DB Viedoklis

Db viedoklis: Latvijas reformētājministru spožums un posts

Dienas Bizness,12.09.2012

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis - šo trīs politiķu vārdi dažu pēdējo nedēļu laikā plašsaziņas līdzekļos ir locīti visos iespējamos locījumos, turklāt droši var teikt, ka pārsvarā gadījumu viņi tiek kārtīgi pelti.

Divos no trīs gadījumiem pāris organizācijas katra savam ministram jau paspējušas izteikt neuzticību, bet trešajā, nesagaidot kādas biedrības vai savienības gana efektīvu bļaustīšanos, vismaz paša valsts sekretārs lika vienam otram vārdam izskanēt skaļāk. Attiecībā uz šo ministriju vadītāju reālo darbu, protams, var strīdēties par izvēlētajām metodēm, taču par visiem droši var teikt - izvēlētais virziens nereti ir pareizs vai vismaz diskusiju vērts.

Pavļuta gadījumā optimāla ir rīcība attiecībā uz turpmāko valsts politiku tā dēvētās zaļās enerģijas jomā, ko uzņēmēji jau ir novērtējuši. Ķīlis ir skaļi pateicis to, ko dažādi politiķi ir klāstījuši neoficiālās sarunās, bet, kolīdz ir bijis jārunā publiski, sākuši aizdomāties par saviem reitingiem - augstskolu sistēma Latvijā ir neefektīva, daudzos gadījumos - nekvalitatīva, un pašu mācību iestāžu ir par daudz. Tā tas ir! Jautājums tagad ir vien par Ķīļa iecerēm un spējām kaut ko mainīt, proti, vai viņš tiešām ir gatavs kaut ko radikāli mainīt attiecīgajā sfērā, vai arī viņam tikai patīk efektīvi, kolorīti izteikties brīžos, kad televīzijas ir ieslēgušas mikrofonus. Un ir tikai loģiski, ka savu neuzticību Ķīlim ir izteikuši visnotaļ pieklājīgi pelnošie Latvijas augstskolu rektori - gadījumā, ja Ķīlis ne tikai runās, bet arī darīs, daļa no viņiem savus amatus zaudēs, un tas taču nevienam nav patīkami.

Neuzticība izteikta arī Sprūdžam, un arī tas nav nekas pārsteidzošs. Respektīvi, uzmanības pievēršanu maznozīmīgiem jautājumiem viņam ir pārmetuši Latvijas lielo pašvaldību vadītāji, kas ir arī neuzticības izteikšanas iniciatori. Maz ticams, ka pašvaldību bosi mētātos ar tik skaļiem vārdiem kā «neuzticība» gadījumā, ja jautājumi, ko mēģina «kustināt» Sprūdžs, tiešām būtu maznozīmīgi. Drīzāk gan šeit runa varētu būt par viņa vismaz vārdos pausto ieceri perspektīvā īstenot vienu otru reformu, kā arī atbalstu deputātu skaita mazināšanai pašvaldībās, kas būtu tikai loģiski - ja reiz iedzīvotāju skaits rūk, arī uzturamajam aparātam būtu jāsamazinās.

Zīmīgs vismaz pēdējos divos gadījumos ir fakts, ka šajās peripetijās (vismaz publiski) diez ko neiesaistās pārējie valdības un arī koalīcijas pārstāvji. Premjers Valdis Dombrovskis tik vien ir izteicies, ka izvērtēs situāciju saistībā ar Ķīli un Sprūdžu pēc atgriešanās no komandējuma Ķīnā. Šobrīd vairāk gan izskatās, ka pārējā koalīcija ir ieņēmusi nogaidošu pozu... Ja trīs valdības «skandālistiem» izdosies kaut ko panākt, Ministru kabinets varēs sist sev pie krūtīm un stāstīt, kādi visi ir bijuši malači, ja nekas neizdosies - potenciālie grēkāži jau tagad ir skaidri. Turklāt arvien biežāk kuluāros dzirdams, ka par grēkāžiem viņus cenšas padarīt tieši vadošais koalīcijas partneris, lai tādējādi mēģinātu glābt savu balējošo reitingu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labi domātas birokrātijas apkarošanas idejas reālajā dzīvē pārvēršas par papildu ienākumu avotu valsts budžetam un faktiski vēl lielāku birokrātiju

