Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected].

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Pēdējos gados citur Eiropā kā sēnes pēc lietus normatīvu mežos izspraukušies trauksmes cēlēju likumi. Par tāda ieviešanu diskusija uz priekšu virzās arī Latvijā

Vajadzību pēc ziņotāju jeb trauksmes cēlēju aizsardzības regulējuma rada ne tikai dzīšanās pakaļ Eiropai vai starptautisku organizāciju prasībām, bet arī beidzot, jācer, uz materializēšanās takas uzkāpusī vēlme apkarot iesīkstējušo krāpniecību, korupciju un publiskās naudas šķērdēšanu ar jauniem, iespējams, iedarbīgākiem paņēmieniem. Skaidrs, ka ziņotāju sargāšanas likums caur un cauri ir mūsdienīgas sabiedrības interesēs un, patiesībā, pilnā mērā arī mūsdienīgas un sakarīgas valsts pārvaldes interesēs. Tā tam vismaz vajadzētu būt. Sarežģītākais šajā procesā, virzoties uz likumprojekta skatīšanu valdībā, ir panākt līdzsvaru starp trauksmes cēlēju aizsardzību (tostarp anonimitātes nodrošināšanu un atbildības noteikšanu par anonimitātes pārkāpšanu) un trauksmes cēlēja statusa izmantošanu ļaunprātīgiem nolūkiem (tostarp nodarot zaudējumus).

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14, un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības, informē Valsts kancelejas (VK) pārstāve Zane Ozola.

Lai trauksmes celšana būtu ērtāka, VK izstrādājusi tiešsaistes ziņojuma formu tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv - to aizpildot, iespējams ziņot kompetentajai iestādei par darba vietā novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Trauksmes celšanas tiešsaistes ziņojuma forma ir aizpildāma, veicot trīs soļus. Pirmajā ir jāizvēlas iestāde, pie kuras vērsties. Otrajā - jāapraksta darba vietā novērotais pārkāpums un iespējamais kaitējums sabiedrībai. Savukārt trešajā - jānorāda kontaktinformācija, lai iestāde varētu sazināties ar trauksmes cēlēju un aizsargāt viņu no sekām, ja tādas būs radušās trauksmes celšanas dēļ. Celt trauksmi var tikai fiziska persona, sniedzot iespējami aktuālas, konkrētas un skaidras ziņas. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija palīdz ātrāk saprast, kā problēmu novērst.

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

Privātā mazākumakcionāra nomaiņa neatbild uz jautājumiem par iespējamām shēmām investora piesaistē

Zinot, kādu nepatiku sabiedrībā izraisa politiķu, ierēdņu un valsts kapitālsabiedrību darboņu shēmošana, jautājums saistībā ar AirBaltic privāto akcionāru Ministru kabineta darba kārtībās slēgtajā daļā tika iekļauts jau laikus, proti, pagājušajā piektdienā. Ja valdība nebūtu gribējusi atklāt, ka atkal kaut kas tiek vārīts nacionālās lidsabiedrības katlā un par ko īsti tiks spriests, tad 20% AirBaltic akciju īpašnieks SIA Aircraft Leasing 1 vārdā netiktu saukts. Tā vietā slēgtās sēdes darba kārtībā vienkārši parādītos neko neizsakošs punkts. Bet nu varasvīri droši vien gribēja pazondēt, ko tad mediji pāris dienās spēs noskaidrot. Rezultātā par to, ka varētu mainīties mazākuma akcionārs, DB uzrakstīja pirmdien, bet jau līdz šīs dienas vakaram kāds bija pačukstējis LTV Panorāmai, ka slavenā privātā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa vietā nāks dānis Larss Tūsens. Varasvīri gan varēja mierīgi gulēt, jo uzzināt visu, kas aiz gaidāmajām izmaiņām slēpjas, bez trauksmes cēlējiem kompānijā vai valdībā pagaidām nevienam nav izdevies.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlājiem būs jāatbild, turklāt ziņošana par kādiem pārkāpumiem nedos indulgenci pret paša ziņotājam pārkāpumiem

Tāds ir Ministru kabineta komitejas darba rezultāts, izskatot Trauksmes cēlāju likumprojektu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Projekta izstrādātājiem dots laiks – viens mēnesis, kura laikā ir jātop tādām normu redakcijām, kuras būtu atbilstošas nolemtajam. «Saeima noteikti pie šī likumprojekta vēl daudz strādās,» prognozē Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš sagaida, ka iesaistītās puses spēs vienoties un atrast labākos risinājumus, un tad šo ilgi tapušo likumprojektu nosūtītu izskatīšanai Saeimā. Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Bez tam saistībā ar šo likumprojektu esot liela sabiedrības, uzņēmēju un politiķu neskaidrība, to vairāk uztverot kā Staļina laiku reliktu un to uzskatot par «stukaču» piesegšanas likumprojektu, tāpēc nepieciešams informatīvi izskaidrojošs materiāls, kā tas skar valsts, pašvaldību un privāto sektoru.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamās ēkas un palīgēkas pārbūvē Artilērijas ielā 35.

