Inflācijas veidošanā augošās pārtikas un degvielas cenas drīzumā var nomainīt straujāka pakalpojumu sadārdzināšanās
Bez īpašiem pārspīlējumiem var teikt, ka patēriņa cenu izmaiņu jomā aizvadīto var nosaukt par krasu kontrastu gadu. Vēl pavasara izskaņā patēriņa cenas, rēķinot gada izteiksmē, sasniedza 0,8% vērtu deflāciju, radot bažas ne tikai par ekonomikas atdzišanu, bet potenciālu krīzi, taču decembrī gada inflācijas rādītājs uzkāpis līdz 2,2%. Īpaši straujš inflācijas pieaugums bijis tieši gada pēdējā mēnesī, kad salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība palielinājusies par 0,6%, bet gada inflācijas rādītājs – no 1,3% līdz 2,2%. Statistikas dati liecina, ka lielo preču un pakalpojumu grupu ietvaros pagājušajā gadā visstraujāko sadārdzinājumu piedzīvojusi pārtika, kura decembrī caurmērā maksājusi par 4,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Šis visai straujais lēciens ir izskaidrojams ar pieprasījuma palielināšanos un jaunu noieta iespēju atrašanu pēc Krievijas noteiktajiem importa ierobežojumiem, kas pārprodukcijas dēļ sākotnēji izraisīja strauju pārtikas cenu mazināšanos.
Vēl viens no būtiskākajiem faktoriem ir naftas cenas kāpums, kura rezultātā, pēc statistiķu aprēķiniem, degvielas cenas gada laikā palielinājušās par 6,7%. Naftas cenu pieaugums pagaidām nav veicinājis gada inflācijas rašanos siltumenerģijai, kuras cena Latvijā salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri caurmērā samazinājusies par 5,9%.
Siltumenerģijas patērētājiem pagaidām ir pamats šajā ziņā saglabāt optimismu, jo patlaban izskatās, ka tālāks naftas cenu pieaugums pasaules preču biržās varētu būt vai nu ļoti piezemēts, vai apstāties pavisam. Tas skaidrojams ar faktu, ka tālāks cenas pieaugums veicinātu piedāvājuma palielināšanos, neraugoties uz neseno eksportētāju valstu savienības OPEC un Krievijas vienošanos par ieguves samazināšanu. Tirgū ir arī citi lieli spēlētāji, piemēram, ASV, kuras slānekļa naftas ieguves industrija to vien gaida, lai uz cenu pieauguma rēķina varētu plašāk atgriezt krānus. Līdz ar to ir ļoti ticams, ka arī pēdējos mēnešos vērojamais degvielas cenu kāpums sevi lielā mērā varētu būt izsmēlis.
Domājams, ka arī tālākā pārtikas sadārdzināšanās varētu būt samērā «lēzena». Lai arī pasaules tirgus gan ekonomisko, gan demogrāfisko procesu ietekmē kļūst lielāks, ir jāņem vērā, ka arī piedāvājums varētu sākt palielināties un noieta iespējas nav «no gumijas», turklāt jaunu noieta tirgu iekarošana nenotiek tik ātri, lai pārtikas cenu kāpums ilgstoši būtu tik straujš kā iepriekšējos mēnešos.
Neraugoties uz to, ka naftas produktu un pārtikas cenu kāpums var piebremzēties, tas nenozīmē, ka izpaliks tālāks inflācijas kāpums, un pēdējie rādītāji vedina domāt, ka inflācija šogad var pārsniegt arī 3% atzīmi. To lielā mērā var saistīt ar šogad paredzēto ES fondu naudas iepludināšanu Latvijas ekonomikā, kas sākotnēji radīs lielāku pieprasījumu pēc būvdarbiem. Tas savukārt nāks komplektā ar dažādu nozares izmaksu sadārdzināšanos, kas inflācijas spirāli iegriezīs plašāk, gan sadārdzinoties dažādiem ar nozari saistītajiem pakalpojumiem, gan arī ar, visticamāk, sagaidāmo būvmateriālu cenu palielināšanos.