Nākotnes zinātniece — tā ir tikai viena no starptautiskajām atzinībām, ko saņēmusi farmakoloģijas doktore Maija Dambrova.
Starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs ir ap 30 Maijas Dambrovas rakstu, kas devuši ieguldījumu jaunu zāļu vielu molekulāro darbības mehānismu, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespēju un kardioprotektīvo zāļu farmakoloģisko efektu atklājumos pasaulē. Viņa ir arī trīs starptautisku patentu līdzautore.
Taču EFPIA atzīmējusi ne vien Maijas Dambrovas izgudrojumus medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā, ko tālāk veiksmīgi izmanto ražotāji Latvijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, bet arī viņas spējas izveidot un vadīt modernu pētniecisko laboratoriju, kas šobrīd ir vislabāk aprīkotais kardiovaskulāro pētījumu centrs Baltijā. Laboratoriju Maija Dambrova vada jau septiņus gadus, un pašreizējais zinātnieku mērķis ir tikt pie jaunām telpām, kas varētu tapt par farmaceitiskās izpētes centru.
Ar kājām gaisā
Latvijas Universitātes «ķīmiķus» topošā zinātniece pabeidza Gorbačova un perestroikas laikā. «Kamēr mācījos augstskolā, visa pasaule bija apgriezusies ar kājām gaisā.» 90. gadi bija unikāli gan ar ierastās dzīves un kārtības sabrukumu, gan jaunajām iespējām, kas pavērās. Viena no tām bija iespēja studēt ārzemēs, ko Maija arī izmantoja. Sākumā kā apmaiņas studente Šveicē un Somijā, tad Zviedrijā, kur vēlāk trīs gadu laikā tika aizstāvēta doktora disertācija par jaunām zālēm išēmijas ārstēšanai.
«Zviedrijā imigrantiem parasti mēdz uzdot trīs jautājumus: No kurienes tu esi? Ko tu te dari? Kad tu brauksi atpakaļ? Un vienu dienu es atbildēju, ka atpakaļ braukšu rīt,» stāsta Maija. Viņa atzīst, ka nav tik liela patriote, lai atgrieztos uz 100 latu algu, tomēr laimīgas sakritības dēļ Organiskās sintēzes institūtam tobrīd bija sadarbības projekts ar Zviedriju, kurā pēc institūta direktora Ivara Kalviņa aicinājuma Maija Dambrova iesaistījās.
«Atgriezties Latvijā jau ar starptautiska darba pieredzi un publikācijām — tā bija mana izvēle, tāpēc neuztveru to kā nastu. Es varētu vēl šodien sēdēt Zviedrijā un runāt, ka Latvijas farmakoloģijā nekas nenotiek. Tā vietā es izvēlējos būt šeit un kaut ko darīt. Brīžiem esmu patoloģiska optimiste, taču tas palīdz pārdzīvot grūtus laikus.»
MBA grāds laboratorijā
Ar Ivara Kalviņa atbalstu pēc gada jaunā zinātniece kļuva arī par laboratorijas vadītāju. Tajā pašā laikā Maija Dambrova iestājās Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas uzņēmējdarbības vadības maģistratūrā, saviem akadēmiskajiem grādiem pievienojot vēl MBA.
«Laikam esmu viens no pirmajiem zinātniekiem Latvijā, kas ieguva maģistra grādu biznesa administrācijā. Diemžēl Latvijā zinātnes administratoru vēl tikpat kā nav, bet man RSEBAA apgūtais par personāla vadīšanu, projektu un finanšu vadību tagad ļoti noder, vadot laboratoriju un piesaistot zinātnes grantus.»
Pēdējos pāris gadus Maija Dambrova sauc par «medusmēnesi ar Eiropas Savienību», jo, pateicoties tās piešķirtajam finansējumam, laboratorija iepirkusi gandrīz visu nepieciešamo aparatūru. Izveidota arī laba komanda.
«Viena lieta ir darīt pašam un atbildēt par sava darba rezultātiem, bet pēc laika tomēr iestājas tāds brīdis, kad gribas, lai tev komandā ir cilvēki, par kuru paveikto nav jāuzdod nekādi jautājumi, jo tas ir perfekts. Turklāt esmu sapratusi, ka cilvēkiem, kuri strādā kopā, nav visiem jādomā vienādi. Svarīgākais ir atrast kopīgus vektorus, un, ja ir kāds, kurš tos pagriež vienā virzienā, tad var izdarīt lielas lietas.»
Cepļa kunga mācība
Kopš institūta pirmsākumiem esam strādājuši, paturot prātā domu, vai mūsu darbs kādam būs vajadzīgs, uzsver Maija Dambrova. «Man patīk ieraudzīt zāļu kastīti aptiekā, pie kuras izveides es esmu strādājusi, lai arī uz tās nav rakstīts mans uzvārds. Atrodam projektus, kas ir interesanti gan zinātniekiem, gan farmaceitiskajiem uzņēmumiem. Cenšamies palīdzēt arī mazajiem farmācijas uzņēmumiem.
Kāpēc Cepļa kungs varēja smaidīt filmas beigās? Tāpēc, ka viņš izlikās par lauku onkuli, piezvanīja uz laboratoriju un pajautāja, kā tur īsti ir ar tiem māliem. Tā kā viņam bija šī informācija, viņš varēja ietaupīt naudu un uzreiz izvēlēties pareizo ceļu. Arī mūsu sadarbības partneriem es vienmēr novēlu, lai viņiem būtu laboratorijas tālruņa numurs un īstais cilvēks klausules otrā galā.»
