Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.
Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.
Pirms sešiem gadiem, kad pasaulē ienāca I. Skrastiņas otrais bērns, dabiski veidojusies vēlme bērnus pasargāt, izveidot viņiem aizsardzības amuletus. Viņasprāt, «sievietei bērni ir iniciācija, tad mainās visa pasaule». Iepazīstot sak- rālo informāciju un paralēli daudz laika atvēlot radošiem mēģinājumiem, viņa izkopa tehnoloģiju, ar kuras palīdzību zīmes attēlot plaknē, lai tās gan papildinātu interjeru, gan labi izskatītos ierāmētas. Izmantojot sev pazīstamos dekoratīvos apmetumus, kuru sastāvā ir arī māls, kas ļauj ērti veidot dažādas faktūras, un akmensmasu, māksliniece sāka uz kartona atveidot zīmes ar ciļņu un reljefu palīdzību. Kad ciļņi bija nožuvuši, māksliniece eksperimentēja ar to krāsošanu, pirmajiem darbiem esot pavisam neitrāliem, vēlākajiem – spožākiem. Ar pašas radīto dekoru palīdzību zīmes parādījās dizaineres mājās un kļuva par instrumentiem, ar kuriem nest kādu vēstījumu.
Novērtējot savu darbu, māksliniece secināja, ka ir apmierināta gan ar procesu, gan gūto rezultātu. Mainot sava interjera dizaineres uzņēmuma pamatdarbības formu un nosaukumu, tapa zīmols Baltu spēka zīmes. Doma par rezultāta pārdošanu bijusi iekšēja uzdrīkstēšanās – bija jāsaprot, vai šo sakrālo informāciju kāds vispār ir tiesīgs pārdot. «Izaugot sapratu, ka varu to darīt,» atceras meistare. Gala lēmumu – dekorus pārdot – pieņemt palīdzējuši sakrālās informācijas skolotāja un domubiedru iedrošinājumi.
«Ar zīmju palīdzību cilvēki grib risināt dažādas lietas, piemēram, pārliecības par sevi vai harmonijas trūkumu. Tad tiek piemeklētas konkrētas zīmes,» stāsta I. Skrastiņa, kurai joprojām ir prieks ikreiz, kad cilvēki par zīmju nozīmi jautā un vēlas uzzināt vairāk. «Vispareizāk izvēlēties savu zīmi ir tā, ka tu zini informāciju par zīmēm un tad spēj ļauties intuīcijai,» viņa pauž.
Pateicoties sociālajiem tīkliem, Baltu spēka zīmes ieguvušas atpazīstamību pircēju vidū. Ik pa laikam I. Skrastiņa piedalās arī tirdziņos. Tradicionālajā Brīvdabas muzeja gadatirgū gan neesot uzņemta – lai gan informācija, ko zīmes nes, ir sena, metodes un materiāli, ar kuriem tās atspoguļotas, – moderni. Pircēju vidū pasākumos un tirgos ir arī ārzemnieki, kurus ieinteresējušas zīmes, to vēstījums. Nereti pasūtījumi nāk arī no ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.
I. Skrastiņa atzīst, ka viņas komforta zona ir mājās, kur arī top vairums darbu, bet ir XXI gadsimts un ir jāiziet ārpus savām sienām. Arī būt mazajam uzņēmējam nav viegli. Par absurdu uzņēmēja sauc grāmatveža algošanu dažu atskaišu iesniegšanai gadā, kas diemžēl joprojām ir nepieciešamība.
Sakrāla informācija
I. Skrastiņa skaidro, ka par zīmēm ir daudz pretrunīgas informācijas. Zīmes esot intuitīvās zemapziņas stāsts. «Piemēram, ja kāda zīme «uzrunā», tad kaut kas no tās ir nepieciešams. Zīmes ir enerģētiski veidojumi formā. Tās vibrē noteiktā frekvencē un ap sevi rada enerģijas lauku. Mūsos visos ir ielikts spēks, jautājums ir – cik ļoti mēs tam ļaujam darboties,» pauž I. Skrastiņa. Zīme ir kā palīginstruments, kas ļauj sazemēto informāciju un spēku cilvēkam sajust un izmantot savā labā. Viņa atzīst, ka zīmes, kas nosacīti ir mūsu, ir latviešu tautas mantojums un spēks. I. Skrastiņas dzīvē tās mainās pēc nepieciešamības. Jumis un ugunskrusts, kā arī Dieva zīme viņas mājās gan atrodoties visu laiku.
