“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Arī tavs rīts nav iedomājams bez siltas un aromātiskas kafijas krūzes? Tas nav nekas neierasts – kā iespējams redzēt vairākos avotos, ik dienu visā pasaulē vidēji tiek piepildītas vairāk nekā… miljards (!) kafijas tasītes! Bet, lai baudījums būtu pilnvērtīgs, jāizvēlas ne tikai garšīga kafija, bet arī tā attiecīgi jāpagatavo. Iespējas ir vairākas – sākot ar manuāliem brūvrīkiem entuziastiskākajiem kafijas baudītājiem, un beidzot ar moderniem kafijas automātiem, kas ļauj tikt pie garšīgā dzēriena ar pāris pogu nospiešanu. Kafijas automāti kļūst arvien iecienītāki, tāpēc šoreiz vairāk parunāsim tieši par tiem, proti, ar ko atšķiras pupiņu un kapsulu kafijas automāts!

Kā darbojas kapsulu kafijas automāts?

Kā jau vari noprast, šajos kafijas automātos tiek ievietotas kapsulas, kas ir hermētiski noslēgtas, līdz ar to dzēriens vienmēr būs ļoti svaigs, un tev nevajadzēs lauzīt galvu par to, cik daudz kafijas vai ūdens nepieciešams – visu tavā vietā paveiks pats kapsulu kafijas automāts. Vēl viena to būtiska priekšrocība ir nelielais izmērs, kas parasti apvienots ar elegantu dizainu, tāpēc kapsulu kafijas automāti lieliski iederas arī virtuvēs, kur vietas ir ļoti maz. Taču ir arī pāris nelieli mīnusi; pirmkārt, lielākoties kafijas kapsulu automāti atpazīst tikai sava zīmola kapsulas, kā rezultātā dzērienu izvēle būs ierobežota. Otrkārt, lai gan kafijas automāti, kuros tiek ievietotas kapsulas, izceļas ar zemāku cenu, jārēķinās, ka izmaksas par vienu kafijas tasīti būs nedaudz lielākas, nekā pērkot maltu kafiju vai kafijas pupiņas. Toties iegādes investīcijas kapsulu aparātā bus minimālas salīdzinot ar automātiskajiem kafijas automātiem.

Analītiķi prognozē augstāku robusta šķirnes kafijas pupiņu cenu, kas var sadārdzināt atsevišķus melnā dzēriena produktus.

Tiek lēsts, ka robusta kafijas pupiņu krājumi šā gada beigās Londonas biržā saruks līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tas savukārt var stimulēt kafijas pupiņu cenu pieaugumu. Piemēram, Bloomberg šonedēļ aptaujātie izejvielu tirgus analītiķi prognozē, ka līdz šā gada beigām robusta kafijas pupiņu cena Londonas preču biržā pieaugs par 13% līdz 2000 ASV dolāru par t atzīmei.

Šobrīd kafijas pupiņu tirgū valda spekulācijas, ka Indonēzijā, kas ir trešā lielākā kafijas pupiņu ieguvēja pasaulē (pirmā ir Brazīlija, otrā – Vjetnama), šogad 30 gadu lielāko nokrišņu dēļ ievērojami sarukusi šīs izejvielas raža (cietusi arī kvalitāte).

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Laba kafijas pupiņu raža var nozīmēt zemāku to cenu

Nav apstiprinājušās bažas, ka šogad Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā kafijas pupiņu audzētāja un eksportētāja, būtu gaidāma slikta šīs pārtikas izejvielas raža (Brazīlija ir arī pasaulē lielākā cukura un apelsīnu sulas eksportētāja). Līdz ar to pasaules vadošajās preču biržās ir novērojams kafijas pupiņu cenu kritums, liecina pieejamā informācija. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma sarukusi jau par 22%, līdz 1,3 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Par 11% kopš šā gada sarukusi arī Arabica kafijas pupiņu cena Londonas preču biržā.

Jāatgādina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā preču biržās bija vērojams straujš kafijas pupiņu cenu pieaugums, jo Brazīlijā bija aktuāls postošs sausums. Šobrīd gan laiks šajā valsī esot pietiekami lietains, un pēc izejvielu tirgus analītiķu prognozēm šogad Brazīlijā kafijas raža varētu būt aptuveni par 10 līdz 20% lielāka nekā pagājušajā gadā. Interesanti, ka Brazīlija ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no pasaulē patērētās kafijas. Labā kafijas pupiņu raža tiek prognozēta arī pārējos šīs pārtikas izejvielas audzēšanas reģionos, piemēram, Dienvidaustrumāzijā (Vjetnama ir lielākā robusta šķirnes kafijas pupiņu audzētāja pasaulē; arī Indonēzijā šogad tiek prognozēta robusta šķirnes kafijas pupiņu rekordraža).

Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Pēc tam, kad ar skaļu blīkšķi Latvijas zivju produkcijai aizcirstas Krievijas durvis, zivju pārstrādes nozare saņēma pamatīgu triecienu, uzņēmumi samazināja jaudas, pilnībā darbību nepārtraucot

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo periodu nodarbināto skaits zivju apstrādē samazinājās par 33%; nodarbināti bija 3638 cilvēki.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2014.gadā, sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 26,8% un par 7,7%. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomi bija zemākie pēdējos divpadsmit gados. Zemākie rezultāti bija tieši 2015. gada 3. ceturksnī. Tā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms salīdzinājumā ar 3. ceturksni vēl pirms gada samazinājās gandrīz trīs reizes tonnās un par 36% naudas izteiksmē. Lielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm – par 41% (tonnās). Eksporta apjoma kritums bija gandrīz visās NVS valstīm, izņemot Kirgizstānu, Moldovu un Turkmenistānu. Starp NVS valstīs lielākais eksporta apjoma kritums bija uz Krieviju (tonnās par 46%) un Ukrainu (par 46,1%).

Veidi, kā pagatavot kafiju, ir daudz un dažādi – sākot ar maltas kafijas apliešanu krūzītē un beidzot ar restorāna līmeņa dzēriena pagatavošanu, izmantojot modernu kafijas automātu. Šoreiz pastāstīsim par 2. variantu, proti, kā izlemt, kurš no visiem kafijas automātiem ir piemērotākais tieši tavām vēlmēm un vajadzībām?

1. solis: iepazīstam kafijas automātu veidus

Kafijas automāti ir ļoti daudzveidīgi. Kā zināt, kuru no neskaitāmajiem modeļiem izvēlēties? Atbildes meklēšana uz šo jautājumu būs vienkāršāka, ja pirms tam iepazīsies ar kafijas automātu veidiem.

Kapsulu automāti

Būs grūti atrast vienkāršāku kafijas pagatavošanas veidu par to, ko piedāvā kafijas automāti ar kapsulām. Tajos lielisku kafiju iespējams pagatavot dažu sekunžu laikā – atliek vien automātā ievietot kafijas kapsulu, nospiest pogu, un dzēriens jau pēc dažām sekundēm būs tavā krūzītē.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Ekonomikas problēmas Eiropā ir sasniegušas kafijas biznesu - sevišķi eirozonas tā sauktajā perifērijā. Augošais bezdarbs, algu samazinājumi un nodokļu palielināšana samazina mājsaimniecību pirktspēju. Tas savukārt lauž Eiropas dienvidu valstu kafijas dzeršanas paradumus - kafija tiek dzerta mazāk, un tai ir sliktāka kvalitāte.

The Wall Street Journal apkopojis veselu lērumu Spānijas iedzīvotāju bēdu stāstu par to, ka tie vairs nevar atļauties pēc sirds patikas nodoties kafijas dzeršanas vai pasniegšanas baudai - izdzerto tasīšu daudzums restorānos daudzviet esot samazinājies pat divas reizes. Piemēram, kādas kafejnīcas El Escudo vadītājs Madridē klāsta, ka ieņēmumi no kafijas pārdošanas sarukuši par 50%.

Protams, šī situācija prasa izmaiņas, ko kafijas pārdevēji arī mēģina veikt. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots, ka, lai samazinātu izmaksas un patērētājiem arvien spētu piedāvāt joprojām pievilcīgas kafijas cenas, dzēriena ražošanā kvalitatīvāko arabika pupiņu vietā tiek izmantotas robusta kafijas pupiņas. Šādu tendenci lieliski atspoguļo arī tendences pasaules preču biržā. Piemēram, arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma ir sarukusi jau par 30%. Savukārt robusta kafijas pupiņu cena šajā laika posmā pieaugusi par 18%. Tas ir tāpēc, ka kafijas pupiņu pircēji Eiropā pārorientējas uz lētāko variantu. Tiek ziņots, ka atsevišķu marku robusta kafijas pupiņu cena jau sasniegusi zemas vai vidējas kvalitātes arabica kafijas pupiņu cenu. Līdz ar to var teikt, ka ačgārnības notiek ne tikai Eiropas obligāciju tirgū, kur, piemēram, atsevišķos gadījumos par tiesībām aizdot Vācijai naudu investori ir gatavi pat piemaksāt (runa ir par īsāka termiņa Vācijas parādzīmēm).

