Personas kodu maiņa prasīs arī būtiskus uzņēmumu resursus, izstrādājot un pielāgojot organizāciju informācijas sistēmas

Lai arī šobrīd vēl ir vairāki neskaidri jautājumi, jaunā beznozīmes personas koda ieviešana prasīs resursus kā uzņēmēju, tā valsts pārvaldes pusē, DB norādīja Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča. «Ieviešot šo ieceri, noteikti būs vajadzīgas izmaiņas uzņēmuma informācijas sistēmās, procesos, dokumentos, un tā realizācijai būs nepieciešams finansējums, kā arī jāparedz saprātīgs ieviešanas termiņš. Turklāt, ir jābūt pieejamam elektroniskam rīkam, kas nodrošinās vecā un jaunā personas koda salīdzināšanu, lai pārliecinātos par personas identitāti. Tāda rīka ieviešana konceptuāli ir paredzēta, lai gan vēl nav detalizēti zināms, kādi būs tā lietošanas noteikumi. Svarīgi, lai šis iecerētais e-pakalpojums un informācijas apmaiņa ar Iedzīvotāju reģistru pildītu komersantiem vajadzīgās funkcijas,» uzsvēra K. Gabriloviča.

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Atsevišķi Nordea klienti saņēmuši krāpnieciska satura e-pastus it kā bankas vārdā, kuros aicināti izmantot bankas internetbanku, informēja kredītiestādes pārstāve Signe Lonerte.

Banka šobrīd pārbauda šos gadījumus un aicina klientus nekādā gadījumā nereaģēt uz šādām viltus vēstulēm, par šādiem saņemtiem ziņojumiem nekavējoties informējot banku.

Banka aicina ņemt vērā:

• Neatbildēt zvaniem, īsziņām vai e-pastiem «it kā no Nordea» ar lūgumu atsūtīt savu paroli vai citus identifikācijas datus. Nordea nekad nezvana un neizsūta e-pastus, neveido internetbankā logus, kuros aicina ievadīt personīgu informāciju. Personīgas informācijas piemēri: maksājumu kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, internetbankas lietotāja kods, parole.

• Savus personas datus vai konta informāciju norādīt tikai tajās tīmekļa vietnēs, par kuru drošumu (SSL jeb HTTPS pieslēgums) klients ir pārliecināts un kuru apmeklēšanu iepriekš iniciējis.

Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.

#Aizvadītajā nedēļā AS Swedbank ziņoja, ka turpmāk, ejot tās internetbankā ar aplikācijas Smart-ID palīdzību, vairs neprasīs personas kodu, bet tikai lietotājvārdu. Cert.lv eksperti uzskata, ka papildus paroles ieviešana personas koda vietā drošību nepaaugstinātu.

AS Swedbank izmaiņas, noņemot personas kodu ieiešanai internetbankā, iespējams, tika ieviestas personas datu aizsardzības regulas ietekmē, pieļauj Cert.lv pārstāve Līga Besere.

Viņa skaidro, ka personas kods ir sensitīva informācija un nevajadzētu to lietot tur, kur bez tā var iztikt (nevajadzīga apstrāde rada nevajadzīgus riskus).Izmantojot SmartID, tās lietotājs jau iegūst nepieciešamo drošību. Aplikācija ir konkrētās personas telefonā un, lai tai piekļūtu, ir nepieciešama gan piekļuve iekārtai, gan telefona parole vai PIN kods, kā arī pēc tam ir arī pašas aplikācijas PIN kods.

Cilvēki spēj iegaumēt relatīvi mazu skaitu drošu paroļu, it īpaši, ja tās ir bieži jāmaina. Rezultātā vēl vienas paroles ieviešana drošību nepalielinātu, jo liela daļa, visticamāk, izvēlētos vienkāršas un līdz ar to arī nedrošas paroles, uzskata eksperti.

No 2017.gada personas koda vietā piešķirs tā saukto identifikācijas numuru bez dzimšanas datuma norādīšanas, paredz Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumi. Tos ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Izmaiņas arī paredz, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods, kura pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, sākot no 2017.gada 1.jūlija varēs lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi mainīt piešķirto personas kodu uz identifikācijas numuru.

Iedzīvotājiem tas būs bezmaksas pakalpojums. Personas koda nomaiņa gan nebūs obligāta.

