Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša Rīgas Dzemdību nama ginekologu, dzemdību speciālistu vēstule veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un Dzemdību nama valdei, mediķi ir satraukti un neapmierināti ar savu darba samaksas apjomu.

Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Ārsti norāda, ka Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemtas vidēji 7000 dzemdības. Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.

Rīgas Dzemdību namā tiks izveidots vienots un modernizēts Dzemdību centrs un labiekārtotas telpas pēcdzemdību un jaundzimušo aprūpei. Pavisam renovēs četrus galvenā korpusa ēkas stāvus, informē SIA Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Ilze Lietuviete atzīst, ka viņu darbību ietekmē demogrāfiskās tendences valstī, uzsverot, ka demogrāfijas rādītāji ir cieši saistīti ar ekonomisko situāciju valstī: «Taču pie mums tiek pieņemta trešā daļa jeb 32% no visām Latvijā notiekošajām dzemdībām. Tāpēc neatkarīgi no satraucošajām dzimstības tendencēm valstī mūsu uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus dzemdībās un pēcdzemdību aprūpē.»

«Jaunajā centrā katrai ģimenei būs sava individuāla palāta, kurā paredzēts veikt visu dzemdību procesā nepieciešamo – izmeklēšanu, dzemdību vadīšanu un pieņemšanu. Turklāt būs iespējams nodrošināt dzemdību pieņemšanu mājas apstākļiem pietuvinātā vidē, bet patoloģisku dzemdību gadījumā - nodrošināt dažāda veida monitorēšanu visā dzemdību laikā,» sacīja Dace Rezeberga, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Augstākās tiesas (AT) Senāts Natālijas Grasmanes prasībā pret SIA Rīgas Dzemdību nams par 2 miljonu latu kompensācijas piedziņu ir pilnībā atcēlis apelācijas tiesas spriedumu.

Līdz ar to lieta ir nosūtīta jaunai izskatīšanai AT Civillietu tiesu palātai, Db uzzināja tiesā.

Db jau ziņoja, ka gan Rīgas apgabaltiesa, gan AT Civillietu palāta noraidīja N. Grasmanes prasību par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību un zaudējumu piedziņu. Savu prasību N. Grasmane pamatoja ar to, ka viņas bērns 2002.gadā smagu dzemdību dēļ kļuvis par invalīdu uz mūžu.

Viņa arī uzsver, ka puisēns kļuvis par invalīdu ārstu neprofesionālās rīcības dēļ, tādēļ vērsās Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (MADEKKI). Inspekcija konstatēja vairākus pārkāpumus tieši dzemdību laikā un ārstam tika noteikts naudas sodu, bet Dzemdību nama administrācijai lika pilnīgot dzemdību norises karti.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Vienu dzemdību reālās izmaksas Latvijā ir aptuveni 300 lati, precīza summa atkarīga no dažādiem faktoriem, taču valsts samaksā tikai 80% no reālajām izmaksām, intervijā atklāj šovasar no darba aizgājusī ilggadējā Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Valsts attieksme šajā jomā ir vienkārša – visi stacionāri Latvijā ir SIA, un tiem ir jāattīstās par saviem līdzekļiem. Tātad tiem ir jādarbojas kā komersantiem, «spiežot no pacientiem laukā visu iespējamo». Ja valsts ir pateikusi, ka medicīna pie mums ir bezmaksas, tai vajadzētu šos pakalpojumus arī apmaksāt, bet tas nenotiek. «Apmēram tāpat jūs varētu aiziet uz veikalu, paņemt maizes kukulīti,kas maksā 50 santīmus un pateikt – ziniet, es maksāšu tikai 40 santīmus un viss! Tā mums pašreiz maksā valsts,» tā I. Lietuviete.

