Nordea banka piešķīrusi 7,5 miljonus eiro aizdevumu uzņēmumam SIA Merks daudzdzīvokļu māju kompleksa Skanstes virsotnes ceturtās mājas pabeigšanai.

Bankas finansējums nodrošinās 24 stāvu dzīvojamās ēkas pabeigšanu jau nākamā gada otrajā pusē. Māju kompleksa Skanstes virsotnes būvniecība ir viena no vērienīgākajām bankas investīcijām nekustamo īpašumu jomā pēdējo gadu laikā, apliecina Nordea bankas korporatīvo darījumu vadītājs un valdes loceklis Jānis Buks.

Lielākā pēc apbūves platības būvuzņēmuma Merks projekta Skanstes virsotnes īstenošana kopš 2006.gada ir iespējama, pateicoties veiksmīgai līdzfinansējuma piesaistei un Nordea bankas uzticībai būvuzņēmumam, saka SIA Merks valdes loceklis un finanšu direktors Oskars Ozoliņš. «Neraugoties uz būvniecības un īpašumu tirgus krasajām izmaiņām, esam nodrošinājuši visu finansējuma līgumu izpildi,» viņš teic.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Biroju centra "Skanstes City" ieguldījumu apjoms energoefektivitātē un CO2 samazināšanā laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam veidos 3,4 miljonus eiro, informē projekta attīstītāji.

Tas ietver lielāko saules paneļu elektrostacijas uzstādīšanu uz jumta Latvijā, e-auto uzlādes parku, divu ēku pilnīgu renovāciju un iekšpagalma autostāvvietas pilnīgu pārprojektēšanu ārpus "Skanstes City" teritorijas, tā vietā radot teritoriju "kabatas parkam" un brīvdabas pasākumu telpai. Uzlabojot energoefektivitāti, katru gadu "Skanstes City" kopumā samazinās vairāk nekā 400 tonnu CO2 emisiju.

Šobrīd ir jau pabeigts viens no iepriekš minētajiem ieguldījumu plāniem – "Skanstes City" ir izveidots lielākais Latvijā e-auto uzlādes parks ar 12 vidēji ātrās uzlādes vietām. Turpinot veidot "Skanstes City" kā zaļu, ilgtspējīgu, nomniekiem un videi draudzīgu biroju centru pilsētu, pašlaik ir sākta saules paneļu uzstādīšana uz Skanstes ielas 50B un 50C ēku jumtiem vairāk nekā 2 800 kvadrātmetru kopējā platībā ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW), kas nodrošinās zaļo enerģiju "Skanstes City" biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules paneļu elektrostacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

SIA Merks nodevusi ekspluatācijā trešo projekta Skanstes virsotnes augstceltni, jūnijā tā sāks būvēt pēdējo – ceturto «virsotni».

Kopumā Skanstes virsotnēs būs 482 dzīvokļi. Pirmajās divās ēkās to bijis 125, bet trešajā un plānotajā ceturtajā – 116. Pēdējās ēkās mājokļi atbilstoši pašreizējām tirgus prasībām ir pārplānoti, pilnveidota dzīvokļu apdare.

Trešajā ēkā vidējā pārdošanas cena ir turpat divreiz mazāka par to, kādu cilvēki bija gatavi maksāt buma laikā – 1550 eiro/m2 (savulaik priekšlīgumi pirmajās Skastes virsotnēs slēgti par 3000 eiro/m2, tiesa, sākoties krīzei, cilvēki no t.s. rezervācijām atteikušies). Dzīvokļu cenu amplitūda trešajā ēkā ir 1300 – 3700 eiro/m2. Dārgākie – divlīmeņu apartamenti mājas 23 – 24 stāvā. No 116 dzīvokļiem trešajā ēkā priekšlīgumi ir noslēgti par 90 dzīvokļu iegādi. Aptuveni ceturtā daļa pircēju esot ārvalstnieki. Ceturtajā ēkā dzīvokļi būšot nedaudz dārgāki.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Izveidota Skanstes apkaimes mājaslapa skanste.lv. Tajā apkopota informācija par teritorijas nozīmīgākajām celtnēm un infrastruktūras objektiem – gan tiem, kuri Skanstē redzami jau šobrīd, gan tiem, kurus plānots attīstīt līdz 2030. gadam, informēja Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunumiem Skanstes apkaimes attīstībā turpmāk varēs sekot arī sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn.

Vienlaikus Skanstes apkaimei izstrādāta arī īpaša grafiskā identitāte, kas radīta atbilstoši apkaimes mūsdienīgajam raksturam, lai palīdzētu mērķtiecīgi veidot un nostiprināt vietas tēlu.