Patlaban personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem. Pirmie seši norāda personas dzimšanas datumu, bet septītais norāda gadsimtu – cipars 0 ir 19.gadsimts, 1 – 20.gadsimts, bet cipars 2 – 21. gadsimts. Ciparu skaits identifikācijas numurā būs tāds pats kā personas kodā.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Iespēja saņemt recepšu zāles ar piegādi mājās uzlūkojams kā jauns pakalpojums, kura nepieciešamību un aktualitāti apstiprinājis veselības krīzes laiks. Mēness aptieka paplašina farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu klāstu un piedāvā palīdzēt atrisināt recepšu zāļu iegādes problēmu tiem iedzīvotājiem, kuriem doties uz aptieku atsevišķos gadījumos ir neiespējami.

Drošākais un ātrākais veids, kā saņemt ikdienā lietojamos recepšu medikamentus, ir pašam iegādāties tos aptiekā, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Varbūt cilvēks, kuram izrakstītas zāles, dzīvo ļoti tālu no aptiekas, varbūt pārvietošanos ierobežo veselības stāvoklis – hroniskas kaites, vāja imunitāte, funkcionāli traucējumi – vai to izdarīt liedz kāds cits svarīgs iemesls. „Tikko pārdzīvotā ar COVID-19 izplatību saistītā krīze ir skaidri parādījusi, ka ikvienam izņēmuma gadījumos ir jābūt iespējai saņemt zāles, nepārtraucot pašizolāciju,” norāda Mēness aptieka valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Zāļu iegādei var deleģēt citu personu – radinieku, draugu vai kaimiņu, taču, ja arī deleģēšana rada problēmu, piemēram, tuvāko kontaktu lokā nav cilvēka, kam šo svarīgo uzdevumu droši uzticēt, var izmantot jaunu pakalpojumu – recepšu zāļu piegādi uz mājām. „Mēness aptieka strādā, lai Latvijas iedzīvotājiem arī šis jaunais pakalpojums būtu ērti pieejams. Aptieka jau pašlaik pieņem attālinātu zāļu, tostarp recepšu zāļu un arī valsts kompensēto zāļu un medicīnisko ierīču, pasūtījumus piegādei uz dzīvesvietu,” paskaidro Dmitrijs Juskovecs. Receptei šajos gadījumos noteikti ir jābūt izrakstītai elektroniski. Zāles uz mājām piegādā kurjers un norēķināties par medikamentu un pakalpojumu var, izmantojot maksājumu karti. Kurjera piegādes cena Rīgā ir 3 eiro, ārpus Rīgas 5 eiro.

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

SEB banka ir ieviesusi jaunu iespēju – klientu attālināto identificēšanu pa tālruni ar Smart-ID aplikācijas vai kodu kalkulatora palīdzību. Tagad klienti, kas sazinās ar banku pa tālruni un vēlas iegūt ar savām finansēm saistīto informāciju, var apliecināt savu identitāti attālināti, ievadot viedtālrunī nepieciešamos datus.

«Līdz šim vienīgā iespēja klientiem identificēties, sazinoties ar banku pa tālruni, bija nosaukt savu paroli, ko klients izvēlējies, atverot savu kontu. Taču daudzos gadījumos ar to ir problēmas, jo klienti šo paroli mēdz piemirst. Tādēļ viedtālruņu aplikācija Smart-ID ir alternatīva, kas ļauj klientiem identificēties ērti – viedtālrunī ievadot savu personas kodu un Smart-ID PIN1 kodu. Savukārt tie, kas izmanto kodu kalkulatoru jeb Digipass, tagad arī var izmantot šo ierīci, lai identificētos attālināti,» skaidro SEB bankas Klientu centra vadītāja Inga Šeninga.

Sazvanot bankas Klientu centru, klients (gan privātpersona, gan juridiskā persona) var identificēties ar Smart-ID aplikāciju, izvēloties attiecīgo tālruņa klaviatūras taustiņu, līdzīgi tam, kā klienti parasti izvēlas sarunas tēmu. To izdarot, klienta viedtālrunī tiks aktivizēts Smart-ID, aicinot ievadīt savu personas kodu un PIN1 kodu. Pēc to ievadīšanas klients tiks savienots ar bankas konsultantu, kas varēs atbildēt uz klienta jautājumiem un sniegt nepieciešamo atbalstu. Līdzīgi identificēties pa tālruni varēs arī kodu kalkulatoru lietotāji – izvēloties iespēju autorizēties ar Digipass, klientiem būs jāievada personas kods un kods no kalkulatora.

