DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.

DNB bankas Latvija deviņu mēnešu operacionālā peļņa ir sasniegusi 14,1 miljonu eiro. Pateicoties zemajam - 0,36 miljoni eiro - uzkrājumu līmenim, neto peļņas līmenis ir ļoti tuvs operacionālās peļņas līmenim, sasniedzot 13,4 miljonus eiro, informē bankā.

Šādu peļņu ir izdevies sasniegt, pateicoties pastāvīgi pieaugošajai DNB bankas klientu aktivitātei, izmantojot bankas sniegtos finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī bankas nemitīgajam darbam, paaugstinot efektivitāti un samazinot administratīvās izmaksas.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā perioda beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 75%, kas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

DNB banka šā gada pirmajos deviņos mēnešos īpašu uzmanību pievērsa finansējuma pieejamības palielināšanai gan privātpersonām, gan lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos tika izsniegti jauni kredīti 169 miljonu eiro apmērā, un šis rādītājs ir par gandrīz 10% augstāks nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos jaunizsniegto kredītu apjoms. DNB grupas Latvijā neto kredītportfelis 2015. gada septembra beigās sasniedza 1,5 miljardus eiro.

«Pēdējā mēneša laikā medijos bieži izskanējusi informācija par jaunajām bankomātu komisijas maksām, ko Swedbank ieviesusi š.g. 1. augustā. DNB banka atkārtoti uzsver, ka komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu DNB bankomātos ir ieviesusi Swedbank un tā attiecas tikai uz šīs bankas klientiem,» šorīt izplatītā paziņojumā norāda DNB.

«DNB saviem klientiem nosacījumus nav mainījusi – arī turpmāk DNB klienti varēs izņemt skaidru naudu draudzīgā bankomātu tīkla bankomātos ar iepriekšējiem nosacījumiem.

Katrai bankai ir sava biznesa stratēģija un savas intereses. Swedbank pamato šīs komisijas maksas ieviešanu saviem klientiem ar pēdējo gadu laikā paplašināto un modernizēto bankomātu tīklu. Nu šī banka ir pieņēmusi lēmumu, kas norāda uz vēlmi turpmāk mudināt savus klientus izņemt naudu tikai savos un SEB bankomātos. DNB šo Swedbank lēmumu, kā arī Swedbank noteikto komisijas maksu Swedbank klientiem nevar ietekmēt,» teikts kredītiestādes paziņojumā.

DNB uzsver, ka tās klientiem nosacījumi nemainās – klienti ar DNB kartēm arī turpmāk varēs izņemt skaidru naudu gan SEB, gan Swedbank bankomātos ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus DNB banka piedāvā savos bankomātos. Līdz ar to DNB klienti varēs turpināt izmantot draudzīgā bankomātu tīkla priekšrocības.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai «izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm», liecina abu banku sniegtā informācija.

Nordea un DNB veiksmīgi papildināšot viena otras darbību. Nordea šo gadu laikā «guvusi pārliecinošas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, savukārt DNB sevi pierādījusi kā spēcīgu tirgus spēlētāju mazo un vidējo uzņēmumu segmentā», teikts kredītiestāžu paziņojumā.

Apvienojot abu banku biznesa operācijas, jaunā banka kļūšot par lielāku un ietekmīgāku spēlētāju arī privātpersonu apkalpošanā. Turklāt, jaunajai bankai būs plašāka pieejamība un ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā, un DNB – Lietuvā, kā arī līdzvērtīgās pozīcijas Latvijas tirgū. Nordea un DNB organizācijās Baltijas valstīs šobrīd strādā 1 300 un 1 800 darbinieku.

Jaunās Nordea un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukuma Luminor sekmes atkarīgas no bankas darbiem, spējas piesaistīt jaunus klientus un augt, norāda aptaujātie zīmolu eksperti.

Zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš norādīja, ka apvienotās bankas nosaukums Luminor ar laiku «iedzīvosies», jo Nordea un DNB bankām ir ļoti plaša klientu bāze, kas būs spiesti pieņemt jauno nosaukumu, identitāti un sadzīvot ar to. Lai klienti sāktu pamest banku, būtu nepieciešams rasties nopietnām un sistēmiskām problēmām pakalpojumu kvalitātē vai pieejamībā, attieksmē.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sevišķi būtiski ir tas, vai jaunā banka spēs piesaistīt jaunus klientus un augt, kļūt iecienīta un emocionāli iemīlēta, iegūt uzticamību. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas vadības spējas izpaust stratēģijā definētās vērtības konkrētos risinājumos, pakalpojumos, attieksmē pret klientiem. Tiešās mijiedarbības pieredze ar banku arī lielā mērā noteiks, kāds zīmols tai veidosies. Būtiski arī, kā banka izvērsīs savu ārējo komunikāciju, ko teiks un piedāvās klientiem, kādu personību un noskaņu veidos savās reklāmās.

Latvijas Banku basketbola kausa (LBBK) izcīņas 24. turnīrā sestdien O. Kalpaka RTDP sporta zālē par desmitkārtējiem čempioniem kļuva Swedbank basketbolisti, kuri ar 55:49 pārspēja 2016. gada labāko komandu DNB banka. Pirmo reizi sieviešu 3x3 turnīru piecu gadu vēsturē par uzvarētājām kļuva SEB bankas spēlētājas.

