Svētdien, 18.jūnijā atklās topošā Centra sporta kvartāla (bijušā LU stadiona Krišjāņa Barona ielā 116a, Rīgā) rotaļu laukumu.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir 4 hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - pirmsskolas/ sākumskolas bērniem vecumā līdz 7 gadiem un astoņus gadus un vecākiem bērniem.

Rotaļu laukuma vizuālajā noformējumā izmantoti Rīgas pilsētas simboli un vēsture. Izmantojot zilas krāsas bruģakmeni un gumijas segumu laukumu vizuāli pārdala Daugava, kurā ir gan sala ar vertikālu rāpšanās elementu – piramīdu, gan pietauvots kuģis. Daugavas vienā krastā ir stilizēta vecpilsēta ar Vecrīgai raksturīgajiem elementiem – Rīgas Doma baznīcas pulksteņa kopija, Vecpilsētas melnais kaķis, torņi un tilti ar pilsētas heraldiskā zīmēm.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Ar dažādām sportiskām aktivitātēm un muzikāliem priekšnesumiem aizvadītās nedēļas nogalē, tika atklāts Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā 116a (bijušā LU stadiona teritorijā). Kvartāla būvniecības izmaksas ir 5,4 miljoni eiro, informē Rīgas domē.

Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Tajā ir uzstādītas dažāda veida rotaļu iekārtas un elementi, kas domātas divu vecuma grupu bērniem - vecumā līdz 7 gadiem un no astoņu gadu vecuma. Rotaļu laukuma vizuālajā noformējumā izmantoti Rīgas simboli un vēsture. Rotaļu laukuma labiekārtošanas darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica SIA Jūrmalas mežaparki.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Pārējā Centra sporta kvartāla teritorijā ir izveidots futbola laukums ar 280 metru skrejceļu ap to, basketbola laukums, divi multifunkcionālie laukumi, laukumi pludmales volejbolam, tāllēkšanas sektors, skeitparks un veloparks, laukums ielu vingrošanai, tribīnes, inventāra nomas punkti, tualetes, ģērbtuves. Visā teritorijā uzstādīta video novērošanas un apgaismošanas sistēma. Teritorija ir iežogota ar atjaunoto vēsturisko žogu.

Centra sporta kvartālu, Kr. Barona ielā 116a, Rīgā, atklās 16. septembrī, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Topošā Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros jau ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Apskatot to, tika pārrunāts, ka pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem nepieciešamas nojumes, kur patverties no lietus vai stipras saules. Tās tiks uzstādītas gar Kr. Barona ielu, nojumes dizainu izstrādās Īpašuma departamenta arhitekti. Savukārt turpat esošā vecā noliktavas ēka pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas ēkas tiks pārbūvēta un tajā atradīsies ģērbtuves, noliktavas telpas, kā arī policijas telpas.

Kā informēja Policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Centra sporta kvartālā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pilsētas videonovērošanas tīklam, kā arī pats laukums iekļauts patrulēšanas maršrutā nakts stundās.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmo ēku piecu dzīvojamo namu projektā “Kaivas kvartāls”, kas atrodas Rīgā, Dreiliņos.

Paredzēts, ka visa kvartāla būvniecība pilnībā noslēgsies 2028.gadā.

Kopējā attīstāmā kvartāla platība ir 3 ha. Raksturojot pieprasījumu jaunā kvartāla pirmajā namā, kurā pieejami 72 dzīvokļi, YIT valdes loceklis Andris Božē norāda, ka šobrīd rezervēti teju 30% dzīvokļu.

Turpina A.Božē: “Līdzīgi kā citos projektos šobrīd, paredzu, ka potenciālo klientu interese un aktivitāte turpinās augt no šī brīža, jo ēka nodota ekspluatācijā. Domāju, ka tam papildus stimulu dos arī Eiropas Centrālās Bankas uzsāktā procentlikmju samazināšana, kas hipotekāros kredītus padarīs pieejamākus dzīvokļu pircējiem. Kopumā Dreiliņu apkaime ir kļuvusi ļoti populāra un piedzīvojusi strauju infrastruktūras attīstību, līdz ar to interese, ko esam saņēmuši par šo projektu kopš tā uzsākšanas, ir vērtējama kā augsta. Cilvēki galvenokārt šo apkaimi izvēlas, domājot par lokācijas atbilstību savām un ģimenes vajadzībām. Tāpat dzīvokļu plānojums ir atbilstošs dažādu pircēju profiliem, jo pieejamas mājokļa platības, sākot no 44m2 līdz 85,2m2 lieliem dzīvokļiem, kam papildus ir pieejams balkons. Visi dzīvokļi iegādei būs pieejami ar pilno apdari, piedāvājot divus apdares risinājumus.”

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.