Vispārējās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation – GDPR) ieviešana, kuras mērķis ir novērst nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, jāuztver nevis kā slogs, bet gan nopietns iemesls sakārtot nereti novārtā atstātos datu drošības un aizsardzības jautājumus. Saskaņā ar Gārtnera pētījumu vairāk nekā 50% uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes nebūs gatavas izmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada 25. maija. Mūsu vērojumi liecina, ka tendences Latvijā ir ļoti līdzīgas.

Regula nozīmē jaunas prasības uzņēmējiem, kā strādāt, apkopot un glabāt klientu, partneru un darbinieku datus. Faktiski mūsdienās tas skar gandrīz visus uzņēmumus un valsts sektora institūcijas. Viena no redzamākajām jomām ir, piemēram, tirdzniecība, kur tādu personas datu kā vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālrunis u.tt. ievākšana ir ikdiena. Jo īpaši, veicot pirkumus interneta vidē. Regula uzņēmējiem liek izvērtēt vairākus jautājumus. Vai sistēma, kā personas dati tiek ievākti un uzglabāti, ir droša? Vai mērķis, kāpēc dati ir vajadzīgi, ir skaidrs? Vai ir pietiekams kontroles mehānisms, kam ir pieeja datiem? Vai varu garantēt, ka, pēc personas pieprasījuma, datu glabāšana tiek tūlītēji pārtraukta?

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Ir sākusies ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezona, kad daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un citu savvaļas velšu pārdošanas. Ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, atgādina VID.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Bankas pastāvīgi strādā pie savu attālināto pakalpojumu attīstības, lai uzlabotu to pielietojamību un drošību, norāda Latvijas Komercbanku asociācija.

No nākamā gada aprīļa plašāk zināmās drošības izmaiņas būs kodu karšu lietošanas papildināšana vai daļēja aizstāšana ar citiem autentifikācijas līdzekļiem, piemēram, kodu kalkulatoriem, mobilajām aplikācijām, īsziņām un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

No 2017. gada 1. aprīļa maksājumu veikšanai internetbankās bankas nodrošinās klientiem stingro autentifikāciju, kas ietver vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu. Šobrīd plaši izmantotais autentifikācijas līdzeklis kodu karte satur daudzus kodus, bet tie nav unikāli katru reizi, to izmantošana zināmā laika periodā atkārtojas.

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Tiek īstenota jauna krāpniecības kampaņa, kas mērķēta uz "WhatsApp" lietotājiem, informē "Cert.lv".

Krāpniecības rezultātā ļaundari savā īpašumā var pārņemt lietotāja "WhatsApp" kontu un piekļūt visām lietotāja sarakstēm un veikt tajās izmaiņas.

"WhatsApp" lietotājs šķietami no paziņas vai tuvas personas (kuras konts iepriekš ticis kompromitēts) saņem ziņu, ka šī persona kļūdas pēc uz lietotāja telefona numuru nosūtījusi SMS ar 6 ciparu kodu. Tiek lūgts šo kodu steidzami atsūtīt atpakaļ. Patiesībā 6 ciparu verifikācijas kods domāts, lai ļaundaris varētu pārnest lietotāja "WhatsApp" kontu uz citu ierīci/numuru.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" informē, ka ļaundari gājuši soli tālāk – pēc konta pārņemšanas, iestatījumos tiek uzstādīts PIN kods, kas liedz oriģinālajam īpašniekam atgūt kontu. No nozagtā konta tālāk tiek izplatītas krāpnieciskās ziņas kontaktos esošajām personām.

Finanšu krāpnieki 2024. gada sākumā savu upuru medīšanai aktīvi izmanto saziņas lietotni WhatsApp, turklāt jaunākajās krāpšanas shēmās iesaista arī kurjerus, liecina bankas Citadele IT drošības departamenta novērojumi.

Krāpnieki veic zvanus, uzdodoties par policijas, drošības dienestu vai bankas darbiniekiem, un informē, ka radusies problēma ar maksājumu kartes datiem, tāpēc tā jānomaina. Tiek teikts, ka atbrauks kurjers vai bankas darbinieks ar jaunu karti, taču vispirms kurjeram jāatdod vecā bankas karte un PIN kods.

“Banka šāda veida kurjerpakalpojumus nenodrošina, turklāt nekādā gadījumā ne maksājumu karšu PIN kodus, ne arī bankas pieejas datus nedrīkst atklāt arī bankas darbiniekiem,” atgādina Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs. "Ja rodas nepieciešamība nomainīt maksājumu karti vai tai beidzies derīguma termiņš, jaunā karte tiks nosūtīta pa pastu, turklāt atsevišķos sūtījumos – vispirms karte, pēc tam PIN kods."

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.