Aptuveni 100 cilvēku otrdien pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū arī bijušais deputāts Valdis Kalnozols, kurš strīdas ar klātesošajiem protestētājiem. Tāpat pie protestētājiem izgājis viens no parijas «KPV LV» līderiem Aldis Gobzems, kurš sarunājas ar klātesošajiem.

Protestētāji ieradušies ar dažādiem plakātiem. Aģentūra LETA novēroja, ka pasākumā piedalās aktīvisti ar dzeltenām vestēm un plakātiem krievu valodā. Uz viena no plakātiem krievu valodā rakstīts «Vara - tautai, kameras - zagļiem», bet uz otra - «Pietiek zāģēt eiro naudu».

Pārējos protestētāju plakātos latviešu valodā galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai. Uz viena no plakātiem rakstīts «Nē ārvalstniekam». Tajā pašā laikā vairāki protestētāji pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Jau trešo gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 2000 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās.

Šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Labākā zaļā iniciatīva

BREL Forum Awards 2024 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Pillar

Publiskais balsojums

Novira Capital

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Novira Plaza, Novira Capital projekts

Publiskais balsojums

Verde II, Capitalica Asset

Management projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Raiņa nams, One Development projekts

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Naktī no 23. uz 24.jūliju Rīgas Pašvaldības policija (RPP) aizvākusi «telšu pilsētiņu», kas jau vairākus mēnešus atradās iepretim Ministru kabineta ēkai.

Policijas operācijas laikā «telšu pilsētiņā» bija viens pastāvīgs iemītnieks - bezdarbnieks un invalīds Juris Lapšinskis. Patlaban nekas vairs neliecina, ka šajā vietā 236 dienas tika rīkota protesta akcija un bija izvietotas teltis, plakāti, ugunskuri utt., pārliecinājās aģentūra LETA.

Līdz šim «telšu pilsētiņā» pa nakti uzturējās tikai Lapšinskis, jo viņam joprojām nav izdevies atrast ne darbu, ne arī dzīvesvietu. Dienā tur uzturējās arī divi viņa domubiedri Grigorijs Fedjkins un Aleksandrs Tihonovs, kuri ir formulējuši astoņas prasības un priekšlikumus valdībai valsts ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai.

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Uzņēmums Ingman Saldējums kopā ar Latvijas pašvaldībām uzsācis projektu, kura ietvaros tiek meklētas 12 labākās valsts dižvietas. Projekta interneta vietnē par dižvietām aicināts balsot ikviens.

Kopumā balsojumam par Latvijas dižvietām izvirzītas 80 īpašas vietas četrās kategorijās: māja, mežs, zeme un ūdens. Latvijas iedzīvotāju balsojums noteiks trīs dižvietas katrā kategorijā, pie kurām tiks uzstādītas īpašas atpazīšanas zīmes.

Latvijas Dižvietu Mājas karte ir turpinājums aizvadītā gada projektam, kad iedzīvotāji no visas Latvijas iesūtīja stāstus par vairāk nekā 500 vietām, kuras tika apkopotas īpašā Latvijas leģendārāko vietu kartē.

«Šogad aicinām ikvienu balsot par Latvijas dižākajām vietām, kuras glabā stāstus par Latviju. Ceram, ka šogad sociālais projekts gūs tikpat ielu atsaucību, un cilvēki ar interesi un aizrautību apceļos Latvijas novadus un to dižākās vietas, kas glabā dārgu mantojumu par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi!» sacīja projekta idejas autors Normunds Labrencis.

Francijas «dzeltenovestu» protesta akcijas organizatori sestdien izsludinājuši «ultimāta» akciju, kas sestdien Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā.

«Dzeltenovestu» protesta akcijas notiek jau 18.sestdienu pēc kārtas un šajā sestdienā liels skaits cilvēku sapulcējās uz Elizejas lauku avēnijas.

Policija raidīja asaru gāzi un pielietoja ūdens metējus, lai izdzenātu protestētājus, kas veidoja barikādes Elizejas lauku tuvumā.

Vienlaikus Elizejas lauku avēnijā izlaupīti un izdemolēti vairāki veikali.

Sestdienas protesta organizatori to pasludināja par «ultimātu» prezidentam Emanuelam Makronam, raisot bažas par vardarbības atkārtošanos, kāda piedzīvota agrākos protestos.

Ap Elizejas laukiem uzstādīts liels drošības perimetrs un piesaistīti vairāk nekā 5000 policistu.

