Rīgas Dzemdību nama darbinieki draud samazināt dežūru skaitu, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja nekavējoties netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša Rīgas Dzemdību nama ginekologu, dzemdību speciālistu vēstule veselības ministrei Andai Čakšai, Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) un Dzemdību nama valdei, mediķi ir satraukti un neapmierināti ar savu darba samaksas apjomu.

Vēstulē uzsvērts, ka Dzemdību nama ginekologu un dzemdību speciālistu darba samaksa patlaban ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Ārsti norāda, ka Dzemdību nams ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar gandrīz 70 gadu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un te ik gadu tiek pieņemtas vidēji 7000 dzemdības. Sniegtie pakalpojumi mediķu ieskatā ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte.

Rīgas Dzemdību namā tiks izveidots vienots un modernizēts Dzemdību centrs un labiekārtotas telpas pēcdzemdību un jaundzimušo aprūpei. Pavisam renovēs četrus galvenā korpusa ēkas stāvus, informē SIA Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Ilze Lietuviete atzīst, ka viņu darbību ietekmē demogrāfiskās tendences valstī, uzsverot, ka demogrāfijas rādītāji ir cieši saistīti ar ekonomisko situāciju valstī: «Taču pie mums tiek pieņemta trešā daļa jeb 32% no visām Latvijā notiekošajām dzemdībām. Tāpēc neatkarīgi no satraucošajām dzimstības tendencēm valstī mūsu uzdevums ir nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus dzemdībās un pēcdzemdību aprūpē.»

«Jaunajā centrā katrai ģimenei būs sava individuāla palāta, kurā paredzēts veikt visu dzemdību procesā nepieciešamo – izmeklēšanu, dzemdību vadīšanu un pieņemšanu. Turklāt būs iespējams nodrošināt dzemdību pieņemšanu mājas apstākļiem pietuvinātā vidē, bet patoloģisku dzemdību gadījumā - nodrošināt dažāda veida monitorēšanu visā dzemdību laikā,» sacīja Dace Rezeberga, Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Vienu dzemdību reālās izmaksas Latvijā ir aptuveni 300 lati, precīza summa atkarīga no dažādiem faktoriem, taču valsts samaksā tikai 80% no reālajām izmaksām, intervijā atklāj šovasar no darba aizgājusī ilggadējā Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Lietuviete.

Valsts attieksme šajā jomā ir vienkārša – visi stacionāri Latvijā ir SIA, un tiem ir jāattīstās par saviem līdzekļiem. Tātad tiem ir jādarbojas kā komersantiem, «spiežot no pacientiem laukā visu iespējamo». Ja valsts ir pateikusi, ka medicīna pie mums ir bezmaksas, tai vajadzētu šos pakalpojumus arī apmaksāt, bet tas nenotiek. «Apmēram tāpat jūs varētu aiziet uz veikalu, paņemt maizes kukulīti,kas maksā 50 santīmus un pateikt – ziniet, es maksāšu tikai 40 santīmus un viss! Tā mums pašreiz maksā valsts,» tā I. Lietuviete.

