Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.
Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.
Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.
Tāpat negatīvu atdevi šī gada laikā ir uzrādījuši praktiski visi obligāciju tirgi. Tas saistīts ar straujo procentu likmju kāpumu, kā cēlonis ir valstu centrālo banku darbības cīņā ar vairākus gadu desmitus neredzēti augstu inflāciju.
Pašlaik ieguldījumu pārvaldības kompānijas Latvijā piedāvā 29 dažādus pensiju 2. līmeņa plānus, un gada griezumā ar negatīvu ienesīgumu strādājuši absolūti visi 2. pensiju līmeņa plāni, kamēr divi ir strādājuši mazāk kā gadu, tāpēc to ienesīgumu gada izteiksmē nevar izmērīt. Ko darīt tirgus pārmaiņu laikā? Ko darīt cilvēkam, kuram tuvojas laiks saņemt pensiju un kurš nevēlas ciest no straujām tirgus pārmaiņām? Šādos gadījumos svarīgākais ir rīkoties ar vēsu galvu un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Bieži vien krīžu situācijās visstraujāk vērtību zaudē tādi tirgus instrumenti, kuri gandrīz 100 % apmērā ir ieguldīti uzņēmumu akcijās. Redzot straujo indeksu vērtības samazināšanos un baidoties no tālākā krituma, cilvēki steidz pārlikt līdzekļus uz konservatīvākiem plāniem, kur daudz lielāku daļu aizņem valstu vai uzņēmumu obligācijas, vai arī daļa līdzekļu tiek glabāta vienkārši bankā.
Tomēr šis bieži vien ir pats neapdomīgākais solis, jo tas neļaus atgūt zaudēto, kad sāksies tirgus atgūšanās. Tā būtu pareiza taktika, ja to varētu izmantot pirms tirgus korekcijas sākuma, tomēr parasti to pielieto tad, kad lielākais kritums tirgū jau ir noticis. Kritumi ir bijuši vienmēr, tomēr tie pāriet Nav teikts, ka akciju tirgi vienmēr uzvedīsies tā, kā tie ir darbojušies iepriekš, tomēr ir vērts paskatīties uz vēsturiskajām analoģijām, lai plānotu savu darbību.
S&P 500 indeksa vēsturiskā analīze ļauj secināt, ka tie posmi, kad notiek tirgus izaugsme, parasti ir ievērojami ilgāki, savukārt kritumi mēdz būt diezgan pēkšņi un strauji. Vēsturiski visilgākais laiks, kad akciju tirgus ilglaicīgi kritās, bija ASV Lielās depresijas laikā. Cieta ne tikai akciju tirgi, bet arī reālā ekonomika, un viss process ilga 2,8 gadus, kopumā akciju tirgiem samazinoties par 83 %. Kopš tā laika kritumi ir bijuši ievērojami īsāki un līdz pat 2000. gadam šādi posmi bija pieci un tie ilga no trīs mēnešiem līdz pat 1,8 gadiem.
Daudzi joprojām atceras “dot-com” akciju burbuli, kas sprāga 2000. gadu sākumā. Atcerēsimies - pagājušā gadsimta beigās, kad parādījās pirmie IT uzņēmumi, investori skrēja pirkt jebkuru kompāniju, kuras nosaukumam galā bija .com. Bieži vien nosaukums un interneta domēna vārds bija vienīgais šo uzņēmumu aktīvs, jo nebija ne pievilcīga produkta, ne uzņēmuma tālākās attīstības stratēģijas. Pēc tam šis burbulis, kā jau daudzi citi vēsturē, sprāga. Šī bija ilglaicīga krīze un ilga nedaudz vairāk kā divus gadus, S&P 500 indeksam nokrītot par 44,7 %. Savukārt pēdējā lielā globālā krīze, ko izraisīja Lehman Brothers un nekustamo īpašumu tirgus krahs ASV, ilga tikai 1,3 gadus.
Ja no vēsturiskās analoģijas raugāmies uz pašreizējo akciju tirgus kritumu, tad varam secināt ka tehnoloģiju sektorā lejupslīde turpinās kopš pagājušā gada novembra, un, lai arī drīzumā vēl gaidāmas dažādas satraucošas ziņas par ekonomikas stāvokli, akciju tirgos vidējā termiņā varētu sākties atgūšanās.
Domājot par nākotnes perspektīvām, jāsecina, ka šobrīd ir visai labvēlīgs brīdis jaunām investīcijām, jo atdeves potenciāls gan akciju, gan obligāciju tirgos ir ievērojami augstāks, nekā tas bijis pēdējos gadus. Ir virkne kompāniju, kas turpina stabili attīstīties, saglabājot vai pat palielinot izmaksājamās dividendes. Jāsaprot, ka lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem nav profesionāļi, kuri darījumus biržās var veikt katru dienu.
Svarīgākais ir turpināt ieguldīt regulāri, pakāpeniski veidojot finansiālo drošības spilvenu, un jo vairāk līdzekļu tiks ieguldīti tirgus lejupejas brīžos, jo lielāks būs finansiālais ieguvums, tirgiem atgūstoties. Cilvēkam, kuram ir 40 gadi, līdz pensijas vecumam mērojams ceļš aptuveni 25 gadu garumā, turklāt iespējams, ka nākotnē pensionēšanās vecums būs pat 70 gadi. Tas nozīmē, ka akciju tirgos gaidāmi vēl daudzi kāpumi un kritumi, tāpēc svarīgi nepazaudēt ilgtermiņa perspektīvu.
