram, viskija pudele plus pāris marihuānas produkti. Pieejamā informācija liecina, ka zālīte legāla ir jau 11 ASV štatos, kur pirmās šo substanci legalizēja ASV Kolorado un Vašingtona. Piemēram, Ņūdžersijas varas pārstāvji lēš, ka šāda marihuānas legalizēšana štatam ļaus gūt papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu ASV dolāru apmērā.

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) no 15 bijušajiem un esošajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem tiesas ceļā vēlas panākt 9,88 miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu.

Patlaban LK prasības lieta nonākusi izskatīšanā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā, kas 25.oktobrī rakstveida procesā vērtēs Rīgas apgabaltiesas šā gada maija lēmumu par atteikumu piemērot prasības nodrošinājumu LK prasībā, kurā lūgts atlīdzināt 9 882 333 latu zaudējumus, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Prasībā atbildētāju statusā ir bijušie LK valdes locekļi Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Koučings ir dzīves uztvere. Tās pamatā ir dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, iemācīties tās nepārkāpt un palīdzēt arī citiem ieraudzīt šīs uztveres priekšrocības. Ja kādam ir nepieciešams atbalsts, tad koučš ir tas, kas dod iespēju sevī rast spēku un enerģiju, lai tiektos uz sava mērķi.

Katram ir savs ceļš un vīzija kā sasniegt savus mērķus. Koučš varbūt jebkurš, bet ir vērtīgi pie profesionāļa apgūt pareizo taktiku – kā saprast sevi un palīdzēt otram. Mūsdienās, visiem ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, tās visas apzināt un izvēlēties sev īsto. Lai cilvēks nākotnē būtu gandarīts un laimīgs, svarīgi ir pašam pieņemt savā dzīvē lēmumus, kas is saskaņā ar savām vērtībām. Šie lēmumi bieži ir pretrunā ar to, kas sabiedrībā pieņemts. Ļoti bieži vecāki, priekšnieks, skolotājs, citi cilvēki atrod to, kas mums it kā vajadzīgs, jo sabiedrībā tā ir pieņemts. Patiesībā, katrs pats zina, kas viņam ir labākais, bet gadās, ka mēs nemākam to saskatīt. Mēs neapzināmies savu spilgtāko talantu, bet koučš uz to norādīs, lai cilvēks apzinātos pats savu potenciālu.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā vidēji tiek izdzerti 67 litri alus, bet Eiropas alus lielvalstī Čehijā tie ir vidēji 160 litri uz vienu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā dubults apjoms, salīdzinot ar Latviju.

Par to liecina Lāčplēša alus darītavas veiktā aptauja.

Lāčplēša alus darītavas vadības pārstāvis Juris Mucenieks atzīst, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka esam vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Patiesībā pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju esam vieni no mazākajiem alus dzērājiem Eiropā, turklāt alus dzeršanas daudzumā atpaliekam arī no kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Baltijā lielākie alus dzērāji ir lietuvieši.

Viedoklis par latvieti kā lielāko vai vienu no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā reģionos atšķiras: tā uzskata teju puse jeb 47% zemgaliešu, bet, piemēram, Latgalē tā domā divreiz mazāk aptaujāto - tikai 24%. Uzskats, ka esam lielākie vai vieni no lielākajiem Eiropā alus dzērājiem, visbiežāk izplatīts ir jauniešu (18-24 gadi) vidū – tā domā 54% respondentu minētajā vecuma grupā. Pētījums arī atklāj, ka sievietes biežāk (43%) nekā vīrieši (36%) latviešus uzskata par lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Savukārt starp Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem kopumā divreiz izplatītāks ir uzskats (17%), ka neesam lieli alus dzērāji, nekā sieviešu vidū (8%).

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, Staburagam pastāstījusi aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bijusi nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.

Madonas reģionālās vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.

Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā.

Teju katrā pilsētā, kas būvēta pie kādas upes krastiem, uzmanību parasti piesaista dažādas laivas, kuteri un kuģīši, kā arī ostas, kur tas viss bāzējas. Rīgā šādas vietas ir pat vairākas. Viena no tām – Daugavas līcis pie Balasta dambja jeb Āgenskalna līcis.

Laivas un kuģi Āgenskalna līcī nav nekāds pēdējā laika jaunums – tas viss šeit ir bijis jau daudzus gadus, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi šī vieta ir tikusi izmantota, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan arī tūristus. Šobrīd līcī saimnieko vairāki uzņēmumi, kuru vadītāji atzīst – pēc vairākiem ne īpaši veiksmīgiem gadiem beidzot atkal ir vērojama aktivitāte, cilvēku interese par šeit notiekošo jeb, vienkārši sakot, ir atgriezusies dzīvība.