I. Skrastiņai ir patīkami apzināties, ka arī tik daudzi citi cilvēki zīmes uztver nopietni. Reti kuram mājās ienesta zīme kalpo tikai kā skaists dekors. Kad zīme mājās ir ienesta, neviļus nākas tai arī pievērst uzmanību.
«Es strādāju ar attieksmi, ka tā ir ļoti nopietna sakrāla informācija,» stāsta I. Skrastiņa. Un tā ir informācija, ko vienas dzīves laikā izsmelt nav iespējams.
Jauni risinājumi
Ierāmētas zīmes kļūst gluži vai par gleznām, taču interjera dizainere ir izlolojusi arī lielāka formāta projektus, kas top uzreiz uz sienas plaknēm. Piemēram, šobrīd attīstās un kļūst izplatītāki virtuves paneļi, kas nosedz darba zonu. Tāpat kā ierāmētajos darbos, arī sienas paneļiem piemīt izteikts reljefs, taču tie ir gan ūdens, gan karstuma izturīgi. Tie ir līdzīgi flīzēm, pārklāti ar laku un dzīvo tikpat ilgi kā jebkurš cits segums. Pēc klienta vēlmēm izstrādātas arī flīzes, ienesot zīmes virtuves interjerā jaunā veidolā.
Māksliniece bilst, ka tieši cilvēki ir tie, kas dod iespēju ģenerēt jaunas idejas. Ideālais variants ir tad, kad nama īpašnieki ļauj ienākt mājā un zīmes likt tur, kur tām jābūt. «Ja ļauj vaļu, tad tā ir īsta medusmaize. Attiecīgās zīmes attiecīgajā vietā mājā uz sienas plaknēm izskatās jaudīgi. Informācijas telpa un lauks ir pilnīgi citādāki pirms un pēc zīmes ienākšanas. Tas ir arī vizuāli ļoti pievilcīgi.» Šobrīd Baltu spēka zīmes rotā visdažādākās telpas un istabas, kā arī kamīnus.
Māksliniece strādā pie jaunu produktu radīšanas – galdu virsmām, uz kurām atspoguļotas mandalas. Pirmais galds jau ir gatavs, un tā radīšanas procesu I. Skrastiņa atceras kā «radošās mokas» – nācies pie tā kavēties vēl un vēl, līdz sasniegts vēlamais rezultāts. Galdu virsmas tiek pārklātas ar epoksīda sveķiem, gūstot dažādus rezultātus, – nopulēti tie spīd, plānā kārtā ļauj sajust faktūru, savukārt zem biezas epoksīda kārtas virsma būs gluda.
Meistarklases
Sekojot pieprasījumam, I. Skrastiņa ir sākusi piedāvāt meistarklases interesantiem, kuri vēlas savu spēka zīmi izgatavot paši. No konkurences rašanās viņa nebaidās, ir atvērta, jo tehniskās materiālu zināšanas ir gana sarežģītas, lai vienā nodarbībā tās būtu iespējams apgūt pilnīgi. Ne velti arī dažādiem meistariem, strādājot ar vienu un to pašu materiālu, rezultāti atšķiras.
Veidojot savu zīmi, ikvienam ir iespēja ielikt tajā to, ko vēlas no tās sagaidīt. Katra dalībnieka zīmes ir pilnīgi atšķirīgas. I. Skrastiņa atzīst, ka, vadot meistarklases, pašai nākas arī emocionāli izdzīvot katra stāstu. Zīme, ko cilvēks izvēlējies veidot, liecina par viņa dzīvē notiekošo.
Ciešu sadarbību Baltu spēka zīmes izveidojušas ar I. Skrastiņas mājokļa tuvumā esošo ierāmēšanas darbnīcu Avotu ielā, Rīgā. Tur zīmes var gan iegādāties, gan bieži satikt to autori.
#1/25
Baltu spēka zīmes izveidotāja Inga Skrastiņa
#2/25
#3/25
#4/25
#5/25
#6/25
#7/25
#8/25
#9/25
#10/25
#11/25
#12/25
#13/25
#14/25
#15/25
#16/25
Baltu spēka zīmes izveidotāja Inga Skrastiņa
#17/25
#18/25
#19/25
#20/25
#21/25
#22/25
Baltu spēka zīmes izveidotāja Inga Skrastiņa
#23/25
#24/25