Visu viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Birokrātijas paraugstunda vietējo uzņēmēju atstāšanai muļķos


Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel,02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim visstraujākais kāpums jūras pārvadājumos bijis konteineru segmentā; šogad izaugsme var izpalikt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja neskaita globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmētos rādītājus 2009. gadā, jūras pārvadājumu kopējie apjomi kopš 2000. gada pastāvīgi turpinājuši palielināties. Kā liecina jaunākais ANO konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pārskats par jūras pārvadājumiem, visstraujākais kāpums ir bijis konteineru segmentā. Proti, no 2000. gada līdz 2015. gadam konteinerkravu apgrozījums pieaudzis 2,85 reizes no 3,17 trilj. tonnjūdžu līdz 9,02 trilj. tonnjūdžu. Kopumā jūras pārvadājumu apjomi šajā laika posmā palielinājušies 1,76 reizes līdz 54,24 trilj. tonnjūdžu. Pārskats arī atklāj, ka palielinās jaunattīstības valstu īpatsvars kopumā apkalpoto konteineru apjomā pasaules ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dienesta romāni Latvijas uzņēmumos

Kristīne Stepiņa,08.03.2016

No romāniem veidojas ģimenes
Ināra Mukāne, a/s Elko Grupa Personāla un administrācijas direktore

Rīgas birojā esam vairāk nekā 200 kolēģi. Attiecīgi arī iespējamība, ka kolēģi ieskatās viens otrā un veido attiecības, ir salīdzinoši lielāka nekā kādā darbinieku skaita ziņā mazākā komandā. 22 gados, kopš Elko sāka savu darbību un attīstību, uzņēmumā ir izveidojušies diezgan daudz pāru. Pašlaik uzņēmumā strādā 7 pāri, kuri iepazinušies, strādājot Elko, un ir nodibinājuši ģimenes. Lielākā daļa nu jau laimīgi audzina atvases. No uzņēmuma viedokļa neesam pret attiecību veidošanu darbā, ja vien tās neveidojas starp kolēģiem, kuri strādā viens otra pakļautībā. Taču tādi gadījumi līdz šim nav bijuši. Visticamāk, kādam no kolēģiem tad būtu jāmeklē citi profesionālie izaicinājumi.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Romantiskas attiecības darbā nav retums, diendienā strādājot līdzās, cilvēki satuvinās.

Raksta pielikumā uzņēmumi atklāj savu pieredzi.

Visu rakstu Dienesta romānu spožums un posts lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana” paplašina savu darbību, atverot jaunu batutu parku Latvijā

Sadarbības materiāls,18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

67 gadu vecumā aizsaulē aizgājis Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis, kurš pēdējos dzīves gadus pavadīja Londonā, kurp tas emigrēja pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas.

Par viņa nāvi informācija parādījās viņa znota Egora Šuppes sociālā tīkla Facebook profilā. Tiesa, vairāki mediji ziņo, ka tā bijusi pašnāvība, jo jurists Aleksandrs Dobrovinskis tā apgalvojis savā Facebook profilā. Pirms mēneša, nesaņemot atļauju publicēt vēstījumu laikrakstā Eho Moskvi, Facebook tika atvērts profils, un tur tika publicēta Borisa Berezovska grēksūdze, kurā viņš lūdz piedošanu Krievijas tautai par to, ka laikus nepamanīja kāds uzurpators ir V.Putins un nenovērsa viņa kļūšanu par prezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nokia piedāvās ar 3D printeri lietotājiem pašiem radīt telefonu vāciņus

Gunta Kursiša,18.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokia piedāvās inovatīvu veidu, kā Lumia 820 telefonu lietotāji varēs nomainīt telefona apvalku, ja padomā ir cita krāsa vai nepieciešams triecienizturīgs telefona vāciņš. Proti, Nokia vēlas piedāvāt klientiem iespēju vāciņu pašiem izprintēt ar 3D printeri, informē kompānija.

«Mūsu Lumia 820 telefoniem ir noņemami apvalki, ko var nomainīt ar citas krāsas telefona «čaulu» vai vāciņu ar īpašu aizsardzību pret putekļiem un triecieniem vai bezvadu telefona uzlādēšanas iespējām,» norāda Nokia pārstāvis Džons Nīlands (John Kneeland).

Viņš skaidro, ka papildus iespējai aizvietot telefonu apvalkus ar citiem, klāt nāk arī iespēja lietotājiem pašiem šos apvalkus izprintēt 3D printerī. «Mēs gatavojamies laist klajā 3D veidnes, printēšanas specifikāciju, rekomendētos materiālus – visu, kas klientam nepieciešams, lai izprintētu jaunu Nokia vāciņu,» stāsta kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro pagājušā gada 5.augustā sākās 31. vasaras olimpiskās spēles. Riodežaneiro olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika Marakanas stadionā.

Tā bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles notika Dienvidamerikā. Vēl tās bija zīmīgas ar to, ka kopš seniem laikiem olimpiskajās spēlēs nebija pārstāvēts golfs, taču nu tas olimpiskajās spēlēs atgriezās.

Raksta galerijā skatāma to norises vieta gadu pēc lielā notikuma.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kādreizējā olimpiskā spožuma tagadējais posts

FOTO: Atklāta rekonstruētā Murjāņu sporta ģimnāzijas sporta halle

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Gatavošanās, iespējams, aukstākajai Olimpiādei vēsturē

Zane Atlāce - Bistere,05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis,01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sliktākiem tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem, Ķīnas tirgus vēl aizvien sola lielu potenciālu Latvijas eksportētājiem

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: ātro kredītu radītās problēmas aizliegumi nerisinās

LETA,18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dizainers Tālivaldis Muzikants radījis unikālu gaismas dizaina objektu – elektrostaciju saules koks Zelta ābele, kas elektrības un gaismas ražošanai izmanto tikai saules enerģiju, teikts paziņojumā medijiem.

Šai ābelei zelta ābolu nebūs, bet lapas gan ir īpašas – to virspusē ir izvietoti fotovoltaiskie saules paneļi, kuri dienā darbojas kā solārā elektrostacija, kas pieslēgta kopējam elektrotīklam. Naktī ar sensoru palīdzību automātiski ieslēdzas koka lapās iebūvētās LED gaismas diodes. Koks spīdēs un izgaismos apkārtējo vidi, radot fantastisku noskaņu, un piesaistīs uzmanību kā pievilcīgs vides objekts.

«Koka stumbrā pa dienu uzkrātā enerģija glabāsies akumulatorā. Koka darbību regulē maza mikroshēma, kura kontrolēs kustību sensorus, dienā savākto un naktī patērēto enerģiju katrai lapai. Ja kāds naktī tuvosies kokam, tas sāks spīdēt spožāk, ja attālināsies – spožums mazināsies,» uzsver Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā šobrīd top saules koka prototips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 814. gadskārtas svētku nedēļā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina rīdziniekus, pilsētas viesus un citus interesentus doties aizraujošā pastaigā pa Rīgas vēstures ceļiem. Pateicoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atbalstam, LNB uzsākusi sadarbību ar interneta tehnoloģiju uzņēmuma Google elektronisko muzeju jeb kultūras institūta digitālo platformu, informē LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

Šīs platformas lietotājiem šobrīd ir iespēja virtuāli apskatīt LNB izstādes Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem attēlus, kas Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros 2014. gada rudenī bija eksponēti Gaismas pilī.

Digitālajā izstādē iespējams aplūkot unikālus vēsturiskos materiālus no LNB krājuma – Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam, piedāvājot daudzveidīgu un netradicionālu ieskatu piecās tematiskajās jomās, kas veidoja Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara: Pilsēta aug, Rīdzinieki ir tik dažādi, Rīdzinieki piedalās politikā, Rīgai 700, Rīgas spožums un ēnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Wess Motors šefs: cilvēki zaudējuši ticību bankām un līzinga kompānijām

Lelde Petrāne,18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Automašīnu pircēji kļuvuši ļoti piesardzīgi pret sadarbību ar finanšu iestādēm un aizdevējiem. Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vispār zaudējuši ticību bankām un līzinga kompānijām!» intervijā laikrakstam Diena sacījis Wess Motors šefs Aleksandrs Oskins.

