Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.
“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.
“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.
Bijušais Līgatnes dzemdību nams ir jau otrā vēsturiskā ēka, kuru pavārs atjaunojis. Iepriekš viņš Pavāru mājas vajadzībām pārvērtis kūti.
Vaicāts, cik svarīgs ir ēkas vēsturiskais aspekts, Ē.Dreibants atzīst: “Ēka ir sekundāra, pamats ir vieta, kur tā atrodas. Iepriekšējā Pavāru māja ir mežā, nekā cita apkārt nav, un tas ir tas, ko es vēlos. Pieļauju, ja šī pati ēka būtu citā pilsētā vai vietā, tad man nebūtu nekādas intereses. Svarīga ir vide. Remontējot ēkas, esmu domājis, ka labāk būtu jaunu cēluši un miers, jo ir daudz dažādu sarežģījumu. Arī, nopērkot šo ēku, īsti neapzinājos, ko nopirku. Tas bija impulsīvs pirkums. Tikai pēc tam sapratu, ka tā ir zināma atbildība pret līgatniešiem. Jo, kamēr remontēju, daudzi nāca un jautāja: „Vai drīkst ieiet? Te man zobus laboja, tur kāds ir dzimis.“ Šī ēka ir nozīmīga līgatniešiem, un vēl joprojām bērni uzdāvina saviem vecākiem vai vecvecākiem, kuri te ir strādājuši vai dzimuši, maltīti pie mums. Tad saproti, ka šī ir vairāk nekā vienkārša ēka. Mēs esam stāsta turpinātāji.”
Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.
Speciālizdevumus drukātā versijā var saņemt, abonējot Dienas Biznesu.