Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.
Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.
Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.
Kantsons tikmēr norādīja, ka «vakar bija svētdiena» un, lai gan apzvanītas būvekspertu kompānijas, ātrāk nevienu nav bijis iespējams sarunāt.
Pēc Burova teiktā, pašvaldības nodrošināto pajumti patlaban izmanto 11 nama iedzīvotāji, taču tur viņi drīkst uzkavēties tikai līdz darba nedēļas beigām. Kur pēc tam paliks tie iedzīvotāji, kuriem nav iespējas apmesties pie radiem vai citviet, pagaidām nav skaidrs, jo īpašnieku pārstāvji neredz iespēju saviem īrniekiem jelkādā veidā palīdzēt. «Viņi ir īrnieki, mēs nevaram nodrošināt viņiem jaunas mājas, taču visus drošības pasākumus veiksim pēc iespējas ātrāk,» solīja advokāts.
Pēc viņa teiktā, namā ir aptuveni 30 dzīvokļi un aptuveni 60 īrnieki. Ēku uzņēmums savā īpašumā ieguvis šogad jūnijā.
Sanāksmē piedalījās arī nama iedzīvotāji, kuri galvenokārt pauda neapmierinātību ar to, ka no nama evakuēti «ar to, kas bijis mugurā» un jau vairākas dienas viņiem nav iespējams iekļūt pakaļ ne apģērbam, ne zālēm, ne citām sadzīves mantām. Daļai iedzīvotāju dzīvokļos palikuši arī mājdzīvnieki.
Tā kā nama ieejas durvis bija aizbultētas un būveksperti namu nav apsekojuši, Burovs ierosināja ēkas durvis tomēr atvērt un doties to vizuāli apsekot kopā ar domes Īpašumu departamenta galveno būvinženieri Leonardu Dubkeviču.
Pēc vizuālā apsekojuma eksperts konstatēja, ka pirms padziļinātas izpētes ēkā tiešām atrasties nav droši, taču glābēju pavadībā iedzīvotājiem varētu dot iespēju ieiet ēkā paņemt pašas nepieciešamākās mantas.
Rezultātā pie ēkas ieradās arī ugunsdzēsēji un kopā ar pašvaldības policistiem un citiem atbildīgajiem tika organizētā rinda, kuru ievērojot, iemītnieki pa vienam devās paņemt savas mantas.
Ēkas īpašnieku pārstāvis žurnālistiem sacīja, ka ēku bija plānots atjaunot, taču līdz šim nekādi būvdarbi tur nav veikti. Iedzīvotāju teiktais gan atšķīrās - kāds norādīja, ka ir veikta sienu pārbūve, vēl kāds - ka ir mainītas durvis.
No iedzīvotāju teiktā izriet, ka nogruvums noticis ap plkst.6 no rīta, lai gan cilvēki evakuēti vien 12 stundas vēlāk - plkst.18. Pēc viņu teiktā, uzreiz pēc nogruvuma par notikušo informēti mājas īpašnieki, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.
Vaicāts, kādēļ evakuācija notikusi tik vēlu, Kantsons sacīja, ka pašvaldības policija par notikušo informēta jau dienas vidū, tiklīdz saņemta informācija no iedzīvotājiem. Savukārt lēmumu veikt evakuāciju, piesaistot ugunsdzēsējus, pieņēmuši tiesībsargi.
Tikmēr Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass sacīja, ka izsaukumu policisti saņēmuši vien ap plkst.17 vakarā. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā iepriekš norādīja, ka izsaukums saņemts plkst.17.45.
Jau ziņots, ka sestdienas vakarā šai ēkai iegruva ceturtā stāva griesti apmēram 30 kvadrātmetru platībā, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki.
Kā pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns, ēkai ir iebrucis starpstāvu pārsegums starp ceturto stāvu un bēniņiem. Iebrukums noticis virs telpām, kas nav guļamistabas vai dzīvojamās istabas.
Notikuma vietu sadarbībā ar policiju un ugunsdzēsējiem svētdien apsekojis būvvaldes pārstāvis, pēc kā nolemts apturēt ēkas ekspluatāciju un norobežot to.
Tagad nama īpašniekiem ir uzdots veikt tā tehnisko apsekošanu, lai saprastu, kādā tehniskā stāvoklī ir visa ēka. Tas nozīmē, ka īpašniekiem pie neatkarīga sertificēta eksperta ir jāpasūta detalizēts ēkas tehniskais apsekojums un pēc tam tas jāiesniedz būvvaldei, kura pieņems lēmumu par nama turpmāku ekspluatāciju, skaidroja Butāns.
Deviņus nama iedzīvotājus pašvaldība uz laiku izmitinājusi hostelī, pārējie no šāda piedāvājuma atteikušies.
#1/12
#2/12
#3/12
#4/12
#5/12
#6/12
#7/12
#8/12
#9/12
#10/12
#11/12