«Ultimāta» protesta organizatori cer, ka tas piesaistīs lielu skaitu cilvēku, kustībai nedēļām ilgi saskaroties ar dalībnieku skaita samazināšanos. Pagājušajā sestdienā visā valstī demonstrācijās piedalījās tikai ap 28 000 cilvēku, kas ir tikai desmitā daļa no pirmā protesta 17.novembrī.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Piektdien, 13. maijā, pulksten 16 uz Liepājas - Ventspils šosejas plānota miermīlīga autovadītāju protesta akcija, lai parādītu Satiksmes ministrijai, ka autovadītāji nav mierā ar ceļa stāvokli.

Iecerēts, ka autovadītāji pulcēsies uz Grobiņas – Ventspils šosejas pie krustojuma ar ceļu, kas ved uz Vērgali. Spēkratus plānots novietot brauktuves malās, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Akcijas laikā paredzēts noskaidrot, kuri autovadītāji ir gatavi iesniegt pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un atteikuma gadījumā cīnīties pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kopīgi tiks sagatavota arī vēstule Satiksmes ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar prasību izklāstīt konkrētus šosejas atjaunošanas plānus.

Akcijas organizētāji iepriekš vērsušies Satiksmes ministrijā, norādot, ka sabrukušā ceļa dēļ daudziem autovadītājiem radušies materiāli zaudējumi, turklāt ceļa stāvoklis ir bīstams autobraucējiem. Uz iesniegumu, ko parakstīja 1122 autovadītāji, Satiksmes ministrija atbildēja ar vispārējām frāzēm, ko akcijas organizatori uzskata par atrakstīšanos. Ja arī uz jauno vēstuli netikšot saņemta atbilde ar konkrētiem faktiem, autovadītāji varētu rīkot nemiermīlīgu protesta akciju.

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Šodien paredzētā mediķu protesta akcija tiek rīkota nepareizā laikā un vietā, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

«Veselības joma ir katras valsts nacionāla lieta, tā nav Eiropas savienības (ES) lieta,» teica ministrs. Viņaprāt, īstā vieta, kur atgādināt par savām prasībām, ir Ministru kabinets. Savukārt tam piemērotākais laiks ir tad, kad tiek spriests par nākamā gada budžetu.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka vērsīs ES valstu kolēģu uzmanību uz to, ka Latvijā nepietiek finansējuma veselības aprūpei. Viņš arī vēlreiz apliecināja, ka atbalsta protesta rīkotāju prasības un ir gatavs zem tām parakstīties. «Bet tam šajā kontekstā nav lielas jēgas. Jēga prasīt papildu finansējumu būs tad, kad pienāks laiks - tad, kad tiks strādāts pie budžeta,» uzsvēra ministrs.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Skaļā protesta akcijā pie valdības mājas otrdien vairāki simti cilvēku prasīja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei.

Protesta akcija pirms plkst 13.00 noslēdzās, tomēr pie mītiņa dalībniekiem neviens politiķis tā arī neiznāca. Cilvēki sāk izklīst. Nekādi starpgadījumi akcijas laikā netika novēroti, policija nevienu nearestēja.

Saskaņā ar policijas aplēsēm ap plkst.12 protesta akcijā piedalījās 500 līdz 600 cilvēku.

Mītiņa dalībnieki bija skaļi, pūta svilpēs, rokās turēja zaru slotas un vairāk nekā 20 plakātus. Fonā skanēja bungu sitieni.

Cilvēkiem uz sejām bija uzliktas no papīra izgrieztas ministru maskas. Daži no plakātu uzrakstiem vēstīja: «Bērniņ, šodien mēs neēdīsim, šodien maksāsim par apkuri», «Salsti, vecmāmiņ! Tava valdība», «Kurš mani sasildīs?», «Apkuri bez PVN».

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Briest un briest saspīlējums darba tirgū. Arvien vairāk uzņēmēju paceļ balsi par to, ka darbaspēka izaicinājumi kļūst nepārvarami.

