Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) 15.martā ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Iepriekš tika plānots, ka jau 17.martā Latvija varētu saņemt 15 412 vakcīnas devas no "AstraZeneca", savukārt nedaudz vēlāk - 24.martā - 37 444 šī ražotāja vakcīnas, bet 31.martā - 40 912 "AstraZeneca" vakcīnas devas.

ZVA skaidro, ka lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vadītāja Emera Kuka otrdien paziņoja, ka EZA ir stingri pārliecināta par ieguvumiem no "AstraZeneca" vakcīnas.

"Mēs joprojām esam stingri pārliecināti, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas, novēršot "Covid-19" un ar to saistīto hospitalizācijas un nāves risku, atsver šo blakņu risku," preses konferencē pavēstīja Kuka.

"Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka šos apstākļus izraisījusi vakcinācija. Tie nav parādījušies klīniskajos izmēģinājumos un tie nav uzskaitīti kā zināmas vai gaidāmas blaknes," sacīja Kuka.

Klīniskie izmēģinājumi ir parādījuši "ļoti mazu asins recekļu veidošanos skaitu", viņa piebilda.

"Šāda situācija nav negaidīta," norādīja Kuka, atsaucoties uz vairākiem gadījumiem par asins recekļu veidošanos pēc vakcīnas injicēšanas. "Kad tiek vakcinēti miljoniem cilvēku, ir reti vai nopietni saslimšanas gadījumi, kas rodas pēc vakcinācijas."

Vakcinācija ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 tiks atsākta 19.martā, pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

18.martā vakcinācijas punktiem tika nodota attiecīgā informācija, savukārt piektdien tiks dota atļauja atsākt vakcinēšanu ar "AstraZeneca".

Kā vēstīts, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, "komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena - šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus".

"Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu," sacīja Kuka.

Forumā grib veicināt Latvijas atpazīstamību, diskutēt par nozares aktualitātēm

Aviācija ir ļoti dinamisks uzņēmējdarbības veids, kurā ir svarīgas divas lietas, pirmā – būt lietas kursā par jaunumiem attiecībā uz nozares attīstību, otrā – savstarpēja komunikācija vai tīklošana, ‒ tā uz jautājumu, kāpēc tieši tagad jārīko Rīgas Aviācijas forums un ko tas īsti dos, norāda pasākuma idejas autors, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Pēc viņa teiktā, līdz šim Latvijā nav bijis nevienas pastāvīgas aviācijas konferences, kas varētu vienot nozares ekspertus gan Latvijā, gan būtu platforma starptautiskajiem ziņotājiem, gan iespēja iepazīstināt dalībniekus ar lidostu, Latvijas uzņēmējiem: «Ja uzskatām, ka aviācija ir Latvijai svarīga nozare, tad šāds forums, ko organizējam sadarbībā ar Dienas Biznesu, ir viena no džentlmeņa komplekta sastāvdaļām.» Viņš lēš, ka būs 150‒200 dalībnieku, turklāt ne tikai no Latvijas, bet arī Rietumeiropas un NVS valstīm. Riga Aviation Forum 2018 notiks 10. maijā, Semarah Hotel Lielupe.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Visvairāk, jeb 37% uzņēmumu pārstāvju par galveno risku viņu organizācijas ilgtermiņa panākumiem nosauc krāpšanu un korupciju, kam seko pandēmijas (36%), kiberuzbrukumi (27%), sarežģīta un mainīga regulatīvā vide (15%), kā arī nespēja pildīt vides, sociālos un pārvaldības prasības (12%).

Tā liecina jaunākais EY krāpšanas novēršanas un godīgas rīcības pētījums EY Global Integrity Report 2022, kas aptver straujas attīstības ekonomikas, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Papildus, pētījumā aptuveni katrs desmitais jeb 13% uzņēmumu valdes locekļu straujas attīstības ekonomikās, tostarp Latvijā, atzīst, ka pieņemtu vai dotu kukuli, bet 14% pieļauj, ka viņi varētu falsificēt finanšu informāciju.

“Mūsu pētījums parāda, ka situācija krāpšanas novēršanā kopumā uzlabojas – 47% mūsu aptaujāto uzņēmēju saka, ka pēdējo divu gadu laikā godīgas rīcības standarti viņu organizācijā ir uzlabojušies un gandrīz visi, jeb 97%, uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu uzņēmums rīkotos godīgi. Tomēr saglabājas daudz izaicinājumu un tieši puse visu pētījuma respondentu atzīst, ka viņi justos satraukti, ja viņu pieņemtie darba lēmumi nonāktu plašākas sabiedrība vērtējumā,” saka Jānis Kauliņš, EY partneris Baltijas valstīs.

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts azartspēļu nozares pamatos. Proti, valsts tirgo gandrīz pusmiljonu vērtas licences, bet pašvaldībām ir tiesības pateikt, ka savā teritorijā neļaus atvērt azartspēļu zāles.

