SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Dziesmu svētku estrādi neizdosies pārbūvēt tik ilgi, kamēr Rīgas dome un valdība nespēs vienoties par šāda projekta finansēšanu . Tā intervijā DB, sākoties Dziesmu svētku nedēļai, pauž SIA Rīgas meži valdes loceklis Andrejs Kondratjuks. Viņš arī norāda – atbilstoši nupat pieņemtajam Mežaparka lokālplānam, tajā līdz 2020. gadam būtu jāiegulda ap 200 miljoniem latu.

Šobrīd norisinās kārtēji Dziesmu svētki. Kādā stāvoklī Mežaparks tos ir sagaidījis?

Mežaparks kopumā ir labi sagatavots. Viena no redzamākajām lietām ir tā, ka ir noasfaltēts galvenais ceļš uz estrādi, un to finansēja Rīgas dome, iedalot 287 tūkstošus latu. Tiesa gan, 10 tūkstošus latu no šīs naudas izmantojām, aizlāpot ap 1000 kvadrātmetriem bedrīšu.

Mežaparka estrāde ir vizuāli sakārtota – nokrāsojām to, kas bija jānokrāso. Sākotnēji šķita, ka brūk kopā estrādes labā spārna siena, bet izrādījās, ka ir tikai nekvalitatīvi uzlikts apmetums, un tagad tur viss ir sakārtots. Bija vēl dažādi citi sīkumi, kas tika novērsti. Tribīnes un to solus nokrāsojām.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Prezentēts ekotūrisma ceļvedis Mežaparks.

Lai iepazīstinātu galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus ar Rīgas un tās apkārtnes mežiem, SIA Rīgas meži iecerējusi izdot ekotūrisma ceļvežu sēriju no septiņām grāmatām, kurā lasītāji tiks iepazīstināti ar Rīgas mežiem - to vēsturi, floru un faunu, pastaigas takām, ievērojamākajām vietām un citiem interesantiem faktiem.

Pagājušajā gadā izdevniecība Jumava laidusi klajā pirmo sērijas grāmatu Šmerlis. Rīgas ekotūrisma ceļvedis, savukārt šogad izdota otrā grāmata, kas ir veltīta Mežaparkam.

Kā ceļveža prezentācijā sacīja grāmatas autors Aivars Jakovičs, Mežaparks ir teritorija, kur ar ekotūrismu var nodarboties gan sportiski, gan nesportiski cilvēki. «Ir pat radusies ideja, ka te var ierīkot taku cilvēkiem ratiņkrēslos, jo daudzas vērtības var redzēt, nenobraucot no asfalta,» sacīja Jakovičs.

Šonedēļ notiks jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo ēku kompleksa spāru svētki, un projekta īstenotājs SIA Biroju centrs Ezerparks sola, ka darbi tiks pabeigti paredzētajā laikā un nākamā gada janvārī 19 VID Rīgā esošās struktūras varēs pārcelties uz Mežaparku, vēsta laikraksts Diena.

Dienesta centralizācijas nepieciešamība tiek pamatota ar darba produktivitātes celšanu un augstāka servisa nodrošināšanu klientiem, kas vairošot valsts ienākumus un palīdzēšot cīnīties ar ēnu ekonomiku. Astoņstāvu ēkas 43 000 kvadrātmetru atradīsies darba vietas vairāk nekā 2000 VID darbiniekiem, klientu apkalpošanas centrs, laboratorijas, datu krātuve, bibliotēka, bet apmēram 3000 kvadrātmetru tiks iznomāti komercuzņēmumiem, kam tur būs jānodrošina dažādi servisi, norāda laikraksts.

Tas atgādina, ka va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kuras galvenais uzdevums ir telpu nodrošināšana valsts institūcijām, pie šāda kompleksa nepieciešamības apelēja jau 2007. gadā, sakot, ka nomāt un uzturēt 14 vietas Rīgā, kur šobrīd izvietotas VID struktūrvienības, ilgtermiņā esot neizdevīgi, ja ņem vērā, ka vairākās nepieciešams kapitālais remonts, ko, pēc VNĪ toreizējā valdes priekšsēdētāja Jāņa Komisara teiktā, veikt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kompleksa celtniecību, un uzreiz pēc tam VNĪ, pamatojoties uz iepriekš rīkota iepirkumu konkursa rezultātiem, noslēdza līgumu ar SIA Mežaparks SPV. Abas puses nodibināja SIA Biroju centrs Ezerparks, kura 68,5% kapitāldaļu pieder investoram, bet pārējās - VNĪ.

