Atbalstot pensionēšanās vecumu paaugstināšanu jau no 2014. gada, 2030. gadā sociālajā apdrošināšanas speciālajā budžetā paredzēts sasniegt 1,43 miljardu latu rezervi. Savukārt, neko nemainot, sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīts 2030. gadā sasniegs 1,44 miljardus latu, liecina Labklājības ministrijas (LM) aplēses.
Ņemot vērā situāciju sociālajā budžetā, kā arī riskus, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā, turklāt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, Saeima konceptuāli piekritusi ātrākai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai. Grozījumus likumā «Par valsts pensijām» atbalstīja 48 deputāti, bet pret bija 39.
Grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - pakāpeniski paaugstināt, jau sākot ar 2014.gadu, nevis 2016. gadu, kā bija paredzēts iepriekš. Plānots, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem 2014. un 2015. gadā plānots celt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma, kā arī no 2014.gada palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada - līdz 20 gadiem un veikt citas izmaiņas.
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās (līdz 2020. gadam tas varētu sarukt par 12%), turklāt samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet pieaug pensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits, kā arī viņu mūža ilgums. Pašlaik vienu pensionāru Latvijā uztur vidēji 1,3 strādājošie, kamēr citur Eiropā attiecība vidēji ir 2:1, iepriekš skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs, LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība). Opozīcijas pārstāvji parlamenta sēdē savukārt pārmeta sasteigtu grozījumu virzīšanu, aicinot tos atgriezt izskatīšanai komisijā, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka esot piedāvāts maz atbalsta pasākumu tiem iedzīvotājiem, kurus skars plānotās izmaiņas. Kritiku izpelnījās arī grafiks, kādā pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt, piemēram, Igaunijā pensionēšanās vecums 65 gadus sasniegs 2026. gadā. Bijušais labklājības ministrs, deputāts Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) nepiekrita, ka mūža ilgums būtu iemesls, lai celtu pensionēšanās vecumu. Savukārt tas, ka krīzes laikā samazinājies sociālā nodokļa maksātāju jeb sociālā budžeta iemaksu veicēju skaits, esot saistīts arī ar ēnu ekonomiku un jārisina kompleksi.