Nav izslēgts, ka Latvijas pilsoņi var tuvākajā nākotnē piedzīvot jaunu pasu un citu dokumentu maiņas vilni, jo fakts, ka personas kodā esot ietverts personas vecums, īsti neatbilstot cilvēktiesībām. Turklāt pēc personas koda mūsu valstī esot iespējams noteikt pat cilvēka dzimumu, jo numerologi spēj visādus brīnumus.
Var jau būt, ka ir daļa sabiedrības, kurai nav patīkami, ka svešs cilvēks, ieraugot personas kodu, spēj momentāni izdarīt noteiktus secinājumus. Tomēr tāpēc vien nevajag iet galējībās, un, pirms ķerties pie šo kodu mainīšanas, vajadzētu ņemt vērā vienu otru būtisku aspektu.
Pirmkārt, jāatzīst, ka vismaz Latvijā personas kods tiek izmantots pārāk plaši - to tiek prasīts norādīt, pat aizpildot anketas, lai daļā tirdzniecības vietu saņemtu lojalitātes kartes. Un tas ir totāli lieki. Tādējādi to lietošanu ikdienā būtu nepieciešams būtiski ierobežot. Otrkārt, nekādi nav skaidrs, kā gan var pamanīties, ieraugot tikai personas kodu, noteikt cilvēka dzimumu, ņemot vērā, ka šā koda otrā daļa nebūt nav unikāla - tā nereti ir vienāda dažādu dzimumu un vecumu cilvēkiem. Treškārt, likt pēkšņi mainīt pases un autovadītāju apliecības (uz kurām, kā zināms, arī ir personas kods), būtu pārāk dārgi un sarežģīti. It īpaši, ņemot vērā, ka šāda soļa ieguldījums personas datu aizsardzības jomā būtu visnotaļ apšaubāms.
Taču, ja reiz personas kodi, kuros nav norādīta minētā informācija, skaitās normāla Eiropas prakse, ir vērts apsvērt tās ieviešanu arī Latvijā, taču darot to pakāpeniski. Respektīvi, šie kodi būtu maināmi nevis uzreiz visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, bet gan piešķirami jaunā tipa kodi (bez it kā sensitīvās informācijas) tiem, kuri tos saņem pirmo reizi, proti, bērniem. Šāda pieeja valsti pasargātu no tā, ka lielākajai daļai pilsoņu vienā daļā datu bāzu būtu jaunie kodi, bet otrā - vēl vecie. Protams, šāds pārejas periods vilktos gadu desmitiem, taču šeit arī nav runa par jautājumu, kas paģērētu tūlītēju risinājumu. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri nav ar mieru, ka viņu personas kods nodod viņu vecumu un, iespējams, arī dzimumu, būtu jādod iespēja to mainīt pēc brīvprātības principa, turklāt pašiem sedzot visus ar šo procesu saistītos izdevumus.
Domājams, ka, ieviešot šādu sistēmu, izrādītos, ka nemaz tik daudzus Latvijas pilsoņus īpaši neuztrauc tas, kādu informāciju atspoguļo viņu personas kods. Situācija šajā jomā varētu izveidoties līdzīga tai, kāda jau pašreiz ir saistībā ar jaunieviestajām elektroniskajām identifikācijas kartēm - kopš vakardienas tās var saņemt, bet lielākā daļa iedzīvotāju atzīst, ka vēl pat nedomā tās iegādāties. Citiem vārdiem sakot, ne vienmēr tas, ko par problēmu uzskata dažādas vietējās un Eiropas institūcijas, realitātē rada neērtības sabiedrībai un valstij kopumā. Turklāt šeit arī būtu vērts paanalizēt, kādu ieguvumu šāda personas koda sistēmas maiņa reāli dotu Latvijas tautsaimiecībai, proti, vai šeit runa nav vien par kārtējiem izdevumiem vairāku miljonu latu apmērā.