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Rātslaukumā norisinājās pasākums, kas veltīts padomju laiku auto sacensībām Dzintara Volga. Jau trešo gadu tās notiks kultūras un atpūtas parkā Mežaparks.

Sacensības Dzintara Volga savulaik bija vienas no prestižākajām auto sacensībām bijušajā Padomju Savienībā un pulcēja desmitiem tūkstošu skatītāju. Pirmās Dzintara Volgas sacensības notika 1963. gadā un norisinājās tieši Mežaparkā.

Pasākumā Rātslaukumā piedalījās Latvijas slavenākie Dzintara Volga sacensību dalībnieki, kuri izstādīja klātesošo apskatei savus sacīkšu automobiļus. Vēlāk mašīnas devās uz Mežaparku, kur paliks līdz 15.jūnijam, kad starts tiks dots vēsturisko auto sacīkšu 50 gadu jubilejas pasākumam.

Eiropā ir no Latvijas atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā. Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību. Astotās paaudzes Volkswagen Passat gatavojas iznācienam.

Pasaules ziņu sadaļā šodien lasiet - nedēļas nogalē baski izveidojuši vairāk nekā simts kilometru garu cilvēku ķēdi, prasot tautas pašnoteikšanos.

Dienas Biznesa viedoklis šodien vēsta par to, ka Latvijai kopā ar eiro pagājuši tikai pieci mēneši, bet mums jau var nākties iesaistīties kopējo eirozonas problēmu risināšanā, turklāt katram iedzīvotājam personīgi – ar savu maciņu.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Šajās dienās bieži ir dzirdami apgalvojumi, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālais simbols, ka tā ir mūsu pašapliecināšanās iespēja, ka šāds pasākums ir kaut kas unikāls visas pasaules kontekstā, jo nekur citur tas nenotiek tik vērienīgi. Nebūs melots arī, apgalvojot, ka šie svētki dod pietiekami lielus ienākumus gan Rīgas pilsētai, gan arī valstij kopumā, ņemot vērā, ka tie piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī visnotaļ daudz ārvalstu tūristus, kuri šeit ir atbraukuši gan uzdziedāt, gan vienkārši pavērot svētku ietvaros piedāvātos pasākumus.

Tas viss ir skaisti un pareizi! Bet, kā zināms, visām monētām ir arī otra puse...

Pirmkārt, jau 2008. gadā bija izstrādāts lielās Mežaparka estrādes rekonstrukcijas jeb pārbūves plāns, kas joprojām nav realizēts, lai gan ir pagājuši jau pieci gadi. Tā vietā kaut kas tiek pielabots, piekrāsots, salāpīts. Protams, svētki tur notikt var un estrāde tiek atzīta par tehniski drošu, tomēr runāt par tās modernizāciju un paplašināšanu joprojām nav iespējams.

Otrkārt, Dziesmu svētku virsdiriģenti arvien uzstājīgāk sāk runāt par to, ka koru kultūras attīstība valsts līmenī ir nevis otrajā plānā, bet principā nav vispār nekādā plānā. Cita starpā tiek pat skaidri pateikts – ja valsts attieksme arī turpmāk būs tikpat nihilistiskā līmenī kā šobrīd, perspektīvā varam rēķināties ar ievērojami zemāku svētku līmeni, turklāt kori dziedās instrumentu pavadījumā. Iemeslus šādai situācijai atrast nemaz nav grūti. Sportisti jau sen ir pieraduši, ka brīžos, kad viņi gūst starptautiska līmeņa panākumus, uzreiz klāt ir kāda no valsts augstākajām amatpersonām, kas plati smaida, spiež roku un sauc par Latvijas lepnumu, taču nebūt nav tik steidzīgi, kad runa ir par atbalstu tam pašam sporta veidam – tad nākas meklēt privātos atbalstītājus. Līdzīgi ir iznācis arī ar Dziesmu svētkiem – gozēties to fonā patīk daudziem, bet attieksme mainās, kad runa ir par šīs kultūras jomas attīstību ilgtermiņā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šodien nolemts no pašvaldības Infrastruktūras fonda līdzekļiem paredzēt 206 000 eiro, lai izveidotu drošas un kvalitatīvas atpūtas vietas Imantas apkaimē, labiekārtojot Anniņmuižas meža teritoriju.

