DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Lietuvas centrālā banka atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» kopā ar Abū Dabī Investīciju pārvaldi (ADIA) iegādāties Igaunijā reģistrētās bankas «Luminor Bank» meitasuzņēmumu Lietuvā «Luminor investiciju valdymas» un «Luminor Lizingas» kapitāldaļas.

Lietuvas Banka apstiprinājusi netiešu investīciju pārvaldnieka «Luminor investiciju valdymas» vairākuma kapitāldaļu un vairāk nekā piektdaļas līzinga kompānijas «Luminor Lizingas» kapitāldaļu nonākšanu «Blackstone» un ADIA kontrolē, izmantojot Džērsijā reģistrētās kompānijas «Braavos Bidco Limited» starpniecību.

«Blackstone» un ADIA plāno iegādāties 60,1% » Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu no tās jaunā netiešā īpašnieka «Luminor Holding», kas iepriekš netieši iegādājās visas uzņēmuma kapitāldaļas. Arī šo darījumu apstiprināja Lietuvas Banka.

Pēc šiem darījumiem «Nordea Baltic» un «DNB Baltic Invest» katrai netieši piederēs 19,95% «Luminor investiciju valdymas» kapitāldaļu.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders sūdzību. kurā vaino Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā, iesniedzis arī Somijā.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Somijas policijas finanšu noziegumu nodaļa vēl nav sākusi izmeklēšanu saistībā ar šo sūdzību, vēsta laikraksts.

Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Igaunijas banka «Luminor Bank» nolēmusi samazināt bankas kapitālu par 216 miljoniem eiro un šo summu izmaksās vienīgajam akcionāram Luminor Group, kura galvenie akcionāri ir «Nordea Bank» un DNB Bank.

Bankas kapitalizācija krietni pārsniedz regulatoru prasības un iekšējos mērķus, tādēļ «Luminor Bank» nolēmusi izmaksāt vienīgajam akcionāram šo kapitāla starpību.

Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem maija beigās «Luminor» informēja, ka tobrīd bankas pamatkapitāla segums bija 20%, kas pārsniedz iekšēji noteikto mērķi 17%. Iekšējais mērķis tiek uzskatīts par pietiekamu visu regulatoru prasību un «Luminor» biznesa stratēģijai nepieciešamā kapitāla nodrošināšanai.

Lai vienkāršotu izmaksu, «Luminor Group» kā vienīgais «Luminor Bank» akcionārs 28.maijā nolēma, ka «Luminor Bank» daļu sava akciju emisijas uzcenojuma pārvērtīs akciju kapitālā, izmantojot papildu akciju emisiju, kam sekos akciju kapitāla samazinājums, lai īstenotu izmaksu. «Luminor» ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu šādām darbībām.

«Luminor Bank» darbinieku skaita samazināšanas ietvaros būtiski tiks mazināts vadītāju līmenis, savukārt vismazāk atlaišanas skars klientu apkalpošanu, sacīja «Luminor Bank» filiāles vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

Komentējot «Luminor Bank» paziņotos plānus Latvijā atlaist apmēram 250 darbinieku, Lietuvā - apmēram 420 darbinieku, bet Igaunijā - apmēram 130 darbinieku, Gabrilovica norādīja, ka kopumā «Luminor» Baltijā ir aptuveni 3000 darbinieku, tostarp Latvijā ir apmēram 1000 darbinieku.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka banka valstu dalījumā darbinieku skaitu nevērtē, ņemot vērā, ka daudzas funkcijas tiek īstenotas kā pārrobežu visā Baltijā. «Par vietējo mēs, šķiet, varam saukt tikai klientu apkalpošanu - pārējās funkcijas tiek koordinētas no vairākām pusēm un var būt ļoti dažādi veidotas. Līdz ar to svarīgākais ir Baltijas konteksts,» sacīja Gabrilovica.

Viņa norādīja, ka bankā 3000 darbinieku bija jau tad, kad DNB un «Nordea» Baltijas biznesi tika apvienoti, un kopš tā laika darbinieku skaita samazinājums nav veikts. «Skaidrs, ka, apvienojoties divām bankām, ir funkcijas, kuras dublējas. Sākotnēji vissvarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību un labu klientu apkalpošanu. Tāpat vajadzēja pabeigt pārrobežu apvienošanos un sagatavoties klientu migrācijai uz vienotu platformu. Šobrīd mēs varam spert nākamo soli, un darbinieku skaita samazināšana notiks visās valstīs, visās funkcijās un visos līmeņos. Ļoti būtiski tiks samazināts arī vadītāju līmenis. Vismazāk tas savukārt skars klientu apkalpošanu. Tur izmaiņas drīzāk atspoguļo to, ko dara klienti. Piemēram, pēdējā gada laikā klientu aktivitāte filiālēs ir samazinājusies teju uz pusi, 80% no jaunajiem biznesa klientu pieteikumiem mēs saņemam attālināti. Līdz ar to arī klientu apkalpošana arvien vairāk notiek pa attālinātajiem kanāliem. Savukārt cilvēciskā saskarsme vairāk paliks produktiem ar pievienoto vērtību,» teica Gabrilovica.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Līdzīgie banku nosaukumi lieki satrauc Luminor klientus.