Daudzas pašvaldības izmanto šīs tiesības, pamatojot aizliegumu ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šis ir viens no iemesliem, kas ierindo nozari puslegālā stāvoklī sabiedrības acīs, kaut gan nozare ir legāla. Par duālo situāciju gribas ironizēt, ja jau valsts likumdevēji – Saeima – nozarei dod zaļo gaismu, bet pašvaldības aizliedz, tad nozarei ir jāatrod drošības sala. Gluži kā patvēruma meklētājiem jāmeklē droša vieta, un drošā vieta ir pati Saeima.

Ikviena uzņēmējdarbības nozare vēlas ilgtermiņa stabilitāti no likumdevēju un pašvaldības puses, un azartspēļu nozare kārtējo reizi ir kritusi nežēlastībā. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegumu galvaspilsētā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā darbojas nedaudz mazāk kā puse no 311 Latvijas spēļu zālēm. Galvaspilsētas domnieki ir pateikuši, ka nozarei pilsētā nav vietas, un aizliegums tiek nostiprināts arī Rīgas teritorijas plānojumā.

Pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga" pēc pandēmijas dīkstāves 1.jūlijā atkārtoti vērs savas durvis viesiem, informē uzņēmumā.

Viesiem būs pieejama arī atpūtas Spa zonu un jumta terases bārs-restorāns STAGE 22.

Lai nodrošinātu viesu komfortu pašreizējās situācijas laikā un pēc tās, Kempinski grupas viesnīcās, tai skaitā arī Rīgā, ieviests "Kempinski Balto Cimdu Serviss".

“Mums ir ļoti svarīgi turpināt sniegt pakalpojumus visaugstākajā līmenī, kas ir Kempinski grupas mantojuma pamatvērtība,” skaidro Benedikt Jaschke, galvenais kvalitātes vadītājs un "Kempinski" valdes loceklis. "Mums viesiem ir jāsniedz pilnīga pārliecība par to kā noris mūsu telpu tīrība un dezinfekcija un jāatspoguļo pašreizējās situācijas nopietnība visos mūsu ikdienas darbības aspektos Kempinski viesnīcās.”

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Zinot, cik spēcīgs Renault ir komerctransporta segmentā, jaunā pikapa Renault Alaskan parādīšanās bija loģiska un pat ļoti gaidīta

Renault Alaskan ir patiešām vērtīgs papildinājums Renault jau tā plašajā komerctransporta piedāvājumā. Daudzām kompānijām, kuras ikdienā izmanto Renault Trafic, Renault Kangoo vai Master, ja būs vajadzība arī pēc kārtīga bezceļa auto ar kravas kasti, turpmāk tas vairs nebūs jāmeklē pie citiem ražotājiem. Viss vajadzīgais vieglais komerctransports būs nopērkams pie Renault tirgotājiem. Ir jau nedaudz skumji, ka Alaskan ir parādījies pēc Nissan Navara, attiecīgi par spīti tam, ka Spānijā ražotais Renault Alaskan ir teju identiska Nissan Navara kopija, cīņa par klientu labvēlību nav un arī nebūs viegla. Kā zināms, pikapu pircēji ir klasisku vērtību cienītāji un katru jaunpienācēju uzlūko ar aizdomām un rafinētu izpēti, protams, ja vispār rodas interese par iepriekš nedzirdētu produktu.

Cenšoties nodrošināt vienotu pieeju ceļošanai Eiropas Savienības (ES) iekšienē, Eiropas Komisija (EK) otrdien pieprasījusi Ungārijai paskaidrojumus par tās lēmumu vienpusējā kārtā slēgt robežas ārzemniekiem.

Ungārijas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka, atskaitot dažus izņēmumus, no otrdienas neļaus ārzemniekiem ieceļot valstī.

ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss un iekšlietu komisāre Ilva Johansone tviterī pavēstīja, ka otrdien nosūtīs vēstuli Ungārijas valdībai, "atgādinot par Šengenas zonas integritātes svarīgumu".

Ungārija šādu lēmumu pieņēmusi, valstī strauji pieaugot inficēšanās gadījumu skaitam ar Covid-19 vīrusu.

EK tomēr pauž iebildumus, jo šis lēmums ir teju totāls aizliegums ES pilsoņiem.

Robežpasākumi jāpiemēro nediskriminējošā veidā pret visiem ES pilsoņiem un rezidentiem, norādīja komisāri.

