No rītdienas, 17.oktobra Kanāda kļūs par pirmo G7 valsti un otro valsti pasaulē, kas legalizējusi marihuānas audzēšanu un lietošanu ne vien medicīniskām vajadzībām, bet arī izklaides mērķiem.

Šīs narkotikas lietošanas noteikumi atviegloti nolūkā novērst bērnu piekļuvi marihuānai un apkarot organizētās noziedzības grupu tirdzniecību ar šo vielu.

Līdz šim marihuāna legalizēta tikai Urugvajā.

DB jau rakstīja, ka arī Volstrītas spekulantu uzmanība šobrīd pievērsta marihuānas uzņēmumiem - to akciju cenu izmaiņas dažiem veiksmīgajiem var nozīmēt gluži vai veselas bagātības iegūšanu.

Savukārt Kanādas aviokompāniju pasažieriem pēc marihuānas legalizācijas būs atļauts pārvadāt līdz 30 gramiem šīs vielas, paziņojusi valdība.

Galerijā ieskats marihuānas ražotnē UP, kas atrodas Kanādas provinces Ontario dienvidos!

LASI VĒL:

Kanādas aviokompānijas ļaus pasažieriem pārvadāt marihuānu

Konfiscētā marihuāna, kas lielos daudzumos uzkrājas Spānijas policijas iecirkņos, apdullina policistus un liek viņiem justies tā, it kā viņi būtu smēķējuši ko nelegālu, ceturtdien paziņojusi policistu arodbiedrība.

Sevišķi aktuāla šī problēma ir lauku apvidos, kur policijai ir nelieli iecirkņi, bet plaša pārraugāmā teritorija, kur vasarās bieži tiek konfiscēta marihuāna, norādīja Katalonijas policijas arodbiedrība USPAC.

Ulotā - pilsētā ar 34 000 iedzīvotāju - policijas iecirknī garāžā glabājas 300 līdz 4000 marihuānas kaņepju, bet citos iecirkņos marihuāna tiek glabāta pazemes autostāvvietās vai pat birojos, sacīja USPAC preses pārstāvis.

Policijas iecirkņiem ir jāuzglabā konfiscētā marihuāna, līdz no tiesas tiek saņemts orderis tās iznīcināšanai. Nereti uz orderi jāgaida vairāk nekā 30 dienas.

Marihuānas smaka iecirkņos ir tik spēcīga, ka policisti jūtas apreibuši.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Otrdien Ņujorkas biržā sāks tirgot marihuānas audzētāja Aurora Cannabis akcijas, raksta Business Insider.

Kompānija ir viens no lielākajiem Kanādas marihuānas ražotājiem un pievienosies vēl dažām šīs jomas kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas ASV biržās. Sākotnēji ASV biržas bija diezgan rezervētas pret marihuānu ražotāju akciju iekļaušanu biržā, taču patlaban publiski tiek kotētas jau tādu uzņēmumu akcijas kā Tilray, Cronos Group un Canopy Growth.

«Mēs ticam, ka marihuānas legalizācijas Kanādā sniegs iespēju investēt kompānijās, kas, ņemot vērā likumdošanas bāzi, veidosies nākamo gadu laikā,» komentējis Altitude Investment Management vadošais partneris Džons Traubens.

Lai iekļautu akcijas tādās ASV biržās kā NYSE, marihuānas ražotājiem ir jāpierāda, ka tie nepārkāpj likumus, importējot marihuānu ASV, izņemot īpašus apstākļus.

Alkohols un tabakas izstrādājumi ir daudz vairāk kaitīgi nekā ecstasy, LSD un marihuāna, norāda Lielbritānijas atkarību izraisošo narkotisko vielu komitejas galvenais konsultants Deivids Nats (David Nutt), kritizējot pašreizējo atkarību izraisošo vielu klasifikāciju.

D. Nats uzskata, ka tabakas un alkohola atdalīšana no atkarību izraisošo narkotisko vielu klasifikācijas esot «mākslīga», tādējādi nepieciešama šo vielu pārkvalifikācija.

«Alkohols ir piektā postošākā narkotika aiz heroīna, kokaīna, barbiturātiem un metadona. Tabaka atrodas devītajā vietā,» norāda D. Nats. «Arī marihuāna, LSD un ecstasy, protams, ir postošas narkotikas, taču tās atrodas attiecīgi 11., 14. un 18. vietā,» tā viņš.

Saldumu veikals Zviedrijas pilsētas Gēteborgas centrā sācis pārdot sintētiskās narkotikas, kuras vēl nav klasificētas kā narkotikas, bet kuru iedarbība ir tāda pati kā marihuānai, vēsta thelocal.se.

Veikalā tiekot pārdots augu, kas apsmidzināti ar sintētisko kanabinoīdu, sajaukums. Iesmēķēti tie izraisot līdzīgu reakciju organismā kā marihuāna.

Veikals par trīs gramiem prasot 379 kronas (aptuveni 27 lati).