Lai gan kopš šā gada sākuma kakao pupiņu cena pasaules lielākajās preču biržās ir samazinājusies, liela daļa izejvielu tirgus analītiķu pauž pārliecību, ka to cenas līkne nākotnē samērā strauji ceļos augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv cerības, ka pēc šīs izejvielas pieprasījums augs Āzijā, kur radīsies nosacīts vidusslānis, kas tad varēs atļauties pirkt un patērēt šokolādi. Tādējādi pasaulē jau drīz, visticamāk, varēsim runāt par šokolādes deficītu, kas attiecīgi nozīmēs jūtami augstākas šīs izejvielas cenas.

Līdz ar šādu situāciju pastāv viedoklis, ka pārmaiņas gaidīs pasaules vadošos šokolādes ražotājus, pēc kuru produkcijas potenciāli straujāk varētu augt pieprasījums. Tiesa gan, tiem arī ražošanas izmaksas būs augstākas, kuras gan, visai ticams, tiks pārliktas uz patērētāju pleciem.

Sliktāka raža

Attēls: Unsplash.com

Kafijas pupiņu pasaulē katrs reģions piedāvā unikālu garšas pieredzi. Šodien mēs dosimies ceļojumā uz diviem aizraujošiem galamērķiem – Zambiju un Panamu – lai atklātu to kafijas pupiņu noslēpumus un palīdzētu jums izvēlēties sev piemērotākās.

Galvenās atšķirības starp Zambijas un Panamas kafijas pupiņām:

Audzēšanas apstākļi

Saistībā ar klimata izmaiņām, kā arī Āfrikas valstu vadību centieniem pārdalīt tirgu tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies, kā iznākumā ražotāji, kas šokolādi ražo no kakao pupiņām, būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, atzina AS Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Kopš pagājušā gada kakao pupiņu cenas jau ir pieaugušas par 40%. Cenu straujais pieaugums pēdējo gadu laikā galvenokārt tiek saistīts ar klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kā rezultātā nav bijusi bagātīga raža. Tomēr nozīmīga loma cenu kāpumā ir arī Āfrikas valstu vadības iniciatīvām veikt tirgus pārdali un sakārtot šo nozari, aktīvi līdzdarbojoties visos procesos,» sacīja Gulbis.

Viņš norādīja - nozares aplēses liecinot, ka tuvākajos gados kakao pupiņu cena industrijā trīskāršosies. Līdz ar to šokolādes ražotāji, kas produkciju ražo no kakao pupiņām, būs spiesti nākotnē celt šokolādes produktu cenas.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.

Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.

Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).

Neskatoties uz kafijas pieprasījumu pasaulē, tās pupiņu cena sarukusi līdz desmit gadu zemākajam līmenim, liecina biržas dati.

Savukārt kopš pērnā gada oktobra kafijas pupiņu cena samazinājusies par ceturtdaļu, un patlaban arabica markas pupiņu vairumtirdzniecības cena ir mazāka nekā viens dolārs par mārciņu, tuvojoties zemākajam līmenim kopš 2005.gada.

Cenu kritums eksperti skaidro ar labo ražu pēdējā sezonā, kā arī lielo kafijas eksportētāju ražošanas apjomu palielinājumu, īpaši tādās valstīs kā Brazīlija un Vjetnama, kur ir ļoti labvēlīgi apstākļi kafijas pupiņu audzēšanai, turklāt nozare regulāri iegādājas jaunākās iekārtas, lai modernizētu ražošanu un atvieglotu ražas novākšanu, kas arī palielina ražošanas apjomus. Kafijas pupiņas audzē arī Centrālamerikā, taču tur mazāk tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Starptautiskajā visu mīlētāju dienā viena no populārākajām dāvanām mēdz būt šokolāde, kuras galvenā izejviela ir kakao. Šā brīža tendences preču biržās ierindas patērētājam-saldumu mīļotājam ir pozitīvas un liecina, ka nākotnē iemīļotā šokolāde veikalu plauktos varētu kļūt lētāka. Kakao pupiņu cena, piemēram, ASV preču biržā sarūk kopš 2016. gada marta – no toreizējām virsotnēm kopumā jau gandrīz par 40% līdz 1,96 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu, kas ir zemākais līmenis astoņu gadu laikā. Tāpat līdzīgi strauja cenu samazināšanās kakao pupiņām bijusi arī Londonas preču biržā.

Lielā mērā kakao cenai sarukt palīdzējuši fundamentālie faktori. Kakao pupiņu audzētāji Latīņamerikā un Rietumāfrikā (šajos reģionos tiek izaudzēti aptuveni 70% pasaules kakao pupiņu) novākušas visai labas ražas, kas liek domāt, ka globālā mērogā šī šokolādes izejviela būs pārpārēm. Rietumāfrikā atkāpies sausums, un arī Latīņamerikā laika apstākļi kļuvuši draudzīgāki lielākai kvalitatīvu kakao pupiņu ražai. Piemēram, tādas investīciju bankas kā UBS Group un Citigroup paredz, ka šogad kakao ražošanas apmēri būs lielāki nekā šīs pārtikas izejvielas patēriņš. Savukārt ASV biržu operatora ICE apkopotie dati liecina, ka pasaules noliktavās kakao pupiņu krājumi no 2009. gada zemākajiem līmeņiem šobrīd ir palielinājušies par 38%.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Nule notikušajā “CleanR Grupas” forumā īpaši godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstāko rezultātu, informēja uzņēmuma valdes locekle Agita Baltbārde.