"Jebkādi pasākumi, kas neatbilst šiem ES normu pamatprincipiem, nekavējoties ir jāatceļ," norādīja Johansone.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Jaunais Peugeot 508 kupeja-sedans ir glīts, bet Peugeot 508 SW jeb kupeja-universālis ir vēl skaistāks auto

Abi modeļi ar kupejām raksturīgo zemo jumta līniju un bezrāmja durvju konstrukciju ir skaistuļi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Ārējais dizains ar tīrām un asām līnijām un modernu gaismas tehniku ļauj šīm personībām koķetēt ar premium klases automobiļu pircējiem. Turklāt no parasta vidējās klases auto segmenta ielēkšanu premium dārziņā vēl uzstājīgāk akcentēs Peugeot i-Cockpit® futūriskais salons ar digitālajiem ekrāniem un virkni dārgām komforta ekstrām, protams, arī motorizācijas programma paredzēs tikai augstas veiktspējas žiperīgus motorus.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Paraugoties uz Peugeot 508 SW šarmanto eksterjera un interjera dizainu, to nekādi nevar iedomāties kā parastu dienesta auto. Vismaz tā klasiskajā izpratnē, ar kompānijas identitātes uzlīmēm uz automašīnas sāniem. To gan ne! Pat šo rindu autoram vietējā Peugeot importētāja izsniegtais Peugeot 508 SW testa automobilis ar nelielām uzlīmēm uz sāniem sabojā tik cildeno Peugeot 508 SW izskatu. Auto ir to vērts, lai tā virsbūvi neapgānītu ar lieku informāciju. Vidējā un augstākā vadības līmeņa personālam, tam gan Peugeot 508 SW ir lieliski piemērots. Pamanāma un īpaša personība, kas izcels direktora un tā vadītās kompānijas mūsdienīgo dzīves uztveri.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Vajadzētu valsts pārvaldei atvērt logus, izvēdināt telpu, izslaucīt tumšos stūrus un notīrīt pelējumu un zirnekļu tīklus no sienām. Ar dažu ministriju apvienošanu vai likvidēšanu, kur nu vēl ar valsts ministru izveidošanu te nekas nebūs līdzēts.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Tiesību zinātņu institūta vadītājs, bijušais Saeimas deputāts, bijušais Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Dienas Bizness ir sācis publicēt rakstu sēriju par valsts iestāžu otrajām personām, kas daudzos gadījumos ir reālie vadītāji, kamēr priekšnieki amatos tiek regulāri nomainīti un arī pilda galvenokārt reprezentatīvu funkciju. Kāds ir cēlonis tam, ka tā ir?

Ja raugās no valsts interesēm, tad būtu nepieciešama valsts pārvaldes reforma. Varbūt pat būtu nepieciešama Reformu ministrija, kāda savulaik darbojās 5. Saeimas laikā Māra Gaiļa valdībā. No tādām darba grupām, kas ir darbojošās pie Valsts prezidentiem (piemēram, Andra Bērziņa vai Raimonda Vējoņa), liela efekta nav, jo to priekšlikumi lietišķi noder Juridiskās fakultātes studentiem, rakstot akadēmiskos darbus, taču Saeimas frakciju vadītājiem neliek īkšķiem uz augšu slieties.

Pasaules iedzīvotāju skaits šogad palielinājies par 75 miljoniem cilvēku un Jaungada dienā pārsniegs astoņus miljardus, ceturtdien paziņojis ASV Tautas skaitīšanas birojs.

Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 1%, un 2024.gada sākumā katru sekundi pasaulē gaidāmi 4,3 jaundzimušie un divi nāves gadījumi, liecina statistikas dati.

ASV iedzīvotāju pieauguma temps pagājušajā gadā bija 0,53%, kas ir aptuveni puse no pasaules rādītāja. ASV iedzīvotāju skaits pieauga par 1,7 miljoniem un Jaungada dienā sasniegs 335,8 miljonus.

Ja pašreizējais temps saglabāsies līdz desmitgades beigām, tad tā būs desmitgade ar vislēnāko iedzīvotāju skaita pieaugumu ASV vēsturē. No 2020. līdz 2030.gadam ASV tiek prognozēts mazāk nekā 4% pieaugums.

Paredzams, ka 2024.gada sākumā Savienotajās Valstīs ik pēc deviņām sekundēm piedzims viens bērns un ik pēc 9,5 sekundēm mirs viens cilvēks. Tomēr imigrācija neļaus iedzīvotāju skaitam samazināties.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 paraksti par aizliegumu iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Raivis Ieviņš, kurš par minēto priekšlikumu parakstus sācis vākt vēl 2012.gadā.

Ieviņš piedāvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, iesaistīt to lietošanā vai tos nodot rīcībā personai, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu. Par šo aizliegumu neievērošanu būtu nepieciešams sodīt atbilstoši likumdošanai, kas līdz šim ir attiecināta uz personām līdz 18 gadu vecumam, viņš uzskata. Papildus būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī pašiem alkohola lietotājiem vecumā līdz 21 gadam.

Iniciatīvā teikts, ka zinātniskie pētījumi atklāj, ka cilvēka smadzenes attīstās līdz 23 un pat 25 gadu vecumam. «Šajā vecumā smadzenēm radītie alkohola bojājumi ir daudz nozīmīgāki nekā pieaugušiem cilvēkiem, turklāt vēl nenobriedušo smadzeņu dēļ jauniešiem ir krietni lielāks risks nonākt alkohola atkarībā,» raksta Ieviņš.

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.