Mājaslapu skanste.lv izveidojusi un uztur Skanstes attīstības aģentūra. Tā ir Skanstes apkaimes nozīmīgāko attīstītāju un īpašnieku dibināta partnerības organizācija. Aģentūras biedru vidū ir uzņēmumi Merks, New Hanza City (daļa no ABLV grupas), E.L.L. Kinnisvara, NP Properties, LNK Group un Hanner.

M. Vanags komentē: «Tuvāko gadu laikā Skanstē ir plānotas tādas sabiedriski nozīmīgas būves kā Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferenču un koncertu centrs, kā arī moderni infrastruktūras projekti – jauna zemās grīdas tramvaja līnija un kādreizējās mazdārziņu teritorijas revitalizācija ar ielu, inženiertīklu un inovatīvas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas izbūvi. Līdz šim lielākoties uzņēmuma Merks īstenotos projektus papildinās jaunas un energoefektīvas biroju un dzīvojamās ēkas, savukārt starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām tiks attīstīts jauns darījumu un dzīvojamais kvartāls ar nosaukumu ​​New Hanza City. Līdzās jau uzceltajām ēkām ir izbūvētas gājēju ietves un veloceliņš, ierīkoti apstādījumi, bērnu rotaļu un sporta laukumi, turklāt nākotnē Skanstē tiks izveidoti arī vairāki parki.»

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Everestā pirmdien gājis bojā 62 gadus vecs amerikāņu alpīnists, tādējādi šajā kalnos kāpšanas sezonā pasaules augstākajā virsotnē dzīvību zaudējuši jau 11 cilvēki.

Kristofers Kališs «savu pēdējo saullēktu redzēja no augstākās virsotnes uz Zemes», viņa brālis Marks paziņoja laikrakstam «Denver Post».

Marks Kališs informēja, ka viņa brālis Everestā uzkāpa gandrīz ideālos laikapstākļos pēc tam, kad izklīda pagājušajā nedēļā izveidojušies pūļi ceļā uz virsotni. Tādējādi Kristofers Kališs, kurš ikdienā bija jurists, bija sasniedzis katra kontinenta augstāko virsotni.

Kāds 56 gadus vecs īrs piektdien nomira savā teltī atceļā pēc virsotnes sasniegšanas, bet viņa nepāliešu pavadonis nomira tajā pašā dienā pēc tam, kad ar helikopteru tika nogādāts Everesta bāzes nometnē.

Dienu vēlāk kāds brits nomira atceļā no virsotnes, bet cits īru alpīnists pazuda 16.maijā un tiek uzskatīts par bojāgājušu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Atsevišķus uzņēmēju ierosinājumus Skanstes apkaimes attīstībai Rīgas dome varētu ņemt vērā, tomēr būtiski mainīt ēku augstumu vai koriģēt sarkanās līnijas tā nesteidz

Tas izriet no pārskata par topošā Skanstes lokālplānojuma pirmās redakcijas un vides pārskata projekta publiskās apspriešanas rezultātiem. Plānotāji uzņēmēju viedokļus uzklausa, pieņem zināšanai, tomēr daudzus neatbalsta. Izvērtējot iebildumus un ierosinājumus, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja teju kā lēmusi pilnveidot lokālplānojumu. Tas attiecas uz 228 hektāru plašu teritoriju starp Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi, dzelzceļa trasi, Duntes ielu, Skanstes ielu, Vesetas ielu un tās turpinājumu, Emiļa Melngaiļa ielu un Hanzas ielu.

Nav mierā

«Izvērtējot publiskai apspriešanai nodoto Skanstes apkaimes teritorijas plānojuma pirmo redakciju, redzams, ka izstrādātāji nav ņēmuši vērā esošo apbūvi, proti, jaunuzbūvēto ēku izvietojumu un stāvu skaitu, kā arī nav ievērotas gruntsgabalu robežas. Ir izdarīta būtisku apbūves noteikumu maiņa bez skaidra pamatojuma, tādā veidā padarot daļu no zemesgabaliem par neizmantojamiem,» sabiedriskajā apspriešanā norāda SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Merks ir viens no lielākajiem īpašumu attīstītājiem apkaimē. Viņš arī pauž, ka Merka sagatavotie teritorijas attīstības priekšlikumi neatbilst izstrādātajam lokālplānojumam. «Sekmīgai teritorijas attīstībai ir nepieciešami tādi noteikumi, kas nemainītos bieži un tajos netiktu veikti zemes īpašnieku tiesību ierobežojumi bez skaidra pamatojuma sabiedrisko interešu labā un samērīguma izvērtējuma,» tā viņš.