Uz jautājumu, kur dzemdību nama gadījumā tiek atrasti pārējie 20%, lai segtu to izdevumu daļu, ko neapmaksā valsts, bijusī ārstniecības iestādes vadītāja atzīst, ka tieši šim mērķim savulaik ieviesti maksas pakalpojumi, ļaujot iespēju topošajām māmiņām slēgt līgumus ar konkrētiem ārstiem un vecmātēm. «Ārsti un vecmātes, esot mājās, gaida, kad viņiem atskanēs telefona zvans un būs jābrauc uz ārstniecības iestādi, kur jau būs atvests kāds līgumu noslēgušais. Viņiem ir jābūt gataviem arī Jaungada naktī un Līgo vakarā, un tas nozīmē, ka viņi nevar iedzert ne šampanieša glāzi, ne alus kausu. Ir jābūt gatavam skriet, atskanot telefona zvanam,» skaidro I. Lietuviete. Princips ir vienkāršs – tie pacienti, kuri izvēlas maksas pakalpojumus, samaksā par visu to naudas daļu, ko nesamaksā valsts arī par pārējiem pacientiem. Rezultātā ārstniecības iestāde reālajam pakalpojuma sniedzējam – ārstam vai vecmātei – nesamaksā tik, cik viņš būtu pelnījis. «Mēs visi esam komersanti un mums visiem nauda kaut kur jādabū. Valsts par savām slimnīcām rūpējas, bet par pašvaldību slimnīcām tai nav nekādas atbildības. Un dzemdību nams ir Rīgas pašvaldības komercsabiedrība. Un arī pašas pašvaldības pienākumos neietilpst dzemdību nama uzturēšana. Par dzemdību namu reāli atbild tikai pats dzemdību nams,» tā I. Lietuviete.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem, kuri iesaistīti dzemdību palīdzības nodrošināšanā, atalgojuma fiksētās daļas stundas likme pieaugs par 10%, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Ņemot vērā valsts noteikto tarifa pieaugumu dzemdību palīdzībā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Slimnīca ir veikusi aprēķinu, paredzot visu finansējumu novirzīt tikai atalgojumam. Kopējā atalgojumam novirzāmā tarifa palielinājuma summa, bez darba devēja nodokļiem, šogad plānota EUR 77 353 apmērā.

Darba algas palielinājuma pieaugums ir aprēķināts, ņemot vērā valsts noteikto jauno tarifu par dzemdībām, attiecīgo pacientu skaitu iepriekšējā gadā un iesaistīto speciālistu loku, kas sniedz dzemdību palīdzību. Dzemdību procesā iesaistītajām ārstniecības personām – dzemdību speciālistiem-ginekologiem, vecmātēm, bērnu aprūpes māsām, nodaļu virsārstiem un virsmāsām stundas likmes pieaugums ir noteikts desmit procentu apmērā, savukārt jaundzimušo intensīvās terapijas ārstiem, kuri iesaistīti daļēji, stundas likme palielināta par pieciem procentiem. Tā kā jaundzimušo intensīvās terapijas tarifs nav palielināts, atalgojuma palielinājums šiem speciālistiem ir mazāks.

Trešdien atklāts atjaunotais Rīgas Dzemdību nams, kura renovācijas darbos ieguldīts vairāk nekā viens miljons Ls.

Renovācijas darbi tika uzsākti pagājušajā gadā, un šī projekta ietvaros renovēti četri galvenā korpusa stāvi un izveidots Dzemdību centrs.

Projekts tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un Rīgas domes līdzfinansējumu 15% apmērā.

Rīgas Dzemdību namā tiek pieņemta trešadaļa no Latvijā notiekošajām dzemdībām.

SIA Rīgas Dzemdību nams apgrozījums pērn samazinājies par 13%. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,9 milj. Ls, bet 2011. gadā – 4,25 milj. Ls. Tāpat 2011. gadā samazinājusies Dzemdību nama peļņa – 2010. gadā tā bija 362 tūkst. Ls, bet 2011. gadā vien 1,4 tūkst. Ls. Pērn Rīgas Dzemdību namā strādāja aptuveni 370 darbinieku, iepriekš informēja aģentūra LETA.