Uz jautājumu, kur dzemdību nama gadījumā tiek atrasti pārējie 20%, lai segtu to izdevumu daļu, ko neapmaksā valsts, bijusī ārstniecības iestādes vadītāja atzīst, ka tieši šim mērķim savulaik ieviesti maksas pakalpojumi, ļaujot iespēju topošajām māmiņām slēgt līgumus ar konkrētiem ārstiem un vecmātēm. «Ārsti un vecmātes, esot mājās, gaida, kad viņiem atskanēs telefona zvans un būs jābrauc uz ārstniecības iestādi, kur jau būs atvests kāds līgumu noslēgušais. Viņiem ir jābūt gataviem arī Jaungada naktī un Līgo vakarā, un tas nozīmē, ka viņi nevar iedzert ne šampanieša glāzi, ne alus kausu. Ir jābūt gatavam skriet, atskanot telefona zvanam,» skaidro I. Lietuviete. Princips ir vienkāršs – tie pacienti, kuri izvēlas maksas pakalpojumus, samaksā par visu to naudas daļu, ko nesamaksā valsts arī par pārējiem pacientiem. Rezultātā ārstniecības iestāde reālajam pakalpojuma sniedzējam – ārstam vai vecmātei – nesamaksā tik, cik viņš būtu pelnījis. «Mēs visi esam komersanti un mums visiem nauda kaut kur jādabū. Valsts par savām slimnīcām rūpējas, bet par pašvaldību slimnīcām tai nav nekādas atbildības. Un dzemdību nams ir Rīgas pašvaldības komercsabiedrība. Un arī pašas pašvaldības pienākumos neietilpst dzemdību nama uzturēšana. Par dzemdību namu reāli atbild tikai pats dzemdību nams,» tā I. Lietuviete.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem, kuri iesaistīti dzemdību palīdzības nodrošināšanā, atalgojuma fiksētās daļas stundas likme pieaugs par 10%, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Ņemot vērā valsts noteikto tarifa pieaugumu dzemdību palīdzībā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Slimnīca ir veikusi aprēķinu, paredzot visu finansējumu novirzīt tikai atalgojumam. Kopējā atalgojumam novirzāmā tarifa palielinājuma summa, bez darba devēja nodokļiem, šogad plānota EUR 77 353 apmērā.

Darba algas palielinājuma pieaugums ir aprēķināts, ņemot vērā valsts noteikto jauno tarifu par dzemdībām, attiecīgo pacientu skaitu iepriekšējā gadā un iesaistīto speciālistu loku, kas sniedz dzemdību palīdzību. Dzemdību procesā iesaistītajām ārstniecības personām – dzemdību speciālistiem-ginekologiem, vecmātēm, bērnu aprūpes māsām, nodaļu virsārstiem un virsmāsām stundas likmes pieaugums ir noteikts desmit procentu apmērā, savukārt jaundzimušo intensīvās terapijas ārstiem, kuri iesaistīti daļēji, stundas likme palielināta par pieciem procentiem. Tā kā jaundzimušo intensīvās terapijas tarifs nav palielināts, atalgojuma palielinājums šiem speciālistiem ir mazāks.

Trešdien atklāts atjaunotais Rīgas Dzemdību nams, kura renovācijas darbos ieguldīts vairāk nekā viens miljons Ls.

Renovācijas darbi tika uzsākti pagājušajā gadā, un šī projekta ietvaros renovēti četri galvenā korpusa stāvi un izveidots Dzemdību centrs.

Projekts tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un Rīgas domes līdzfinansējumu 15% apmērā.

Rīgas Dzemdību namā tiek pieņemta trešadaļa no Latvijā notiekošajām dzemdībām.

SIA Rīgas Dzemdību nams apgrozījums pērn samazinājies par 13%. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,9 milj. Ls, bet 2011. gadā – 4,25 milj. Ls. Tāpat 2011. gadā samazinājusies Dzemdību nama peļņa – 2010. gadā tā bija 362 tūkst. Ls, bet 2011. gadā vien 1,4 tūkst. Ls. Pērn Rīgas Dzemdību namā strādāja aptuveni 370 darbinieku, iepriekš informēja aģentūra LETA.

Aizvadītajā gadā Rīgas Dzemdību nams apgrozījis kopumā 3,8 milj. Ls, kas ir par 9,6% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Pērn maksas pakalpojumu sniegšana veidoja 20% no kopējā Rīgas Dzemdību nama apgrozījuma.

Pērn valsts finansējums par stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, neskaitot piešķirtā finansējuma apmēru par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu, ir samazinājies par 14,7% jeb 493,2 tūkst. Ls, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2012. gadu uzņēmums noslēdza ar 554,9 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 1,3 tūkst. Ls peļņai, kas uzņēmumam bija 2011. gadā.

Pērn Dzemdību namā pieņemtas 6 144 dzemdības, kas veido 31,8% no kopējā dzemdību skaita valstī. Tādējādi SIA Rīgas Dzemdību nams ir Latvijā lielākā dzemdību iestāde.

Naktī uz pirmdienu, 15. decembrī, Rīgas Dzemdību namā (RDN) pieņemtas šā gada 7000. dzemdības, tādejādi pārsniedzot kopējo pagājušā gada dzemdību un jaundzimušo skaitu.