«Kā privārpersona es varu teikt, ka es nevelētos, lai mans bērns uz turieni dotos iepirkties,» sacījis kāds eksperts narkotiku jomā.

Kā norāda thelocal.se, policija nevar iejaukties un konfiscēt šos produktus, jo tie nav oficiāli klasificēti kā narkotikas. Kad produkts galu galā tiek klasificēts kā narkotika, ražotāji vienkārši pārveidojot ķīmisko sastāvu un bizness turpinoties.

Narkotiku eksperti brīdinājuši, ka sintētiskie kanabinoīdivar būt bīstamāki veselībai nekā dabīgā marihuāna.

Gulbenes novadā 17. maijā atklāta nelegāla narkotisko vielu audzētava, kurā tika veikta neatļauta narkotisko vielu izgatavošana.

Audzētava bija ierīkota mājā un saimniecības ēkā. Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs informē, ka narkotiskā viela- marihuāna- audzēta īpaši aprīkotās telpās, apkurei un nepieciešamajam apgaismojumam izmantots jaudīgs ģenerators. Sankcionētas kratīšanas laikā nogriezti un izņemti vairāk nekā 2 500 marihuānas stādi dažādās augšanas stadijās, kuru kopējais svars ir vairāk nekā 300 kilogrami, izņemti vairāki kilogrami izžāvētas zaļas augu masas.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 253. panta 2. daļas Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Aizdomās par narkotisko vielu izgatavošanu, audzēšanu un realizēšanu aizturētas deviņas personas, četrām tiesa piemērojusi drošības līdzekli- apcietinājumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.

Dzintars laiž klajā pirmo produktu jaunajā sērijā, ar ko plāno audzēt ieņēmumus

Kā sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness atklāj AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, jaunās līnijas ārstnieciskā kosmētika palīdzēs risināt ne tikai ādas problēmas, bet arī uzlabos biznesu.

Jāatgādina, ka Dzintaram šā gada janvārī tika apstiprināts Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns, kas jārealizē divu gadu laikā. Plāna ietvaros paredzēts pārdot vairākus īpašumus, kas ļaus norēķināties ar kreditoriem.

«Dzintaram tagad viss ir kārtībā. Mūs pārstāja žņaugt, jo esam saņēmuši aizsardzību un tagad varam attīstīties. Augam vidēji par 18%. Tas nav liels apjoms, bet perspektīvā esam iecerējuši lielāku pieaugumu,» stāsta I. Gerčikovs. To varētu dot jauno produktu laišana klajā, un pirmais no šiem produktiem veikalos nonāks šomēnes. Ražošana līdz šim ne reizi neesot apstādināta, un tagad tā tiek attīstīta.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc Valda Dombrovska (JL) valdības lēmumi attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu noietni atšķiras no iepriekš dzirdētā, ne reizi vien ir izmantota aizbildināšanās, ka attiecīgos soļus spert mums prasa starptautiskie aizdevēji.

Tā kā jēdziens «aizdevēji» jau ilgāku gadu Latvijas sabiedrībai asociējas ar knauzerīgu banku, kas ir aizdevusi noteiktu naudas summu, bet tagad spiež laukā pēdējo sulu, sabiedrība šādiem apgalvojumiem kaut kādā mērā bija gatava ticēt. Tomēr, laikam ejot, arvien vairāk izkristalizējas, ka šie aizdevēji mūsu valstij diktē vēlamo makroekonomisko rezultātu, nevis metodes, kā to sasniegt. Spilgts piemērs tam ir pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējušie Eiropas Komisijas (EK) pārstāvja Gabriela Džudičes paziņojumi, ka šī aizdevējorganizācija nebūt nav sajūsmā par valdības iecerēm attiecībā uz nākamā gada budžetu. Proti, EK neapmierina idejas par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī, par dividenžu daļas palielināšanu no valsts uzņēmumiem, par budžeta konsolidāciju uz nodokļu celšanas rēķina. Jāatzīst, ka Džudiče nav nosaucis nevienu punktu, kura dēļ viņu varētu nosaukt par šīs valsts kaitnieku un kuram nevarētu piekrist.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Nākamā gada budžetu, kuru ceturtdien galīgajā lasījumā plāno apstiprināt Saeima, varētu devēt par «vitamīnu budžetu», intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tostarp viņa norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti «vitamīni» tautsaimniecībai, proti, plānotas vairākas lietas, kas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties, kā arī par nākamā gada budžeta prioritāti ir noteikts finansējums veselībai, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem kļūtu pieejamāka.

«Tādējādi nākamā gada budžetu varētu dēvēt par «vitamīnu budžetu»,» teica Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzīmēja, ka būtisks finansējums nākamā gada budžetā ir atvēlēts aizsardzībai un demogrāfijai. Vienlaikus šogad budžeta pieņemšanā deputāti ir atteikušies no tā devētajām kvotām.

Kā pozitīvu lietu Reizniece-Ozola minēja arī to, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - nodokļu reforma tika apstiprināta vasaras vidū, līdz ar to nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.