Aizvadītajā gadā Rīgas Dzemdību nams apgrozījis kopumā 3,8 milj. Ls, kas ir par 9,6% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Pērn maksas pakalpojumu sniegšana veidoja 20% no kopējā Rīgas Dzemdību nama apgrozījuma.

Pērn valsts finansējums par stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, neskaitot piešķirtā finansējuma apmēru par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, ir samazinājies par 14,7% jeb 493,2 tūkst. Ls, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2012. gadu uzņēmums noslēdza ar 554,9 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 1,3 tūkst. Ls peļņai, kas uzņēmumam bija 2011. gadā.

Pērn Dzemdību namā pieņemtas 6 144 dzemdības, kas veido 31,8% no kopējā dzemdību skaita valstī. Tādējādi SIA Rīgas Dzemdību nams ir Latvijā lielākā dzemdību iestāde.

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

No šī gada 1. līdz 31. martam Lady Taxi sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu rīko akciju, kuras ietvaros Rīgas Dzemdību namā dzimušos mazuļus kopā ar vecākiem Lady Taxi nogādās mājās bez maksas.

«Šajā laikā, kad daudziem jaunajiem vecākiem ir atbildīgi jāplāno ģimenes budžets, šāda pozitīva uzņēmēju iniciatīva ir patīkams atbalsts ģimenei,» norāda Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr.Ilze Lietuviete.

«Akciju rīkojam jau otro gadu. Vecāki un bērni ir viena no mums tuvākajām klientu auditorijām,» sacīja Lady Taxi mārketinga direktore Linda Truksne.

Lai izmantotu šo pakalpojumu, Rīgas Dzemdību namā martā jaunpiedzimušo vecākiem brauciens jāpiesaka operatorei, zvanot uz 27 800 900. Iekāpjot taksometrā, jāuzrāda dzemdību nodaļā saņemtais braukšanas kupons.

Braucienu bez maksas nodrošina tikai Rīgas pilsētas robežās. Lady Taxi automašīnas ir aprīkotas ar zīdaiņu krēsliņiem.

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Naktī uz pirmdienu, 15. decembrī, Rīgas Dzemdību namā (RDN) pieņemtas šā gada 7000. dzemdības, tādejādi pārsniedzot kopējo pagājušā gada dzemdību un jaundzimušo skaitu.

Meitenīte piedzimusi Jevgēnijas un Pāvela ģimenē plkst. 2:15. Līdz šim brīdim šogad ir piedzimuši jau vairāk nekā 7000 mazuļi, ņemot vērā dvīņu un trīnīšu skaitu, tādejādi sasniedzot pirmskrīzes dzimstības apjomus.

Kopš 2011. gada bērnu skaits ar katru gadu pieaug: 2011. gadā RDN piedzima 5760 bērnu, 2012. gadā - 6191 jaundzimušais, savukārt pagājušogad tika sagaidīti 6690 mazuļi. Pēdējo reizi vairāk par 7000 bērniem Rīgas Dzemdību namā piedzimuši 2008. gadā, savukārt šajā gadu tūkstotī tikai 3 gados: 2006., 2007. un 2008. gadā.

«Dzimstības pieaugums ir patiesi iepriecinošas ziņas,» komentē Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr. Ilze Kreicberga. «Mēs palēnām sasniedzam pirmskrīzes jaundzimušo skaitu, un ir cerības to pārsniegt, Dzemdību nama absolūtais rekords ir 8826 mazuļi 1983. gadā, pirms 31 gada,» viņa piebilst.

Pēc renovācijas augustā Jūrmalas slimnīcā tiks atklātas Dzemdību nodaļas jaunās telpas. Nodaļas renovācijas izmaksas ir 533 tūkst. Ls, kur Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir vairāk nekā 289 tūkst. Ls, Jūrmalas pašvaldības finansējums – vairāk nekā 88 tūkst. Ls un slimnīcas finansējums – vairāk nekā 154 tūkst. Ls.

