Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas noteiks, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz personām, kas saistītas ar trauksmes cēlēju.

Ar jauno likumu paredzēts precizēt jomas un pārkāpumus, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat tiks precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Tāpat ar likumu tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas vadlīnijās jeb ieteikumu veidā.

Vienlaikus atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

No jauna Trauksmes celšanas likums izstrādāts, jo, precizējot vairākas likuma normas, kā arī papildinot to ar jaunām, konstatēts, ka netiek grozīts tikai viens no spēkā esošajiem pantiem, un nepieciešamais grozījumu apjoms ir ievērojams, līdz ar to nolemts sagatavot likumu no jauna. Ar to aizstās 2019.gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu.

Viena no likuma autorēm, Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe iepriekš informēja, ka jaunais Trauksmes celšanas likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības (ES) Trauksmes cēlēju direktīvu par to personu aizsardzību, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem.

"Kopumā likums saglabā līdzšinējo pieeju, proti, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests 2019.gada 1.maijā līdz ar spēkā esošo likumu, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots. Direktīvas prasības, kas iestrādātas likumprojektā, attiecas uz plašu organizāciju un institūciju loku privātajā un publiskajā sektorā, kurām ir pienākums izveidot kanālus un procedūras trauksmes celšanai iekšēji darba vietā vai ārēji - kā kompetentajai valsts institūcijai. Tādēļ mēs aicinām savlaicīgi ar šīm prasībām iepazīties," teica Kušķe.

Viņa vienlaikus norādīja, ka virkne jauninājumu nav sveši kompetentajām institūcijām, kas strādā ar trauksmes cēlējiem, ne arī tiem, kuri jau izveidojuši iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un konsultē potenciālos trauksmes cēlējus, - tie ieteikumu formā ir definēti vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai un iekšējās ziņošanas sistēmas izveidei.

Kā informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā, pārņemot ES direktīvu, jaunajā likumā ir paplašināts to personu loks, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas. Līdz šim aizsardzība pret nelabvēlīgu seku radīšanu bija pieejama pašam trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem. Savukārt tagad aizsargātas tiek arī saistītās personas, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Pilnveidots ir arī termins "pārkāpums", kurā līdzās noziedzīgam nodarījumam, administratīvam pārkāpumam vai citu tiesību normu pārkāpumam, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem ietverta arī darbība vai bezdarbība, un rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim.

Jaunajā likumā tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Līdz šim tādu bija 15, taču tagad saraksts ir papildināts arī ar, piemēram, pārkāpumiem transporta drošībā, dzīvnieku labturības jomā, kā arī rīcību, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs - trauksmes cēlējs ir tiesīgs ziņot par pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, jebkurā jomā.

Jaunais Trauksmes celšanas likums arī paredz vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski. Piemēram, ja personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts vai nav sniegta atgriezeniskā saite par izskatīšanas gaitu likumā noteiktajā termiņā.

Jaunais likums nosaka vairākas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru. Ziņojumu izskatīšanas pamatprasības un atbildīgo personu noteikšana, kas ieteikumu formā līdz šim bija atrodamas vadlīnijās, ir nostiprinātas kā prasības likumā. Finanšu sektorā neatkarīgi no darbinieku skaita un arī noteiktos gadījumos transporta drošības un vides aizsardzības jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Vienlaikus privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu var nodot īstenošanai trešajām personām, protams, ievērojot visas likuma prasības.

Gan pašvaldības institūcijas, gan vidējie uzņēmumi (50 līdz 249 nodarbināto) varēs apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Kā veiksmīgs piemērs minama Rīgas pašvaldības centralizētā trauksmes celšanas kārtība.

Tiek paredzēta arī administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai - no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no septiņām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.

Valsts kanceleja tuvākajā laikā plāno aktualizēt labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

ES Trauksmes cēlēju direktīvas prasības pakāpeniski jāpārņem visām ES dalībvalstīm. Valsts kancelejā atklāja, ka līdz šim to ir paveikusi arī Dānija, Portugāle un Zviedrija.

Jau ziņots, ka Trauksmes celšanas likuma darbības otrajā gadā jeb 2020.gadā saņemti 517 iesniegumi un 127 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem.