Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .
Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.
Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.
Viens no Eiropas Komisijas mērķiem ir ieviest 40% sieviešu īpatsvaru akciju tirgū kotētu uzņēmumu valdēs. Šobrīd Eiropas Savienībā ir tikai 11 valstis, kurās sieviešu īpatsvars ir vismaz 25% no visiem valdes locekļiem. To vidū līdzās Beļģijai, Dānijai, Vācijai, Francijai, Itālijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Somijai, Zviedrijai un Norvēģijai ir arī Latvija. Visaugstākie rādītāji ir Norvēģijā (41%), Francijā (37%) un Zviedrijā (36%) – valstīs, kurās ir noteiktas kvotas vai normas, kādam ir jābūt sieviešu minimālajam īpatsvaram vadošos amatos.
Latvijā sieviešu īpatsvars augstākā un vidējā līmeņa vadībā ir 28%. Šis rādītājs ir daudz augstāks nekā kaimiņzemēm Lietuvai (13%) un Igaunijai (8%), tomēr zem Eiropas Komisijas noteiktā mērķa. «Kaut arī Latvijā šobrīd sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs ir augstāks par vidējo Eiropas rādītāju, pēdējo gadu laikā tiek novērots kritums (2014. gadā sieviešu īpatsvars bija 32%), kas rada bažas,» saka Kristīne Jarve, Deloitte Baltijas partnere un Lietuvas Biznesa sieviešu asociācijas Lydere dibinātāja un biedre. Lietuvas rādītājs ir būtiski zemāks par Latvijas, turklāt papildus raizes rada tas, ka pēdējo gadu laikā rādītājs krītas. Analizējot, kādi varētu būt iemesli zemai sieviešu proporcijai augstākā un vidējā līmeņa vadībā Lietuvas uzņēmumos, viņa secina, ka tie ir joprojām pastāvošie stereotipi, ka konkrētās pozīcijas ir atbilstošākas vīriešiem.
Pētījums atklāj, ka tajās valstīs, kurās ir ieviestas kvotas vai normas, kā arī pastāv dažādas asociācijas vai biedrības ar mērķi nodrošināt dzimumu līdztiesības biznesā, ir augstāks vai katru gadu palielinās sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadošajos amatos. Analizējot konkrētas iniciatīvas, ko dara valstis, atklājas, ka lielākoties tās ir kvotu ieviešana, t.i., atkarībā no uzņēmuma lieluma un īpašumtiesībām tiek noteikts, cik sievietēm procentuāli jābūt pārstāvētām uzņēmuma valdē un, ja noteiktie rādītāji netiek pildīti, ir jāziņo, ko uzņēmums dara, lai tomēr veicinātu dzimumu diversifikāciju valdēs.
«Neapstrīdami, ka, ieviešot kvotas, mainījās veids, kā tiek veidotas uzņēmumu valdes Francijā. Deloitte konsultāciju darba spēku jautājumos departaments Francijā veica pētījumu, kurā atklājās, ka vidēji sievietes direktores ir par sešiem gadiem jaunākas, nekā vīrieši direktori un ar ievērojami lielāku starptautisko pieredzi. Tika saprasts, ka pievēršot vairāk uzmanību cilvēka kompetenču un izglītības līmenim, tiek izveidotas daudz efektīvākas uzņēmumu valdes. Nodrošinot vienādas izaugsmes iespējas gan sievietēm, gan vīriešiem, rezultātā rodas inovatīvāki uzņēmumi un labāki uzņēmumu pārvaldības modeļi. Tomēr jāpiebilst, ka joprojām vienlīdzība starp vīrieti un sievieti biznesā ir trausls jēdziens, un nepārtraukti tai ir jāseko,» norāda Karola Lamberta, Deloitte Francijas Ētikas un vadības līdere.
Analizējot, kādas kopsakarības pastāv starp valdes priekšsēdētāja un uzņēmuma vadītāja dzimumu un dzimumu īpatsvaru valdes vai vadības sastāvā, tika secināts, ka pasaulē uzņēmumos, kuros valdes priekšsēdētāja ir sieviete, arī sieviešu skaits vidēji valdēs ir uz pusi lielāks, nekā gadījumos, kad valdes priekšsēdētājs ir vīrietis (attiecīgi 29% pret 16%). Gandrīz identiska kopsakarība tika atklāta, ja uzņēmuma vadītāja ir sieviete, arī sieviešu skaits uzņēmuma vadošajos amatos ir uz pusi lielāks, nekā gadījumos, kad uzņēmuma vadītājs ir vīrietis (attiecīgi 29% pret 15%).
Ja analizē tikai Eiropas valstis, tad uzņēmumos, kuros valdes priekšsēdētāja ir sieviete, sieviešu īpatsvars valdēs vidēji ir 34,5%, bet, ja valdes priekšsēdētājs ir vīrietis, tad sievietes vidēji ir 23,8%. Ja uzņēmuma vadītāja ir sieviete, tad sieviešu īpatsvars uzņēmuma vadošajos amatos ir 33%, bet, ja vīrietis – 24,3%.
Pētījums atklāj, ka visvairāk Eiropā sievietes vadošajos amatos ir patērētāju pakalpojumu nozarēs (25%), finanšu pakalpojumu industrijā (24%) un veselības aprūpē (23%). Tehnoloģiju, telekomunikāciju, ražošanas un enerģijas sektoru industrijas uzņēmumu vadīšanu un valdes locekļu vietas tiek uzticētas vadīt daudz mazāk.