Lai radītu jaunas zāles, ir jāizvēlas mērķis, par laboratorijas darbu stāsta vadītāja. «Reizēm sākumā ir ideja, kas tiek pārbaudīta eksperimentāli, un tad varbūt rodas patents, bet biežāk vispirms notiek eksperimenti, kuru procesā dzimst idejas.»
Melnā kaste vai zinātne
«Nespeciālistiem var šķist, ka te darbojas tāds «melnās kastes» princips — cilvēks iedzer tableti un temperatūra nokrīt. Kas notiek pa vidu, par to cilvēki nedomā. Sāk domāt tad, ja zāles neiedarbojas. Kad sāku strādāt laboratorijā, man pašai bija šokējoši redzēt, ka viena un tā pati viela, kas ievadīta desmit žurkām, septiņos gadījumos dos efektu, divos šis efekts būs nepārliecinošs, bet vienā efekta vai nu nebūs, vai arī tas būs pilnīgi pretējs. Taču, kad cilvēks iet uz aptieku un pērk zāles, viņam ir pārliecība, ka visiem tās darbojas vienādi. Ir daudz medikamentu, kas vieniem neder, bet citiem der perfekti.
Ja mūsu organisma iekšējās sistēmas darbotos tik vienkārši, tad mums nevajadzētu ne dzīvnieku, ne klīniskos eksperimentus, visu varētu modelēt un pārbaudīt ar datora palīdzību. Taču dažādu vielu mijiedarbības dažkārt ir vienkārši fantastiskas un neprognozējamas. Tāpēc ir tik interesanti šajā jomā strādāt.»
Kas ir vajadzīgs, lai rastos zinātnisks atklājums? «Man šķiet, ka tie cilvēki, kuri labi stāsta anekdotes, ir spējīgi arī uz atklājumiem, jo viņi spēj uz situāciju paskatīties no cita leņķa. Ir jābūt gatavībai nevis mācīties no galvas grāmatu pēc grāmatas, bet gan saredzēt iespējas. Protams, bez darba nekā nebūs, bet no savas pieredzes zinu, ka zinātnē daudz ko nosaka arī veiksme. Varu uzskatīt sevi par laimīgu, jo nekas no sasniegtā nav tapis pārstrādājoties. Mani kaitina cilvēki, kuriem katrs solis šķiet varoņdarbs. Es domāju, ka tad vispār nav vērts kaut ko darīt.»
Kalnam nav garlaicīgi
«Vai jums šķiet, ka esmu tipiska zinātniece?» — pajautā Maija. Un pēc viņas stāstiem par braucienu ar kolēģiem busiņā uz zinātnisku konferenci Portugālē, kas izvērties neaizmirstamā vasaras piedzīvojumā, pēc tā, kā Maijai nācies būt par konsultanti zinātnieces tēla tapšanā Baņutas Rubesas izrādē «Iespējamās pasaules», un vēl citiem notikumiem vārds «tipisks» tiešām šķiet neiederīgs.
«Man patīk kāpt kalnos, bet ne pašos augstākajos, kur pirms nākamā soļa likšanas ir piecas reizes jāieelpo. Slavenais alpīnists Reinholds Mesners ir aprakstījis, kādas ir izjūtas kalna virsotnē — kad liekas, ka tur neviena nav. Man gan šķiet citādi — es taču tur esmu un varu ar sevi parunāt, un tad varbūt arī kalnam beidzot nav garlaicīgi.»
Maija izstāsta gadījumu Polijā, kur institūtam ir sadarbības partneri un kur pirms gada viņa ar kolēģiem izdomājuši uzkāpt Tatros. «Kad aizbraucām līdz Zakopanei, no Polijas puses kalni bija vienā lielā mākonī, un likās, ka kāpt nav nekādas jēgas. Kad tomēr uzkāpām, izrādījās, ka mākonis ir tikai no vienas puses, bet no otras mums pavērās brīnišķīga saulaina ainava ar sniegotām virsotnēm.»
Klikšķis, un viss notiek
«Lai cik neliela būtu virsotne, ja tu pats apzinies, ka tā ir virsotne, tad ir kaifs uz tās atrasties. Līdzīgi ir tad, kad darba galds ir noklāts ar papīriem, eksperimentu rezultātiem un tu nesaproti, ar ko sākt, kas ir galvenais, — bet pēkšņi rodas klikšķis un viss ir noticis. Tā ir pirmreizības sajūta, kad tu apzinies, ka līdz šim vēl neviens to nav sapratis.»
Mūsu laboratorijas darbs — bioloģiskās aktivitātes izpēte — ir ļoti komplekss, saka Maija Dambrova. «Darīt lietas, kas Latvijā tiek paveiktas pirmoreiz — tā ir mūsu ikdiena. Un tas, kas ir pirmoreiz Latvijā, dažkārt var būt arī pirmoreiz pasaulē. Tā jau ir bijis, un es ceru, ka būs atkal un ne reizi vien.»
Vizītkarte
Maija Dambrova
Dr.pharm., Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja
Dzimusi 1968. gadā Gulbenē
Izglītība RSEBAA profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, Upsalas Universitātes doktora grāds, LU Bioloģijas fakultātes maģistra grāds
Autore trim starptautiskiem patentiem, 29 rakstiem zinātniskās citējamības indeksā iekļautajos žurnālos, ziņojumiem vairāk nekā 30 starptautiskās konferencēs
Zinātniskās intereses jaunu zāļu vielu molekulārie darbības mehānismi, farmakoloģija, medicīniskā ķīmija, bioloģiski aktīvas dabas vielas
Vaļasprieks opera, kalni