Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, pēdējos gados ir piedzīvojusi dažādas ekonomiskās nestabilitātes, jo būt daļai no Eiropas Savienības nozīmē arī iesaistīties tās sociāli-politiskajās norisēs un sadalīt riskus no to īstenošanas. Globālo tirgu dinamiskais raksturs apvienojumā ar iekšējām problēmām ir radījis svārstīgu vidi, kurā uzņēmējiem ir nepieciešama rūpīga orientēšanās.

Stabilitātes sasniegšana un līdzsvara atrašana Latvijas nestabilajā ekonomiskajā ainavā ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas prasa no uzņēmējiem nemitīgi eksaminēties, pilnveidoties un proaktīvi īstenot arvien jaunas risku pārvaldības stratēģijas.

Kreditēšanas nozare vienmēr ir bijusi ne tikai svarīgs tautsaimniecības elements, bet arī valsts ekonomikas “lakmusa papīrs”. Kredītu pieejamība ir rādītājs, kas liecina par vispārējo ekonomikas veselību, bet pieprasījums pēc kreditēšanas pakalpojumiem norāda uz aizņēmēju pārliecinātības līmeni par savu finanšu stabilitāti un uzticēšanos ekonomikas sistēmai kopumā. Tāpēc kreditēšanas sektors būtībā kalpo kā agrīna brīdinājuma sistēma par iespējamām tirgus svārstībām vai ekonomikas lejupslīdi.

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji.

Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība. Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.