Luminor banka, kas pirms diviem gadiem apvienoja divas bankas (Nordea un DNB), aicina savus klientus būt vērīgiem, pievērst uzmanību banku nosaukumiem un neuztraukties: FKTK paziņojums ir par bankas PNB (iepriekš Norvik) slēgšanu, kam ar Luminor nav nekādas saistības. Tāpēc iepriekšējās DNB bankas, tagad Luminor, klienti var būt pilnībā droši par saviem noguldījumiem, teikts bankas šorīt izplatītā paziņojumā.

«Luminor banka ir stabila, finansiālā situācija ir droša un kapitāla pietiekamības rādītāji ir virs noteiktā uzraugošo iestāžu apjoma,» akcentē kredītiestāde.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

"Luminor Bank" zaudējumi pirmajā ceturksnī bijuši 21,192 miljoni eiro pretēji 26,366 miljonu eiro peļņai tajā pašā laika posmā pērn, liecina bankas pārskats.

Banka skaidro, ka zaudējumu galvenais cēlonis bija kredītuzkrājumu veidošana Covid-19 izplatības dēļ, un liela daļa no tiem bija palielinājums 1. un 2. posma uzkrājumiem. Bankas aktīvi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 9,2% līdz 13,492 miljardiem eiro.

Aizdevumu portfelis sarucis par 12% līdz 9,927 miljardiem eiro, bet depozītu apmērs pieaudzis par 6% līdz 9,958 miljardiem eiro. Tīrie procentu ienākumi pirmajā ceturksnī gada izteiksmē samazinājušies par 18% līdz 54,08 miljoniem eiro. "Luminor" finansēšanas struktūra pirmajā ceturksnī turpināja uzlaboties, aizdevumu un noguldījumu proporcijai samazinoties līdz 99,7% 2020.gada 31.martā no 108,4% gadu iepriekš, norādījusi banka. 4.martā "Luminor banka emitēja Baltijas reģionā pirmās nodrošinātās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā ar 25 bāzes punktu starpību virs vidējo maiņas (swap) darījumu likmes.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) investēs līdz 150 miljoniem eiro «Luminor Bank» emitētajās obligācijās, tādējādi cenšoties atbalstīt banku pūliņos kļūt par pašfinansētu un neatkarību finanšu institūciju Baltijas valstīs.

Sākotnējā investīcija 60 miljonu eiro apmērā veikta «Luminor» obligāciju emisijā, kas sasniedza 350 miljonus eiro.

Šie līdzekļi nodrošinās iespēju «Luminor» dažādot finansējuma resursus, skaidro ERAB. Tikmēr lielāka konkurence sniegs ieguvumu jau esošajiem tirgus līderiem un sagaidāms, ka tā nodrošinās labumu komerciālajiem un privātajiem klientiem.

Kā ziņots, «Luminor» oktobra sākumā Igaunijā emitēja obligācijas, kuru vērtība ir 350 miljoni eiro.

Šajā darījumā piedalījās investori no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas, ar kuriem «Luminor» vadība vairākas nedēļas veda sarunas par šo trīsgadīgo aizņēmumu.

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvalde (TTJA) pērn oktobrī sākusi uzraudzības procedūru "Luminor Bank" par tās internetbankas darbības traucējumiem, kas ietekmē maksājumu pamatpakalpojumu nodrošināšanas kvalitāti klientiem. Nākamā regulārā pārbaude sāksies šogad otrajā ceturksnī.

Uzraudzības procedūrā TTJA lūgusi "Luminor Bank" skaidrojumus, kā arī tikusies ar bankas pārstāvjiem, lai izskatītu iespējamos risinājumus tiešsaistes bankas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai.

Pašlaik banka pilnībā koncentrējas uz informācijas tehnoloģiju stabilitātes nodrošināšanu, turpinot investēt, stiprinot personālu un vadību, kā arī piešķirot papildu resursus un pastiprinot sadarbību ar partneriem, informēja pārvaldē.

TTJA pārstāvji apliecina, ka "Luminor Bank" ir apstiprinājusi, ka veiks pasākumus, lai panāktu plānoto stabilitātes līmeni, tomēr tādus uzlabojumus var veikt ilgākā periodā. Vienlaikus bankas mērķis esot jau tuvāko mēnešu laikā panākt vairākus uzlabojumus klienta ērtībām.

