Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.

Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Dziedātājam Justam Sirmajam ar izpildīto dziesmu Heartbeat izdevās iekļūt starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas Zviedrijā norisināsies 14.maijā.

Latvijas pārstāvis šovakar konkursa otrajā pusfinālā izpildīja dziesmu, kuras autore ir dziedātāja Aminata Savadogo, kura pati pagājušajā gadā ar dziesmu Love Injected starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva sesto vietu.

No otrā pusfināla konkursa finālam kvalificējās kopumā desmit valstu izpildītāji. Finālā iekļuva izpildītāji no Austrālijas, Beļģijas, Bulgārijas, Gruzijas, Izraēlas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ukrainas.

Eirovīzijas finālā no pirmā pusfināla iekļuvuši izpildītāji no Azerbaidžānas, Krievijas, Nīderlandes, Ungārijas, Horvātijas, Austrijas, Armēnijas, Čehijas, Kipras un Maltas.

Pēc Optibet bukmeikeru domām, šogad par uzvarētāja titulu Eirovīzijas dziesmu konkursā reāli cīnīsies divas pārstāves - Krievija ar Sergeja Lazareva izpildīto dziesmu You Are The Only One un Francija ar mūziķa Amira paša sacerēto un izpildīto dziesmu J’ai cherché.

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Šajās dienās bieži ir dzirdami apgalvojumi, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālais simbols, ka tā ir mūsu pašapliecināšanās iespēja, ka šāds pasākums ir kaut kas unikāls visas pasaules kontekstā, jo nekur citur tas nenotiek tik vērienīgi. Nebūs melots arī, apgalvojot, ka šie svētki dod pietiekami lielus ienākumus gan Rīgas pilsētai, gan arī valstij kopumā, ņemot vērā, ka tie piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī visnotaļ daudz ārvalstu tūristus, kuri šeit ir atbraukuši gan uzdziedāt, gan vienkārši pavērot svētku ietvaros piedāvātos pasākumus.

Tas viss ir skaisti un pareizi! Bet, kā zināms, visām monētām ir arī otra puse...

Pirmkārt, jau 2008. gadā bija izstrādāts lielās Mežaparka estrādes rekonstrukcijas jeb pārbūves plāns, kas joprojām nav realizēts, lai gan ir pagājuši jau pieci gadi. Tā vietā kaut kas tiek pielabots, piekrāsots, salāpīts. Protams, svētki tur notikt var un estrāde tiek atzīta par tehniski drošu, tomēr runāt par tās modernizāciju un paplašināšanu joprojām nav iespējams.

Otrkārt, Dziesmu svētku virsdiriģenti arvien uzstājīgāk sāk runāt par to, ka koru kultūras attīstība valsts līmenī ir nevis otrajā plānā, bet principā nav vispār nekādā plānā. Cita starpā tiek pat skaidri pateikts – ja valsts attieksme arī turpmāk būs tikpat nihilistiskā līmenī kā šobrīd, perspektīvā varam rēķināties ar ievērojami zemāku svētku līmeni, turklāt kori dziedās instrumentu pavadījumā. Iemeslus šādai situācijai atrast nemaz nav grūti. Sportisti jau sen ir pieraduši, ka brīžos, kad viņi gūst starptautiska līmeņa panākumus, uzreiz klāt ir kāda no valsts augstākajām amatpersonām, kas plati smaida, spiež roku un sauc par Latvijas lepnumu, taču nebūt nav tik steidzīgi, kad runa ir par atbalstu tam pašam sporta veidam – tad nākas meklēt privātos atbalstītājus. Līdzīgi ir iznācis arī ar Dziesmu svētkiem – gozēties to fonā patīk daudziem, bet attieksme mainās, kad runa ir par šīs kultūras jomas attīstību ilgtermiņā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvētku laikā Bastejkalnā atradīsies sadarbībā ar Latvenergo un elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu Elektrum radītais mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais mākslas objekts, skaņu tilts Enerģijas stabules un īpašais svētku alfabēts, kurā iedzīvosies Svētku radošās koncepcijas pamats Burt(u)burvība, informē svētku rīkotāji.

Enerģijas stabules būs muzikāli interaktīvs objekts, kurš Bastejkalnā atradīsies dziesmu un deju svētku laikā. Ikviens interesents svētku laikā varēs radoši savienot skaņu un deju, iemēģinot lielo klaviatūru, ērģeļu stabules un zvanstabules. Enerģijas stabules ik dienu darbosies no plkst.10 līdz 21, padomus interaktīvā objekta apguvē sniegs Svētku brīvprātīgie.

Interaktīvā objekta ideja ir apvienot dziesmu un kustību, ļaujot radoši izpausties jebkuram. Te nav nepieciešama nošu pārzināšana vai kāda īpaša sagatavošanās. Aicinām visus iemēģināt, ar savām kustībām ievibrēt, iekustināt, ieskandināt Enerģijas stabules, tā, lai veidojas tilts starp kustību – palēcienu, uzsitienu un skaņu – notīm, kuras izvilināt arī nezinātājam palīdzēs īpašs objekta krāsojums un pamācības, stāsta objekta autors, svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis.

Nevar noliegt, ka ir notikumi, kam ir visnotaļ būtiska nozīme Latvijas kultūras dzīves attīstībā. Tostarp Dziesmu un deju svētki, kas ir ne tikai nozīmīgs kultūras pasākums, bet arī pasaules līmeņa koru mūzikas dzīves fenomens. Ir arī skaidrs, ka gan valsts, gan Rīgas pašvaldības svēts pienākums ir sniegt finansiālu atbalstu, lai šie svētki varētu tikt godam noorganizēti.

Tajā pašā laikā izskatās, ka šobrīd Dziesmu svētkus politiķi vai nu sāk izmantot sava elektorāta palielināšanai, vai arī vienkārši nedomā par pieņemto lēmumu sekām, turklāt abi šie aspekti viens otru neizslēdz. Runa ir par visai strauji virzīto ieceri pasludināt par brīvdienu nākamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas.

Protams, var teikt, ka valstī tiks nevis ieviesta viena jauna brīvdiena, bet gan attiecīgā darbadiena pārcelta uz sestdienu. Šāda demagoģija varētu darboties politiķu prātos, turklāt tikai to, kuriem nekad dzīvē nav bijis saistības ar uzņēmējdarbību. Redz, biznesā strādājoši cilvēki zina, ka šādu darbadienu pārbīdīšana ir ierastā darba ritma traucēšana, kas komercdarbībā nozīmē arī finansiāli negatīva efekta rašanos. Piemēram, jāņem vērā, ka sestdienas – darbadienas publiskajā sektorā pārsvarā gadījumu ir brīvdienas, kas tādējādi traucē strādāt tiem uzņēmumiem, kuru ikdienas darbība ir saistīta ar publisko sektoru. Šāda darbadienu pārbīde traucē darbu arī tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskos tirgos. Ir saprotami partnerim ārzemēs norādīt, ka konkrētajā datumā noteiktas aktivitātes nav iespējamas, jo tā ir nacionālo svētku diena. Tajā pašā laikā būs grūti izskaidrot starptautiskajam partnerim – ziniet, jūsu kravu šodien nevarēsim piegādāt, jo mums vakar bija Dziesmu svētki...

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.