«Var jau būt, ka pirms gadiem pieciem septiņiem, uzņemoties maksāt kredītus un līzingus, cilvēki tiešām savu finansiālo situāciju vērtēja pārlieku optimistiski, bet tas notika tāpēc, ka gan mūsu valdība, gan finanšu institūcijas, gan arī autoražotāji zīmēja grafikus, ka finanšu rādītāji iet uz augšu. Bet krīzes laikā mūsu nozares klienti saskārās ar ļoti nepatīkamām lietām - automašīnu atņemšanu, parādu piedzīšanu. Tas nebija labi, un tāpēc daudzi pircēji atklāti atzīst, ka vairs negrib iesaistīties sadarbībā ar aizdevējiem, jo aizdevēji parādījuši, ka ne vienmēr nostājas savu klientu pusē,» stāstījis A. Oskins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā aizvien tiek domāts par potenciālajiem ieguvumiem, ko sola valsts pievienošanās eirozonai, pie pašas monetārās savienības debesīm mākoņi kļūst aizvien tumšāki.

Tēlaini runājot, situāciju eirozonā var salīdzināt ar plašas un materiālā ziņā stipri vien atšķirīgas radu saimes pasēdēšanu glaunā krogā, turklāt vēlmi pēc izsmalcinātākās virtuves izrādījuši tieši nabadzīgākie banketa dalībnieki. Tuvojoties vakara izskaņai, kāds ieminējies par rēķina apmaksu, pie galda radot nervozu sačukstēšanos, tai pamazām pāraugot skaļākā vārdu apmaiņā. Balsi pacēlusi pat iepriekš kautrīgā meitene no ziemeļiem, kas visu vakaru pie vienīgās baltvīna glāzes bija knibinājusi salātiņus, kamēr tās mazāk turīgie radi, neskatoties cenu listē, bija devuši priekšroku steikam un plašākai dzērienu izvēlei. Platoniskā simpozija ārējais spožums vēlmi ieprecēties radu saimē radījis arī citiem, taču tiem, kas tikai tikko to izdarījuši, tiek izteikti nepārprotami mājieni gatavībai atvērt makus vēl vakara sākumā nemitīgi augošā tēriņa apmaksā, pierē ievelkot pārdomu rievas arī citiem radoties gribētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bažas par iespējamo ASV ekonomikas uzskriešanu uz fiskālās klints ir mazinājušās un šobrīd finanšu tirgi ir šķietami labvēlīgi riskanto finanšu aktīvu vērtības pieaugumam, kas likumsakarīgi mazāk liek domāt par investīcijām tā dēvētajos drošo patvērumu segmentos, šķiet, ka zelts kā ienesīga uzkrājuma līdzeklis sevi ne tuvu nav izsmēlis.

Investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris uzskata, ka pēc iepriekšējo 12 gadu zelta cenas pieauguma šī tendence turpināsies arī šogad un agri vai vēlu dzeltenā metāla cena sasniegs maģisko 2000 ASV dolāru līmeni par Trojas unci.

Kopējā analītiķu nostādne ir, ka tāds līmenis tiks sasniegts tuvāko trīs gadu laikā, piebilst tirgus eksperts, norādot, ka ilgtermiņa zelta cenu pieaugumam tic tirgus dalībnieki, kuri izmanto tā dēvēto tehnisko analīzi. Viņi pēdējā gada cenas stagnāciju raksturojot vien kā veselīgas atelpas posmu uz ilgtermiņa izaugsmes tendences fona.

Pēc M2M eksperta teiktā, kā vēl viens svarīgs faktors zelta tālākai izaugsmei ir centrālo danku, galvenokārt, attīstības valstīs, neremdināmā vēlme palielināt zelta īpatsvaru savās naudu rezervēs. Tā kā pašlaik vairumam attīstības valstu centrālo banku rezervēs zelta īpatsvars ir diezgan niecīgs, tad nav paredzams, ka šī zelta uzpirkšana tik ātri apstāsies, uzskata finanšu speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru