Biznesa vieta: Ķīšezera krasts vilina ūdens aktivitāšu cienītājus

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Potenciāls krasta labiekārtošanai un apdzīvošanai vēl esot – jāsaved kārtībā pludmale, kas stiepjas gar molu un pagaidām ir mirusī zona. Tiek spriests, ka Ķīšezera krastā potenciāli varētu būvēt ekskluzīvu viesnīcu, tad tiktu zaudēta valsts sporta bāzes Mežaparks nozīme.

Vēja ķērāji

Šajā Ķīšezera krastā gandrīz 20 gadus pulcējas Vindsērfinga kluba 360 biedri, viņiem tur novietoti inventāra glabāšanai paredzēti konteineri. Klubs ir sabiedriska organizācija, kurā līdzdarbojas apmēram 100 biedru. Pirms septiņiem gadiem par kluba valdes priekšsēdētāju kļuva Māris Birzulis, kura vadītais uzņēmums SIA Cabo sācis teritorijā nodrošināt vēl virkni pakalpojumu, vispirms izveidojot inventāra nomas punktu, bet pēc tam arī kafejnīcu Cabo Cafe, kas ir kļuvusi populāra ne tikai ūdenssporta cienītāju vidū. Vasaras sezonā klubā pulcējas arī bērni un jaunieši, kuri piedalās gan regulāros iknedēļas vindsērfinga treniņos, gan nometnēs.

«Mūsu darbība tieši vērsta uz ūdens akvatorijas izmantošanu sportiskām aktivitātēm. Tā ir šīs vietas unikālā puse. Pēc nedaudz vairāk kā desmit minūšu brauciena no pilsētas centra esi jau pie dabas,» stāsta SIA Cabo īpašnieks M. Birzulis. Uzņēmums esot attīstījies pakāpeniski – 2003. gadā kluba biedru vajadzībām esot uzbūvēta neliela koka māja, kur uzņēmējs sācis iznomāt vindsērfinga inventāru un piedāvāt mācības. «Sapratu, ka jānodrošina plašāks serviss un cilvēkiem vajag piedāvāt arī iespēju kaut ko apēst vai padzerties. Šajā nelielajā mājā pirms pieciem gadiem izveidoju kafejnīcu Cabo, kurai ar laiku uzbūvējām atsevišķu koka moduļu māju. Ideju noskatīju ceļojuma laikā Kaboverdē. Gribēju šo ēdināšanas pakalpojumu veidot tādā kvalitātē, kas radītu lielāku cilvēku pieplūdumu. Tas ir izdevies, jo katra vasara mums ir izaicinājums – vai spēsim apkalpot visus kafejnīcas apmeklētājus,» atzīst M. Birzulis.

Ziemā nomas punktā iespējams tikt pie distanču slēpēm un slidām. «Vasarā bērnu nometnēs esam sasnieguši apmeklētāju kapacitātes griestus. Varētu vēl attīstīties, ja kluba biedriem piederošo inventāra glabāšanas konteineru vietā uzbūvētu nelielas moduļa tipa mājas, kur pietiktu vieta arī ģērbtuvēm un dušām. Otrs darbības virziens – fokusēšanās uz korporatīvo un organizāciju grupu apkalpošanu, jo mums ir plašs inventāra klāsts – vēja dēļi, SUP dēļi (sērfa dēļi, uz kuriem braucējs stāv kājās un, izmantojot garu airi, virzās uz priekšu), kā arī koka kanoe laiviņas. Individuālie klienti arī nāk, bet to skaits pēdējos gados nav būtiski pieaudzis,» novērojis M. Birzulis. Viņš gan cer, ka, sēžot kafejnīcas terasē un vērojot citu sportistu aktivitātes ūdenī, šai nodarbei iespējams pievērst aizvien vairāk ļaužu.

Bizness kā hobijs

Septīto vasaras sezonu šajā Ķīšezera krastā strādā arī SIA Veikot.lv. Uzņēmumu izveidojuši trīs draugi, kuri paši aizraujas ar šo sporta veidu. «Šis ir dārgs hobijs, no kura nevēlamies atteikties. Mums ir pašiem sava vietiņa, bet nopelnīt īsajā vasaras sezonā īsti nevar. Esam atmaksājuši kredītus un centīsimies šo uzņēmumu pārvērst nelielā, bet stabilā vasaras uzņēmumā,» stāsta Veikot.lv līdzīpašnieks Oto Atvars. Uzņēmums piedāvā iespēju nodarboties ar veikbordu, braucot aiz motorlaivas, vizināties pa ūdeni pūslī vai ar ūdens motociklu. «Tepat organizējam arī pasākumus. Esam pietiekami tālu no citiem uzņēmējiem, viens otram netraucējam. Pa šiem gadiem esam trīs reizes mainījuši atrašanās vietu krastā. Pēdējā, kas atrodas pie mola, ir vislabākā, jo tepat otrpus molam ir neliela pludmalīte, kur mūsu apmeklētājiem ir iespēja atpūsties,» atzīst O. Atvars. Sava nozīme ir arī netālu esošajai Cabo cafe, kas palīdz popularizēt šo Ķīšezera krastu. Vienīgais trūkums esot nepietiekami lielā autostāvieta.

«Protams, šis zemes gabals ir iekārojams un, iespējams, tas ir laika jautājums, kad kāds to iegādāties. Domāju, ka tad sporta kompleksa vietā kāds uzcels viesnīcu vai SPA centru. Pagaidām gan visiem uzņēmumiem pamatdarbība vērsta uz sportu un aktīvu dzīvesveidu,» norāda O. Atvars.

Trešo sezonu iepretim sporta bāzei uz ūdenī esoša koka mola izveidota pirts Green Island. Tās īpašnieks Ivars (kurš nevēlējās, lai rakstā DB atklāj viņa uzvārdu) stāsta, ka nelielajā mājiņā esot iespēja izbaudīt pirts rituālu vairāku stundu garumā – sildīšanos, pēršanos, masiera pakalpojumu, skrubēšanos un tējas dzeršanu. Vieta esot biznesam piemērota – tuvu pilsētai, bet tai pašā laikā varot sajusties kā laukos. Īpaši daudz viesu esot no Krievijas un citām valstīm, jo par pirti esot ievietota informācija booking.com. Vietējie ļaudis arī nākot pērties, bet retāk. «Vietējiem rocība mazāka. Šī pirts nav publiska, tādēļ par pakalpojumu jāmaksā vairāk. Pie mums iecienīts rīkot arī dzimšanas dienas, vecpuišu un vecmeitu ballītes. Reiz šeit pat kāda dāma tika bildināta,» stāsta Ivars. Pirts noslogojums vēl neesot sasniedzis kapacitātes griestus. Vasarā apmeklētāju esot vairāk, un brīvdienas tiekot rezervētas savlaicīgi. Rudenī un ziemā pirtoties gribētāju esot mazāk. Runājot par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs teic, ka pagaidām neko paplašināt negrasoties. Arī papildu pakalpojumus, piemēram, laivu nomu, nedomā piedāvāt, jo šo segmentu jau aizpildot blakus esošie uzņēmumi.

Piesaista sportistus

Sporta bāzē Mežaparks piecus gadus darbojas kafejnīca Resto Terase, kurai apmeklētāju plūsmu lielākoties nodrošina sportiski, kuri šeit brauc uz nometnēm, apmetas viesnīcā.

«Kad es atvēru kafejnīcu sporta bāzes pirmajā stāvā, tajā nebija daudz apmeklētāju, sportistu. Atlocīju piedurknes, sāku strādāt. Bāzē jau sen būtu nepieciešams veikt renovāciju, jo ne visiem patīk padomju laika šarms. Domāju, ka tā var sportistus piesaistīt ar pakalpojuma cenu un apkārtējo infrastruktūru – viss piemērots, lai šeit notiktu sporta nometnes,» uzskata kafejnīcas Resto Terase īpašnieks Mairis Antāns. Uz jautājumu, vai viņš ir arī algots sporta bāzes darbinieks, viņš atsmej, ka nav, bet dara visu, lai viesnīcai piesaistītu apmeklētājus, jo tas iet roku rokā arī ar viņa biznesa attīstību.

Viņaprāt, šī vieta būt jāsaglabā kā nacionālā sporta bāze. «Protams, šī ir ļoti ekskluzīva vieta, bet nedomāju, ka tā jāpārdod, lai uzņēmēji attīstītu savu biznesu,» uzskata M. Antāns. Pirms vairākiem gadiem ziemā viesnīcā klientu neesot bijis, bet pēdējos divos gados viss mainījies. «Uzstāju, ka kafejnīca strādās arī ziemā. Meklēju sportistus, kuri arī šajā periodā gribētu apmesties viesnīcā. Lai gan šāda tipa viesnīca ir vēsture un ne visi to vēlas baudīt, numuriņu noslogojums ir pietiekami liels. Ja ēkas atjaunošanu nevar paveikt valsts, tad vajag piesaistīt privātos investorus, kas ir gatavi šo nacionālo sporta bāzi saglabāt,» tāda ir uzņēmēja pārliecība.

4,2 hektārus plašā teritorija Ķīšezera krastā pieder Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās paspārnē esošo SIA Sporta centrs Mežaparks jau vēsturiski izmanto sportisti kā bāzes vietu nometņu laikā. Tās turpmākais liktenis vēl nav skaidrs. Ministrija pērn medijiem paudusi gan to, ka sporta centra privatizācija netiek plānota, gan izplatījusi paziņojumus, ka turpmāk valsts finansējums centram vairs netiks piešķirts, bet tā vietā tiks attīstīts tenisa centrs Lielupe. Savulaik lēsts, ka zemesgabala vērtība ir ap 8 milj. latu (virs 11 milj. eiro) un to kopš 90. gadiem iekārojis ne viens vien nekustamo īpašumu attīstītājs.

DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka sportiskās aktivitātes Ķīšezera krastā vēl varot dažādot – tā kā šeit savulaik esot bijis izvietots viens no pirmajiem jahtu klubiem Latvijā, tad šo tradīciju vajagot atjaunot, piedāvājot, izbraukt un mācīties burāt ar ezeram piemērotām jahtām. «Šajā krasta līnijā ir iespēja savest kārtībā arī mola daļu, kur kādreiz bija jahtu piestātne. Šādi tiktu palielināta pludmale, kur cilvēkiem atpūsties. Šī ģeogrāfiski ir ļoti laba vieta, tikai jāgādā, lai tā sabiedrībai kļūtu pieejamāka. Visu šeit darbojošos uzņēmēju kopīgās intereses ir šo vietu attīstīt,» spriež M. Birzulis.