Kopumā renovācijas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedz 1,29 tūkst. Ls, kur 51 % sedz ERAF līdzekļi, Jūrmalas slimnīca – 42 %, bet Jūrmalas pašvaldība – 7 %. Lai veiksmīgi pabeigtu rekonstrukciju, slimnīca saņēma arī aizņēmumu bankā, informē pašvaldība.

Renovācija un rekonstrukcija īstenota projektā «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana SIA Jūrmalas slimnīca, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai». Projekts īstenots divos posmos: no 2011. gada augusta veikta ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija, bet no 2012. gada februāra – ēkas iekšējās renovācijas darbi.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Klīnikas, kas nodrošina valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas procedūras, mudina pārskatīt finansējuma apmēru un rindu veidošanās kārtību .

Valsts apmaksātā neauglības ārstēšanas programma sākta 2012. gada rudenī, un medicīniskās apaugļošanas procedūras un konsultācijas tiek nodrošinātas piecās privātās reproduktīvās medicīnas iestādēs: Embrions, AVA Clinic, EGV, VASU un IVF Riga. Pēdējie apkopotie statistikas dati liecina, ka visās klīnikās vienlaicīgi rindā, lai saņemtu procedūru, gaida vairāk nekā 2200 cilvēku. Statistikas dati gan neatspoguļo realitāti pavisam precīzi, jo šobrīd pacientiem ir iespējams vienlaicīgi rindā iestāties vairākās ārstniecības iestādēs. Gaidīšanas rindas veido un administrē pašas ārstniecības iestādes. DB uzrunāto klīniku vadītāji uzsver, ka rindu jautājums būtu jāsakārto un jāveido vienota reģistrēšanās sistēma. Patlaban administrēšana gulstas uz klīniku darbinieku pleciem, un par šo darbu valsts atmaksātajā neauglības ārstēšanas programmā finansējums netiek paredzēts.

«Mūsu vienīgais un galvenais apsvērsums bija zemāka cena par elektroenerģiju,» uzsver Rīgas Dzemdību nama valdes locekle Ilona Voicāne, komentējot elektroenerģijas iepirkuma rezultātus par to, ka līdz gada beigām Dzemdību namam elektrību piegādās Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit.

Dzemdību nama ekonomija, izvēloties jaunu piegādātāju, gan nebūs būtiski liela – aptuveni 1 000 latu gadā, raksta laikraksts Diena.

Dzemdību nams elektroenerģijas iepirkumu rīko jau trešo gadu. Pērn tajā uzvarēja Latvijas Latvenergo. Šogad iepirkumā par izdevīgāko sadarbības partneri atzīts Enefit, jo piedāvāja zemāko cenu iepirkumā noteiktajam līguma periodam un iegādājamās elektroenerģijas apjomam.

Kopējā līguma summa ir 40,13 tūkstoši latu, un 12 mēnešu laikā plānots pārdot elektroenerģiju 1 100 MWh apjomā.

Pērn igauņi Latvijā pārdevuši elektroenerģiju 335 gigavatstundu apmērā. Par Enefit klientiem kļuvuši aptuveni 115 Latvijas uzņēmumi.

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Lai uzlabotu sievietes un bērna drošību dzemdību laikā, Rīgas Dzemdību nama aprīkojumu papildinājušas jaunas tehnoloģijas, informē Dzemdību nama pārstāve Elza Lāma.

Šogad iegādāta Latvijā vienīgā lielas plūsmas intravenozi ievadāmā šķidruma ātras sildīšanas sistēma, videolaringoskopa komplekts, kā arī pārvietojamais jaundzimušo reanimācijas galds un parenterālās barošanas šķīdumu pagatavošanas ierīce.

Lielas plūsmas intravenozi ievadāmā šķidruma ātras sildīšanas sistēma spēj nodrošināt strauju uzsildīta šķidruma pārliešanu lielā daudzumā, tā pēc iespējas ātrāk stabilizējot situāciju un novēršot draudus pacientes veselībai. Videolaringoskops palīdz ātri un efektīvi nodrošināt mākslīgo elpināšanu un, iespējams, tādā veidā glābt dzīvību.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.