Centrālais līča objekts nenoliedzami ir Aagenosta – vieta, kur ir piestātnes, laivas un arī kafejnīca Piķis un zēģele. «Pagaidām to vēl nevar nosaukt par biznesu – tas viss vairāk līdzinās hobijam. Dažādi uzņēmumi šeit jau bāzējas, bet gribas, lai būtu vairāk dažādu aktivitāšu,» saka Aagenostas vadītājs uzņēmējs Jurijs Petuhovs. Nav jau tā, ka ostā nenotiktu nekas. Šogad te ir pilns ar laivām – ostā ir aptuveni 30 dažādu braucamrīku. J. Petuhovs saka – skandināvi apgalvo, ka bizness sākas no 150 laivām ostā, un tas skan ticami. Tāpat nāk cilvēki, kas brauc ar savām laivām, iedzer alu, atpūšas.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu maksājumu iestādei SIA Semfopay piemērot sodu 25 000 eiro apmērā, informē FKTK.

Tāpat FKTK nolēmusi uzlikt kompānijai vairākus tiesiskus pienākumus, tajā skaitā uz laiku apturēt maksājumu iestādes darbību un atsaukt no amata divus valdes locekļus.

Lēmums pamatots ar atkārtotiem SIA SemfopayNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un ar to saistītā normatīvā akta pārkāpumiem. SIA Semfopay nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, un attiecīgi nebija veikusi pietiekamu darījumu uzraudzību un klientu izpēti, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

Latvijas mēbeļu ražošanā palikuši vairs tikai nedaudzi. Eksportuzņēmuma Wenden Furniture vadītājs Normunds Brēmers pilnīgi noteikti ir paredzējis izdzīvot.

Mēbeļu ražošanas uzņēmumā Jaunpiebalgā Normunds sācis strādāt jau 17 gadu vecumā, galdniecības arodskolas mācību prakses laikā. Viņa pirmais darbs bija dēlīšu krāmēšana no vienas kaudzes otrā. «Arodskolas laikā rūpnīcā pavadīju visas vasaras un prasīju arvien sarežģītākus uzdevumus. Man jau tolaik bija tikai viena doma — gribēju kļūt par šī uzņēmuma direktoru. Pēc sešiem gadiem par to arī kļuvu. Esmu apliecinājums tam, ka cilvēks dzīvē var izdarīt jebko.»

70 % no šodienas jauniešiem, kuri izvēlas studēt uzņēmējdarbības vadību, nav tam piemēroti, uzskata uzņēmējs. «Kad beidzu vidusskolu, viens no maniem dzīves skolotājiem man jautāja, ko es grasos mācīties tālāk. Teicu, ka varētu stāties juristos vai ekonomistos, vai vadības zinībās. Viņš saka: juristus zinu, ekonomistus zinu, vadību nezinu — vai nu cilvēkam ir dotības un viņš var būt vadītājs, vai nevar. Iemācīties to nevar, tāpat kā dziedāt vai zīmēt. Par direktoru kļuvu bez kādām vadības zināšanām. Tā ir tikai dzīves skola.»

Mirušo skaits Irkutskā, Krievijas Sibīrijas daļā, pēc alkoholu saturoša mazgāšanās līdzekļa Bojarišņik iedzeršanas ceturtdien pieaudzis līdz 71 cilvēkam, paziņojusi Krievijas Veselības ministrija.

Kopā 117 cilvēki saindējās pēc metanolu saturoša līdzekļa lietošanas, «no kuriem 71 ir miris», aģentūra Interfax citēja ministrijas preses pārstāves Tatjanas Ļebedevas teikto.

Iepriekš tika ziņots par 62 mirušajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja atklāja, ka cietušie sadzērušies mazgāšanās līdzekli Bojarišņik (Vilkābele), kas saturējis metanolu.

Tiesa gan, uz produkta iepakojuma esot bijis norādīts, ka tā sastāvā ir etilspirts, norādīja reģiona Veselības ministrija.

Šķidrums bijis pildīts pudelēs, uz kurām norādīts, ka tas ir vannas līdzeklis ar vilkābeļu smaržu. Uz etiķetes bijis rakstīts, ka tas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Ja amatā tiks apstiprināts Kristaps Zakulis, kurš tiek minēts kā vienīgais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja posteni, par Latvijas galveno banku uzraugu kļūs cilvēks, kurš tāpat kā iepriekšējā FKTK vadītāja finansiāli ir būtiski atkarīgs no vienas konkrētas komercbankas: Zakulis Swedbank ņēmis vairāk nekā 120 tūkstošu latu kredītu.

Par to ziņo portāls pietiek.com.

Kā rādot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, Zakuļa īpašumā ir 116 kvadrātmetrus plašs dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā. Ja varot ticēt oficiālajiem datiem, dzīvokļa iegādes darījums Zakulim bijis fantastiski izdevīgs: par dzīvokli viņš 2002. gada martā oficiāli samaksājis tikai 6300 latus – tātad 54 latus par kvadrātmetru, kaut pat dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 17,3 tūkstoši latu.

Tiesa, četrus gadus vēlāk Zakulis kredītlīgumu ar toreizējo Hansabanku, tagadējo Swedbank slēdzis par pilnīgi citām summām, kredītiestādei par labu nostiprinot 42 tūkstošu latu hipotēku. Savukārt 2007. gada augustā, kā rāda zemesgrāmata, Zakulis no bankas aizņēmies vēl vairāk nekā 80 tūkstošus latu, tā kopējo aizņēmuma summu palielinot līdz 121 959 latiem. Savukārt Swedbank īpašums pašlaik ieķīlāts par 170,7 tūkstošiem latu, informē pietiek.com.