Laikā no 2010. gada līdz 2015. gadam Swedbank izcīnīja sešus čempionu titulus pēc kārtas, bet pagājušajā gadā komanda palika ārpus laureātu pulkam. Šogad pamatturnīrā Swedbank ierindojās otrajā vietā, piekāpjoties tobrīd aktuālajai čempionvienībai “DNB bankai”. Aizraujošajā cīņā zelta spēlē “Swedbank” izdevās revanšēties – 55:49. Finālmačā par rezultatīvāko spēlētāju ar 21 punkta guvumu kļuva Armands Ošiņš, kurš arī tika atzīts par basketbola veikala “ProBasketball” vērtīgāko spēlētāju. Sāncenšu rindās ar 17 punktu guvumu izcēlās Ivars Lubāns.

Skandināvijas banku DNB un Nordea apvienotās bankas Baltijas valstīs tirgus daļa reģionā varētu būt aptuveni 20%. Apvienotās bankas galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji, intervijā pastāstīja jaunveidojamās bankas izpilddirektors Erki Rāzuke.

«Neesam kādreizējo krājbanku mantinieki un, visdrīzāk, nebūsim tik plaši pieejami kā daži citi tirgus spēlētāji. Mēs būsim koncentrētāki, un es lēšu, ka mūsu tirgus daļa būs aptuveni 20%. Mūsu galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji. Tieši no viņiem ir atkarīgas mūsu ekonomikas, un tādēļ mēs vēlamies būt labi partneri,» sacīja Rāzuke.

Pēc viņa teiktā, jaunveidojamās bankas mērķis ir būt redzamiem un jūtamiem Baltijas tirgū, taču tirgus daļa pati par sevi vēl nenodrošina labus darbības rezultātus. «Tādēļ mēs tomēr būsim selektīvi, un mūsu mērķis nav būt «bankai ikvienam». Mums ir jāveido fokuss, un tas noteikti ir vietējās kompānijas, uzņēmēji un arī vietējie uzkrājumi. Vienlaikus noteikti būs pietiekami daudz cilvēki, kuri labprāt izmantos citu banku pakalpojumus. Viena piektdaļa tirgus ir optimāli, lai varētu nodrošināt labu biznesu,» skaidroja bankas vadītājs.

«Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina «Firmas.lv» dati.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā.

Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais «DNB Bankas» valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka uz komisijas amatpersonām ir attiecināmi visi tie paši amatu ieņemšanas ierobežojumi, kas uz pārējām valsts amatpersonām.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Maijā DNB banka Altum ģimenes programmas ietvaros ir finansējusi jau 1000. mājokļa iegādi - tūkstošais programmas iespēju izmantotājs ir iegādājies dzīvokli jaunajā projektā Imantas Ozoli, informē DNB pārstāvji.

Kopš ģimeņu atbalsta programmas sākuma DNB sadarbībā ar Altum izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir audzis ik mēnesi. Īpaši liela interese par šo iespēju no klientiem novērota, sākot no 2016. gada, - ja janvārī ģimeņu mājokļiem izsniegto kredītu summa bija vairāk nekā 2 miljoni eiro, tad oktobrī tā sasniedza rekordlielu apjomu – 4,3 miljonus eiro.

Bankā norāda, ka kopumā 2016. gadā ALTUM atbalsta programmā DNB hipotekāro kredītu kopsumma sasniegusi 34,5 miljonus eiro, vidējai ikmēneša summai esot aptuveni 2,9 miljonu eiro apmērā.

DNB un Altum sadarbību uzsāka 2015. gada jūlijā, un kopš tā laika programmas ietvaros izsniegto hipotekāro kredītu summa regulāri pieaug.

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Norvēģijas banka DNB atklājusi Rīgas servisa centru, kas atradīsies Hanner grupas attīstītajā rajona Jaunā Teika biroja ēkā Teodors.

«Priecājamies par to, ka mūsu 300 cilvēku lielajam darbinieku kolektīvam būs jauna darba vide, kurā strādāt un sadarboties būs vēl patīkamāk. Plānojot darbu jaunajā birojā, interjera izstrādē un aprīkojuma izvēlē aktīvi piedalījās paši darbinieki – viņiem tika dota iespēja iesaistīties un radoši izpausties, izvēloties visu, sākot no sienu krāsām līdz pat biroja mēbelēm un to izkārtojumam,» stāsta Intars Sloka, DNB BANK ASA Latvijas filiāles vadītājs.

DNB Rīgas servisa centrs biroja ēkā Teodors aizņems trīsarpus stāvus, kopā nodrošinot darba vietas 315 cilvēkiem.

2012. gadā DNB BANK ASA, kas ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, izveidoja DNB Rīgas servisa centru. Galvenais DNB Rīgas servisa centra mērķis ir nodrošināt augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Par banku konsolidāciju Latvijā ir runāts jau gadiem, un nu to redzam darbībā,» viņš uzsver.

Pēc LKA datiem, jaunā banka pēc aktīvu apjoma būtu otrā lielākā banka Latvijā, tiem sasniedzot 5,3 miljardus eiro (Nordea uz 31.03.2016 pēc aktīviem 5.lielākā banka, aktīvi 3,1 miljards eiro; DNB uz 31.03.2016 pēc aktīviem 7.lielākā banka, aktīvi 2,2 miljardi eiro).

Kā vēstīts, Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai «izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm», liecina abu banku sniegtā informācija. Līdz darījuma slēgšanas brīdim, kad tiks saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, abas bankas, Nordea un DNB, darbosies atsevišķi kā savstarpēji konkurējoši uzņēmumi.

No konkurences viedokļa iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju tirgos.

Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanās darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.