Meitenīte piedzimusi Jevgēnijas un Pāvela ģimenē plkst. 2:15. Līdz šim brīdim šogad ir piedzimuši jau vairāk nekā 7000 mazuļi, ņemot vērā dvīņu un trīnīšu skaitu, tādejādi sasniedzot pirmskrīzes dzimstības apjomus.

Kopš 2011. gada bērnu skaits ar katru gadu pieaug: 2011. gadā RDN piedzima 5760 bērnu, 2012. gadā - 6191 jaundzimušais, savukārt pagājušogad tika sagaidīti 6690 mazuļi. Pēdējo reizi vairāk par 7000 bērniem Rīgas Dzemdību namā piedzimuši 2008. gadā, savukārt šajā gadu tūkstotī tikai 3 gados: 2006., 2007. un 2008. gadā.

«Dzimstības pieaugums ir patiesi iepriecinošas ziņas,» komentē Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr. Ilze Kreicberga. «Mēs palēnām sasniedzam pirmskrīzes jaundzimušo skaitu, un ir cerības to pārsniegt, Dzemdību nama absolūtais rekords ir 8826 mazuļi 1983. gadā, pirms 31 gada,» viņa piebilst.

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

No šī gada 1. līdz 31. martam Lady Taxi sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu rīko akciju, kuras ietvaros Rīgas Dzemdību namā dzimušos mazuļus kopā ar vecākiem Lady Taxi nogādās mājās bez maksas.

«Šajā laikā, kad daudziem jaunajiem vecākiem ir atbildīgi jāplāno ģimenes budžets, šāda pozitīva uzņēmēju iniciatīva ir patīkams atbalsts ģimenei,» norāda Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja dr.Ilze Lietuviete.

«Akciju rīkojam jau otro gadu. Vecāki un bērni ir viena no mums tuvākajām klientu auditorijām,» sacīja Lady Taxi mārketinga direktore Linda Truksne.

Lai izmantotu šo pakalpojumu, Rīgas Dzemdību namā martā jaunpiedzimušo vecākiem brauciens jāpiesaka operatorei, zvanot uz 27 800 900. Iekāpjot taksometrā, jāuzrāda dzemdību nodaļā saņemtais braukšanas kupons.

Braucienu bez maksas nodrošina tikai Rīgas pilsētas robežās. Lady Taxi automašīnas ir aprīkotas ar zīdaiņu krēsliņiem.

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Pēc renovācijas augustā Jūrmalas slimnīcā tiks atklātas Dzemdību nodaļas jaunās telpas. Nodaļas renovācijas izmaksas ir 533 tūkst. Ls, kur Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir vairāk nekā 289 tūkst. Ls, Jūrmalas pašvaldības finansējums – vairāk nekā 88 tūkst. Ls un slimnīcas finansējums – vairāk nekā 154 tūkst. Ls.

Kopumā renovācijas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniedz 1,29 tūkst. Ls, kur 51 % sedz ERAF līdzekļi, Jūrmalas slimnīca – 42 %, bet Jūrmalas pašvaldība – 7 %. Lai veiksmīgi pabeigtu rekonstrukciju, slimnīca saņēma arī aizņēmumu bankā, informē pašvaldība.

Renovācija un rekonstrukcija īstenota projektā «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana SIA Jūrmalas slimnīca, veicot pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai». Projekts īstenots divos posmos: no 2011. gada augusta veikta ēkas ārējā renovācija un rekonstrukcija, bet no 2012. gada februāra – ēkas iekšējās renovācijas darbi.

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Lai uzlabotu sievietes un bērna drošību dzemdību laikā, Rīgas Dzemdību nama aprīkojumu papildinājušas jaunas tehnoloģijas, informē Dzemdību nama pārstāve Elza Lāma.

Šogad iegādāta Latvijā vienīgā lielas plūsmas intravenozi ievadāmā šķidruma ātras sildīšanas sistēma, videolaringoskopa komplekts, kā arī pārvietojamais jaundzimušo reanimācijas galds un parenterālās barošanas šķīdumu pagatavošanas ierīce.