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Iepriekš plānotajā termiņā – šā gada decembrī ekspluatācijā nodota Latvijā lielākā un A klases industriālā un loģistikas parka Dominante Park trešā kārta. Kopējā trešās kārtas telpu platība ir 25 000 m2, no kurām noliktavu telpu platība aizņem 19 500 m2, bet biroji un mazumtirdzniecības telpas — 5 500 m2.

Laika posmā starp otrās (2008. gada augustā) un trešās kārtas nodošanu ekspluatācijā otrās kārtas telpās, kas ir pilnībā iznomātas, jau ir ievākušies un uzsākuši darbu 95% nomnieku. Šobrīd trešajā kārtā ir sākušies telpu izbūvēšanas darbi atbilstoši katra konkrētā nomnieka vajadzībām. Paredzēts, ka pirmie nomnieki uzsāks savu darbu jaunajās telpās nākamā gada februārī.

Edgars Štelmahers, Dominante Park valdes priekšsēdētājs:«Situācija ir tāda, ka, ja mums tagad uzreiz vajadzētu piedāvāt telpas trešajā kārtā visiem uzņēmumiem, ar kuriem šobrīd notiek pārrunas par telpu nomu, tad jau tagad steidzīgi būtu jāsāk būvēt ceturtā kārta. Līdz ar to notikumu gaita, neraugoties uz pašreizējo ekonomisko krīzi, liek mums dienaskārtībā paturēt jautājumu arī par nākamās kārtas būvniecību Dominante Park.».

Ņemot vērā uzņēmumu augošo pieprasījumu pēc papildu sanāksmju telpām, nekustamā īpašuma pārvaldītājs “Skanstes City” atvēris jaunu konferenču centru.

Tajā būs iespējams rīkot dažāda veida pasākumus: video konferences, sanāksmes, komandas apmācības, meistarklases, tikšanās ar biznesa partneriem, kā arī citus pasākumus.

“Redzot to, kā pēdējā laikā mainās uzņēmumu darba vide un darbošanās veids gan Latvijā, gan arī pasaulē, sapratām, ka šāda formāta konferenču centrs būs ļoti nepieciešams “Skanstes City” biroju nomniekiem un citiem uzņēmumiem. Svarīga ir ne tikai telpu iekšējā vide, bet arī ērtības un pakalpojumi, kas pieejami visiem nomniekiem,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Skanstes City saistību refinansēšanai piešķir 34 miljonus eiro  

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam...

Konferenču centra kopējā platība sasniedz 240 kvadrātmetrus, piedāvājot trīs dažāda izmēra zāles pasākumiem no 10-45 cilvēkiem, kā arī divas darba telpas telefonsarunām un mazākām sanāksmēm. Centra izkārtojumu iespējams arī ērti pārkārtot vairākās konfigurācijās, to pielāgojot uzņēmuma individuālām vajadzībām. Tas vienlaicīgi kopā varēs uzņemt līdz 80 cilvēkiem.

Jaunais konferenču centrs atrodas biroju kompleksa “Skanstes City” teritorijā. Nākamgad tiks pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas jaunākā parka “Skanstes Dārzi”, kas atradīsies tieši blakus “Skanstes City”.

“Ieguldot 18 miljonus eiro, esam izveidojuši vienu no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā. Šobrīd atveram konferenču centru, savukārt līdz gada beigām vēl paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu auto elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un uzlabosim ilgtspēju,” piebilst H.Švarcs.

"Skanstes City" pērn strādāja ar 5,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,6% vairāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,6 reizes un bija 1,818 miljoni eiro.

Jaunais Žirafes parks ar kopējo platību vairāk kā 2000 m2 atrodas Skanstes ielā 50, Skanstes City biroju iekškvartāla vidū. Aktivitāšu laukuma projekts veidots sadarbībā ar arhitektu biroju “ĒTER” un būvniecības uzņēmumu “Kvinta BCL”, izstrādājot projektu, kur darba kultūra var mijiedarboties ar dabu un pasākumi var tikt rīkoti ārpus biroju telpām.

Žirafes parks ir Skanstes City publiskās ārtelpas iniciatīva, kas vērsta uz jaunu darba un atpūtas iespēju izveidi, mazinot autotransporta īpatsvaru kvartāla iekšpagalmā, ar mērķi tā vietā izveidot un labiekārtot zaļu, funkcionālu vietzīmi ar bruģētu skvēru un trīs ovāliem paviljoniem: amfiteātri, darba stacijām un skatuvi. Bruģētajā skvērā ir nodrošināta iespēja novietot un pieslēgt ēdināšanas vagonus, veidojot pop-up tirgus zonu vai citus kvartāla pasākumus. Aktivitāšu laukums piedāvās nomniekiem daudzveidīgu un interesantu vietu individuālam vai kolektīvam darbam, aktīvai rekreācijai vai vienkārši satikšanās vietu, kur iedzert kafiju gan saulainā, gan lietainā dienā..

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

SIA Merks, turpinot māju kompleksa Skanstes Mājas celtniecību, par 5,4 miljoniem eiro plāno izbūvēt jaunu desmit stāvu namu Grostonas ielā 19.

Šim mērķim SIA Merks finansējumu piešķīrusi Nordea bankas Latvijas filiāle.

Kopumā projektā Skanstes Mājas ir paredzēts izbūvēt trīs astoņas līdz desmit stāvu ēkas ar 266 divu līdz četru istabu dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari, pazemes un virszemes autostāvvietām, trijiem bērnu aktīvās atpūtas laukumiem, labiekārtotu un apzaļumotu teritoriju.

Dzīvokļu pārdošanas rezultāti Skanstes virsotnēs un projektā Skanstes Mājas liecina, ka dzīvokļi Skanstē ir pieprasīti un Skanste veidojas par perspektīvu jaunās Rīgas rajonu, uzskata SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

Būvkompānija SIA Merks ir nodevusi ekspluatācijā daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksa Skanstes virsotnes 1.kārtu - pirmo 24 stāvu ēku, kurā ir 132 dzīvokļi, kā arī divlīmeņu autostāvvietu ar 525 vietām, Db pavēstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Matulis.

Viņš arī pastāstīja, ka ir gatava arī kompleksa otrā daudzstāvu ēka, taču to vēl jāpieņem ekspluatācijā attiecīgajām institūcijām, un tas varētu notikt rudenī. Savukārt trešā daudzstāvu ēka būšot gatava gada beigās, teica Ē. Matulis.

Daudzstāvu dzīvojamo ēku komplekss Skanstes virsotnes veido daļu no Skanstes lielmēroga apbūves projekta. Projekta būvniecība sākta 2006. gada maijā. Dzīvokļi ir ar pilnu apdari un to cenas svārstās no 1700 līdz - 2200 eiro par vienu kvadrātmetru. Pagaidām ir rezervēti 106 no 132 dzīvokļiem pirmajā ēkā.

Būvuzņēmums Merks ir parakstījis aizņēmuma līgumu ar Swedbank par kredīta saņemšanu 4 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīti daudzdzīvokļu ēkas būvniecībā kompleksā Skanstes mājas Rīgā, Grostonas ielā.

Kopumā projektā ir paredzēts uzbūvēt trīs 5 līdz 10 stāvu ēkas ar 266 divu līdz četru istabu dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari, pazemes un virszemes autostāvvietām, trijiem bērnu aktīvās atpūtas laukumiem, labiekārtotu un apzaļumotu teritoriju.

Pirmās projekta Skanstes mājas 64 dzīvokļu ēkas būvniecība Grostonas ielā ir jau aizsākta šogad septembrī, un to ir paredzēts pabeigt 2013.gada vasarā.

Projekts Skanstes mājas turpina būvuzņēmuma Merks 2008.gadā ar projektu Skanstes virsotnes sākto dzīvokļu būvniecību Skanstē.

Swedbank valdes loceklis, Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs norāda: «Esam kompānijas finanšu partneris jau 10 gadus. Būtiski faktori bankas vēlmei iesaistīties šajā iecerē ir, piemēram, pārdomāts projekts, apjomīgs pašu finansējums un kompānijas pieredze.»

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

Piesaistot Eiropas finansējumu, uz Skanstes ielas rajonu Rīgā iecerēts izbūvēt tramvaja līniju

Projekta kopējā vērtība ir 128 milj. eiro, taču pagaidām nav zināms, vai tā īstenošanai tiks saņemta piekrišana. Tāpēc ir pāragri spriest, cik liela būs Eiropas Savienības (ES) atbalsta intensitāte un līdz ar to – cik naudas būs jāiegulda pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Projekts paredz gan infrastruktūras attīstību, izbūvējot jaunu tramvaja līniju, gan 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, DB apliecina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis. Tiek pieļauts, ka jaunā līnija varētu sākties Pētersalas un Ganību dambja krustojumā, turpinātos pa Sporta ielu, Skanstes ielu un gar Arēnu Rīga. Šobrīd Rīgā ir deviņi tramvaju maršruti.