Blackstone reģionā ienāk kā ilgtermiņa investors un sola turpināt investīcijas, arī ja pasaule kļūtu nedroša. Pēc iespējām Baltijas tirgū Blackstone ir raudzījusies jau kādu laiku, un Luminor atbilst meklētajiem kritērijiem. Tā sarunā ar DB Luminor galvenajā birojā Tallinā saka bankas stratēģiskā investora Blackstone Group privātā kapitāla grupas vecākais izpilddirektors Nadims El Gabani (Nadim El Gabbani).

Fragments no intervijas

Esot ar mieru pārdot savus aktīvus, Nordea un DNB acīmredzot neuzskata Baltiju par prioritāru tirgu. Kāpēc Blackstone savā stratēģijā ir citās domās?

Mūsu ieskatā šī ir ļoti saistoša un laba iespēja. Pat Blackstone vērienam miljardu eiro liela investīcija ir liels darījums, un investīcija Luminor mums šķiet saistoša pirmām kārtām šā tirgus dēļ. Mūsu ieskatā Baltijas tirgi ir ļoti spēcīgi; tie aug straujāk, nekā pārējā Eiropā. Banku sistēma šeit ir disciplinēta un racionāla. Acīmredzami ir izdarīti secinājumi pēc pēdējās krīzes, un tas ir ļoti svarīgi. Tolaik kreditēšana auga pārlieku ātri, kritās banku darbības pamata standarti, un sektoram izdzīvot krīzi bija ļoti grūti. Pašlaik mēs nesaskatām neko tamlīdzīgu. Tāpēc šis ir saistošs tirgus.

Eiropas Komisija (EK) atļāvusi ASV investīciju kompānijai «Blackstone» iegādāties Igaunijas «Luminor Bank», kurai ir filiāles Latvijā un Lietuvā, otrdien paziņoja EK.

«EK atbilstoši apvienošanās regulai atļāvusi ASV «Blackstone Group» iegādāties Igaunijas «Luminor Bank», kļūstot par tās vienīgo kontrolējošo īpašnieku,» sacīts EK paziņojumā.

Tajā arī minēts, ka paredzētais darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā tā ierobežoto ietekmi uz tirgus struktūru.

Jau vēstīts, ka 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka «Nordea Bank» un DNB apvienotā banka «Luminor Bank».

2018.gada septembrī tika paziņots, ka par «Luminor» stratēģisko investoru kļūs ASV investīciju kompānija «Blackstone», ieguldot miljardu eiro.

Darījumā «Blackstone» iegādāsies 60% «Luminor Bank» akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem «Nordea Bank» un «DNB Bank», kuriem katram turpmāk piederēs 20% akciju. Vienlaikus «Blackstone» un «Nordea Bank» noslēguši papildu vienošanos par «Nordea» 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

"Luminor" noslēdz sava neatkarīgā korespondentbanku tīkla izveidi, 4. decembrī uzsākot ienākošo starptautisko maksājumu apstrādi līdzšinējiem "DNB" kontiem Latvijā un Lietuvā caur jaunām korespondentbankām.

Mainoties korespondentbankām, mainās arī "Luminor" norēķinu rekvizīti starptautiskajiem maksājumiem, tādēļ banka klientus aicina laicīgi informēt savus partnerus vai citas saistītās personas par izmaiņām, lai izvairītos no ienākošo maksājumu kavēšanās.

"Luminor" uzsāka ASV dolāru maksājumu izpildi caur "Citi" banku oktobra sākumā. Šonedēļ jauna maksājumu infrastruktūra vēl 11 valūtām tika izveidota ar "Nostro" kontiem "Luminor" Igaunijā caur "UniCredit" un "Citi" banku, kā arī tiešajiem korespondējošiem kontiem "Commerzbank", "PKO Bank", "Bank Pekao" un "Nordea".

Tas nozīmē, ka "Luminor" ir pabeidzis sava neatkarīgā korespondentbanku tīkla izveidošanu, kopumā 14 dažādās valūtās.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders prezentējis pierādījumus, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt Krievijas naudu 533 000 ASV dolāru (460 430 eiro) apmērā, vēsta laikraksts «Dagens Naringsliv».

Brauders 2016.gadā nosūtīja sūdzību Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijai un tikās ar šīs institūcijas pārstāvjiem pagājušajā gadā, norāda laikraksts.

«Dagens Naringsliv» raksta, ka šo naudu pārskaitījušas astoņas Norvēģijā reģistrētas kompānijas.

Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijas izmeklētājs Svens Arilds Damslora laikrakstam pavēstīja, ka varasiestādes veikušas izmeklēšanu saistībā ar darījumiem laika periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam un nolēma, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Arī DNB norāda, ka šie darījumi aizdomas nav radījuši.

Kā ziņots, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar apsūdzībām par vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.