Lielas plūsmas intravenozi ievadāmā šķidruma ātras sildīšanas sistēma spēj nodrošināt strauju uzsildīta šķidruma pārliešanu lielā daudzumā, tā pēc iespējas ātrāk stabilizējot situāciju un novēršot draudus pacientes veselībai. Videolaringoskops palīdz ātri un efektīvi nodrošināt mākslīgo elpināšanu un, iespējams, tādā veidā glābt dzīvību.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Klīnikas, kas nodrošina valsts apmaksātās neauglības ārstēšanas programmas procedūras, mudina pārskatīt finansējuma apmēru un rindu veidošanās kārtību .

Valsts apmaksātā neauglības ārstēšanas programma sākta 2012. gada rudenī, un medicīniskās apaugļošanas procedūras un konsultācijas tiek nodrošinātas piecās privātās reproduktīvās medicīnas iestādēs: Embrions, AVA Clinic, EGV, VASU un IVF Riga. Pēdējie apkopotie statistikas dati liecina, ka visās klīnikās vienlaicīgi rindā, lai saņemtu procedūru, gaida vairāk nekā 2200 cilvēku. Statistikas dati gan neatspoguļo realitāti pavisam precīzi, jo šobrīd pacientiem ir iespējams vienlaicīgi rindā iestāties vairākās ārstniecības iestādēs. Gaidīšanas rindas veido un administrē pašas ārstniecības iestādes. DB uzrunāto klīniku vadītāji uzsver, ka rindu jautājums būtu jāsakārto un jāveido vienota reģistrēšanās sistēma. Patlaban administrēšana gulstas uz klīniku darbinieku pleciem, un par šo darbu valsts atmaksātajā neauglības ārstēšanas programmā finansējums netiek paredzēts.

Šodien, 23.janvārī, notika VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca dalībnieku sapulce, kurā valdes priekšsēdētājas amatā no 1.februāra iecelta Ilze Kreicberga, informē Veselības ministrija.

Ilze Kreicberga 1985.gadā ieguvusi ārsta grādu Rīgas Medicīnas institūtā (specialitāte neonatologs) un 2004.gadā maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā. 2014.gadā I.Kreicberga aizstāvēja doktora disertāciju Molekulāro procesu raksturojums dažādu gestācijas vecumu placentās un ieguva medicīnas doktora zinātnisko grādu.

Ilze Kreicberga sākusi savas darba gaitas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 1978.gadā, vēlāk strādājusi dažādos amatos Dobeles Rajona centrālajā slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā. No 1996.gada bijusi Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe, bet kopš 2013.gada – Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Īpašnieki Marijas ielas graustu plāno atjaunot par septiņiem miljoniem eiro, tajā galvenokārt izveidojot nelielus dzīvokļus, bet pirmo stāvu atvēlot komercfunkciju nodrošināšanai, piektdien Rīgas domes Vidi degradējušu būvju komisijā pastāstīja arhitekti un īpašnieku pārstāvis Aleksandrs Meikšāns.

Meikšāns ir viena no ēkas Marijas ielā 6 īpašniekiem - igauņu uzņēmēja Tomasa Tūla pārstāvis - un pēdējo gadu laikā ir bijis vienīgais, kurš nācis pie pašvaldības atskaitīties par situāciju ar ēku.

Otra īpašnieka - Jevģēnija Petrova - pārstāvji sēdē nekad nav bijuši un arī viņš pats ieradies nav.

Meikšāns pastāstīja, ka katru mēnesi tiek veikts fasādes monitorings - tās kustība un novirzes. Tāpat nams tiekot katru mēnesi apsekots, lai pārliecinātos, ka tā tehniskais stāvoklis nepasliktinās.

Viņš teica, ka oktobrī noslēgts līgums ar SIA «Openspace» arhitektu biroju par ēkas atjaunošanas projekta izstrādi. Patlaban viņi veicot visus priekšizpētes darbus. Aplēses liecina, ka nama atjaunošanai nepieciešami seši septiņi miljoni eiro, viņš norādīja.