Rīgas Pārdaugavas izpilddirektors Valērijs Koķis šodien komitejas sēdē norādīja, ka Anniņmuižas meža teritorija Imantas iedzīvotāju vidū ir ļoti iecienīta un iedzīvotāji ilgstoši lūguši to sakārtot.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots izstrādāt labiekārtojuma elementu izvietošanas projekta dokumentāciju, renovēt novadgrāvju sistēmu, rekonstruēt ielu apgaismojuma elektrisko tīklu un revitalizēt bērnu rotaļu un atpūtas zonu.

Vietā, kur patlaban meža malā izveidotas bērnu rotaļu un sporta konstrukcijas, plānots izveidot rotaļu zonu dažāda vecuma bērniem - mazuļiem no viena līdz četru gadu vecumam iecerēts izveidot rotaļu zonu, kurā būtu smilšu kaste ar namiņiem, rotaļu mašīna vai vilcieniņš, slidkalniņš, dažādas šūpoles un karuselis, savukārt bērniem 5 līdz 12 gadu vecumā paredzēts kāpelēšanas komplekss, šūpoles un karuselis ar «iekarāšanos».

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, kas nupat atgriezusies WTA ranga pirmajā desmitniekā, sāk izvērtēt, kur ieguldīt savus sportā nopelnītos līdzekļus. Viens no plāniem ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

A. Ostapenko esot nolēmusi ieguldījumus veikt Latvijā un jau ilgāku laiku izvērtē, kāds būtu labākais investīciju plāns – viņa domājot gan pati, gan konsultējoties ar radiem un draugiem, piesaistot arī profesionālus konsultantus.

«Pasaulē tā ir ļoti ierasta prakse, ka sportisti savus nopelnītos līdzekļus investē nekustamajā īpašumā. Pašreiz esmu sava ideālā nekustamā īpašuma vai varbūt pat vairāku īpašumu meklējumos. Vēlos atrast tādu, kam nākotnē vērtība tikai pieaugtu,» šodien izplatītā paziņojumā norāda A. Ostapenko.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā ir kvalitatīvs gan dzīvokļu, gan privātmāju piedāvājums. A. Ostapenko uzsver, ka viņai pievilcīgas ir tādas vietas kā «Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala, kur jūtams dabas tuvums, ērti un ātri var nokļūt līdz Rīgas centram».

Lai nodrošinātu visu satiksmes dalībnieku, bet, jo īpaši bērnu un gājēju drošību, Rīgā noteiks vietas, kurās nomas elektroskrejriteņiem būs jāsamazina braukšanas ātrums, informē Rīgas domē.

Plānots, ka ātruma ierobežojumus no 25 km/h līdz 15 km/h vispirms ieviesīs galvaspilsētas dārzos, parkos un skvēros.

Pirmā vieta, kur jau panākta vienošanās par ātruma ierobežojumu, ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks,” kur parka centrālajā daļā nomāto skrejriteņu ātrums ar moderno tehnoloģiju palīdzību samazināts no līdzšinējiem 25 km/h līdz 15 km/h. Par šādu risinājumu rasta vienošanās ar elektroskrejriteņu un elektromopēdu operatoriem.

Lai satiksmes un tās dalībnieku drošības uzlabošana būtu visaptveroša, patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādāšanas attiecībā uz dažādu mikromobilitātes rīku pakalpojumu izmantošanu Rīgas teritorijā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu, pakalpojumu lietotāju un visu pārējo rīdzinieku interesēm.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.