Blakus lapā var lasīt par to, cik daudz speciālistu būtu nepieciešams pienācīgai IT nozares darbībai, bet ir gara virkne citu nozaru, kas jau ir skaļi pateikušas to, par ko agrāk sarunājās pusčukstus, – mums vajag darba rokas, jo nav, kas strādā. Kamēr par ārvalstu darba rokām un intelektuālā darba darītājiem, arī vadības līmeņa darbiniekiem diskutējam, uzņēmumos pieaug darbaspēka izmaksas, bet darbinieku kompetence un produktivitāte diemžēl līdzi netiek. Domājams, ka šīs šķēres vērsies arvien plašākas, ja netiks meklēti spēcīgi risinājumi. Protams, viens no tiem ir darbaspēka piesaistīšana no citām zemēm, bet to var izdarīt, vienīgi atvieglojot darbinieku ievešanas nosacījumus. Iespējams, Latvija nebūtu nonākusi līdz šai diskusijai vai arī tā būtu mazāk sāpīga, ja Latviju ekonomiskā krīze būtu skārusi mazākā mērā vai arī valsts būtu savlaicīgi radusi risinājumu, kā ātrāk atsaukt atpakaļ aizmigrējušo pašmāju darbaspēku, kas no Latvijas izbira kā no caura ābolu maisa. Tagad jāsecina, ka daži uz emocionālajiem uztveres reģistriem balstīti reemigrācijas veicināšanas pasākumi nav nesuši rezultātus. Pa kādam speciālistam, pa kādai ģimenei atgriežas, bet tomēr šī kustība joprojām kā bija, tā arī pašlaik ir pārliecinoši spēcīgāka pretējā – valsti un darbaspēka rindas tukšojošā – virzienā. Protams, kapitālam, tirgum un darbavietām robežas ir zaudējušas agrāko nozīmi, tomēr Latvijai kā mazai valstij nācijas kopība vēsturiski bijusi būtiska ne tikai sajūtu līmenī, bet arī ļoti praktiski, tēlaini izsakoties, pašiem arot savu zemi. Pašlaik strauji briest situācija, kad nosacīti melnos darbus un ne tikai tos veiks mazāk attīstītu valstu iedzīvotāji. Līdz ar to izskanējušas bažas par sociālo slogu. Tomēr, visticamāk, ievestais darbaspēks, ja tam tiks plašāk atvērtas Latvijas durvis, nebūs tas, kas pārlieku noslogos mūsu sociālo budžetu, iebraucējiem tā vien alkstot dzīvot uz mūsu valsts pabalstiem, ko atrautu no sūri grūti sarūpētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pieredze ar bēgļu uzņemšanu vai drīzāk bēgļu uzņemšanas farss varētu kalpot par pierādījumu tam, ka Latvijas sociālā sistēma nav tik vilinoša, lai spētu šeit noturēt jebkāda veida iebraucējus, pat pašus dzīvē izmisušākos, vienalga – tie ir bēgļi vai darba un labāka atalgojuma meklētāji.

Šo sestdien plkst.14 jauniešu kustība Vienota Latvija un vairāki Latvijas auto klubi rīkos protesta akciju pret augstajām degvielas cenām, liecina informācija portālā Vienotalatvija.lv.

Protesta sākums ir pie Statoil degvielas uzpildes stacijas Muitas ielā 4. Pēc tam akcijas turpināsies pie Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ēkas.

Protesta laikā autovadītāji ik pēc 20 minūtem kopīgi signalizēs viarāku minūšu garumā, lai izrādītu savu attieksimi pret degvielas cenām, kā arī notiks degvilas uzpildīšana 10 -20 santīmu vērtībā.

«Degvielas cenas vēl joprojām ir nesamērīgi augstas attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Mēs esam apzinājuši jau vairāk nekā 300 autovadītājus, kas sestdien pievienosies protestam. Ja degvielas cenas netiks samazinātas un ekonomikas ministrs Artis Kampars turpinās melot sabiedrībai, tad šis būs tikai sākums daudz plašākiem protestiem visā Latvijā», brīdina Vienota Latvija vadītājs un protesta akcijas organizators Eduards Svatkovs.

Jauniešu kustība Vienota Latvija kopā ar saviem domubiedriem no autoklubiem 38club, bmwclub, Riga auto un Audistyle club sestdien rīkoja protesta akciju pret augstajām degvielas cenām pie DUS Statoil Lubānas ielā, Eksporta ielā un citām.

«Mūsu mērķis ir sasniegts. Šī akcija ir izdevusies un ir piesaistījusi ne tikai sabiedrības, bet arī DUS Statoil vadības uzmanību. Akcijas laikā tika panākta vienošanās ar SIA Latvija Statoil degvielas produktu vadītāju Kasparu Skrābānu, ka 2010.gada 20.maijā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija lems par turpmākām sarunām ar ekonomikas ministru Arti Kamparu par nodokļu samazinājumu degvielai,» norādījis akcijas galvenais organizators Eduards Svatkovs.

Ja šī gada 20.maijā netiks panākta vienošanās un Latvijas valdība nespēs ar izpratni pieiet šim jautājuma, tad Vienota Latvija kopā ar saviem domubiedriem rīkos daudz plašākas un «ietekmīgākas » akcijas ne tiekai pie DUS, bet arī pie Ekonomikas ministra Arta Kampara mājām, teikts Vienota Latvija izplatītajā paziņojumā medijiem.

Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.