Latvijas Aprites ekonomikas indekss – unikāls, pirmais zinātniski pamatotais rīks, kas palīdz Latvijas pašvaldībām novērtēt to pašreizējo apritīgumu –, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tika publicēts šā gada 11. septembrī.

Pirmais Latvijas pašvaldību aprites ekonomikas indekss 

Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads ir sasnieguši augstākos rezultātus apritīgumā, jo apritīguma...

“Aprites ekonomika ir saimniekošanas veids, pēc iespējas ilgāk saglabājot produktu, materiālu un resursu vērtību ekonomikā. Apritīgi saimniekojot, lietas tiek izmantotas atkārtoti, labotas, atjaunotas vai pārstrādātas, tādējādi līdz minimumam samazinot radīto atkritumu apjomu. Latvija ir aprites ekonomikas ceļa sākumā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir dalīties labos piemēros un praksē. Tas ir arī viens no Aprites ekonomikas indeksa uzdevumiem, kā arī viens no iemesliem, kāpēc vēlējāmies godināt tās pašvaldības, kuras atbilstoši zinātnieku izstrādātajai indeksa metodikai jau uzrāda daudzsološus rezultātus,” skaidroja iniciatīvas aizsācēja Agita Baltbārde.

Aprites ekonomikas indeksu pašvaldības var izmantot savas rīcības plānošanai un labās pieredzes pārņemšanai, darbam ar iedzīvotājiem, ieviešot un skaidrojot dažādas iniciatīvas, un politikas plānošanas dokumentos.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

“Apzinīgo” grupas, kurā ir 11 pašvaldības, augstākais novērtējums bija Bauskas novada pašvaldībai. Tās vārdā balvu no Latvijas Pašvaldību savienības padomnieces Sniedzes Sproģes rokām saņēma pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns.

Tikmēr “Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldību, šeit augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas valstspilsētai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrs izcēla, ka aprites ekonomika ir ne tikai rūpes par vidi, tā ir spēja paraudzīties uz saimniekošanu citādi. “Mēs runājam par pāreju uz viedo tautsaimniecību, savā ziņā arī aprites ekonomika ir daļa no tās, jo apritīgums stimulē inovācijas, jaunu risinājumu meklēšanu ne tikai publiskajā sektorā, bet arī uzņēmējdarbībā,” piebilda Valainis.

“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads. Tā izpilddirektoram Uldim Vārnam balvu pasniedza Viedās administrācijas un reģionu attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

“Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads, zinātnieku un iedzīvotāju vērtējumā augstākais rezultāts ir sasniegts Ventspils valstspilsētai. No Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa rokām balvu saņēma tās izpilddirektora vietnieks Aigo Gūtmanis.

“Aprites ekonomikas īstenošanā Latvijā esam ceļa sākumā, taču ir prieks redzēt, ka mums jau ir savi līderi, no kuriem varam mācīties. Aprites ekonomikas indeksa iniciatīva ir apsveicama, jo ļauj ar objektīviem datiem paraudzīties, kur mēs esam pašlaik, lai virzītos tālāk. Nākotnē ceru, ka “Līderu” grupai piepulcēsies aizvien vairāk pašvaldību, savukārt tiem, kuri jau tagad tajā ir, novēlu izturību, jo reizēm ir grūtāk līderību nevis iegūt, bet saglabāt,” pasniedzot balvu teica Melnis.

Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām un apritīguma veicināšanā.

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai sīkāk saprast, kurās jomās ir iespējami papildu uzlabojumi. Pašvaldībām būs pieejami detalizētāki savu rezultātu dati un rekomendācijas turpmākās rīcības plānošanai.

Aprites ekonomikas indeksa izveidi iniciējusi AS “CleanR Grupa”, indeksa metodiku izstrādāja Latvijas zinātnieku grupa ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ekspertes Dr. oec. Dzintras Atstājas vadībā. Iedzīvotāju aptauju, kurā aizpildītas 3223 anketas, un datu analītiku vadīja Dr. sc. soc. Andris Saulītis. Pašvaldību iesaisti palīdzēja koordinēt Latvijas Pašvaldību savienība. Kopumā Aprites ekonomikas indeksa izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki un eksperti.

Darbs pie Aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā visa informācija tika apkopota un analizēta.

Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir divas būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.