Pārbūvētais ēku komplekss, kurš celts 1908.–1912. gadā pēc Paula Mandelštama projekta, atrodas Rīgas vēsturiskā centra perifērijā, pie nule kā pārbūvētā un atjaunotā Ziedoņdārza, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, nacionālā romantisma piemērs.

Žūrijas komisijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Renārs Putniņš norāda, ka rajons, kur atrodas komplekss, mūsdienās piedzīvo atjaunotni, saglabājot savas strādniecības cilmes saknes un šarmu (Grīziņkalns), kļūst novērtēts plašākā sabiedrībā.

Viņaprāt, pārbūves projektā ir augsti vērtējama minimālā iejaukšanās apjomos, saglabājot esošo apjomu kompozīciju, mērogus un izmērus. Viens no šejienes veiksmes stāstiem ir iekšpagalms, kas ir iztīrīts no mazvērtīgās apbūves, atstājot tikai divstāvu palīgēku un tur augošos kokus. Apjomu nepalielināšana un lieka neaizbūvēšana ļauj saules gaismai pilnībā izgaismot pagalmu. Tādējādi iekšpagalms kalpo par daudzdzīvokļu ēku sociālās dzīves kodolu.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi darba grupu uzņēmuma procesu un atkārtotai darbinieku amatu izvērtēšanai. Tāpat pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) «Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā» «Rīgas satiksme» izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Risku vadības, Kvalitātes pārvaldības, Iekšējā audita, Ekonomikas, Personāla pārvaldības un Juridiskās daļas. Darbinieku amatu un uzņēmuma procesu risku izvērtējums jāiesniedz «Rīgas satiksmes» valdei līdz šā gada 1.augustam.

11. aprīlī «Rīgas satiksmes» valdes sēdē tika pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu. Minētais standarts sniedz vadlīnijas pretkorupcijas vadības sistēmu izveidei, uzturēšanai, pārskatīšanai un uzlabošanai. Šis standarts vērsts uz dažādu kukuļošanas shēmu novēršanu valsts un privātā sektorā, ar un bez starpnieka, ar labuma gūšanu organizācijai vai tikai atsevišķam tās nodarbinātajam.

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja detalizētus priekšlikumus cīņai ar finanšu noziegumiem un taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas izveidei.

EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu strādāja pie ziņojuma, ko otrdien apstiprināja ar 505 balsīm pret 63 un 87 deputātiem atturoties.

Būtiskākie no ieteikumiem un secinājumiem: Eiropas Komisijai būtu nekavējoties jāuzsāk darbs pie priekšlikuma Eiropas finanšu policijas izveidei; jāizveido ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestāde; ANO ietvaros jāizveido globāla nodokļu iestāde; ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas vērsties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; septiņās ES valstīs - Beļģijā, Kiprā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē - vērojamas «nodokļu oāžu» pazīmes; EP deputāti pauž nožēlu, ka tādas bankas kā Swedbank AB un Danske Bank iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā; ES valstīm būtu jāizbeidz «zelta vīzu» un pasu programmas; pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlējiem nepieciešama labāka aizsardzība.

Piektdien Siguldas novada kultūras centra «Siguldas devons» lielajā zālē «Radix» nenoskaidrotu iemeslu dēļ nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācijas trauksme skatuves zonā, kā rezultātā izmirkušas skatuves iekārtas, informēja pašvaldībā.

Ugunsdzēsības trauksmes laikā tika sākta ūdens izsmidzināšana skatuves zonā. Iespējams, ūdens arī skāris apskaņošanas un gaismošanas iekārtas. Ūdens nav skāris instrumentus un koncertflīģeli «Bösendorfer», kā arī krēslus skatītāju zonā.

Pašvaldība arī norādīja, ka izsmidzinātais ūdens ir savākts.

Tāpat izsaukti atbildīgo iestāžu speciālisti, lai noskaidrotu signalizācijas trauksmes iemeslu.

Kamēr nav saņemts atbildīgo institūciju lēmums par trauksmes cēloni, pasākumu norises un apmeklētāju drošību, šodien atcelti visi kultūras centrā plānotie pasākumi, tostarp Siguldas novada Goda diena.

Pasākuma organizatori ir vienojušies ar komponistu Raimondu Tigulu, Rīgas Doma zēnu kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu un pasākuma radošo komandu, ka svētku koncerts un svinīgā novadnieku godināšana notiks svētdien, 8.decembrī, plkst.16.