Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro.

Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.

Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Bauskas novada Ceraukstes pagastā notika Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā, informē Zemnieku saeima.

Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām tika izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas piena realizācijā.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: «Mūsu kopīgā tikšanās šoreiz noritēja ļoti produktīvi, ir daudz kopīgu lietu, par ko diskutēt, problēmu, ko risināt. Vienojāmies, ka tuvākajos mēnešos līdz sezonas sākumam, tiksimies regulāri, lai izstrādātu kopīgu, starpvalstu rīcības plānu, kura galvenais mērķis ir izkļūt no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres. Sanāksmes laikā izkristalizējās arī vairāki risinājumi, piemēram, spēku apvienošana svaigpiena tirdzniecībai, lai stiprinātu pozīcijas kopējā tirgū.»

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu budžeta sarunās.

Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis.

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka, piemēram, graudkopjiem neizdosies novākt 100% ražu. Patlaban Latvijā kopumā esot novākti 80% graudu, bet uz laukiem palikuši aptuveni 20%. Tomēr situācija neesot vērtējama kā traģiska, graudu kopraža būs virs diviem miljoniem tonnu. Arī plūdos cietušie sējumi, ko izdosies novākt, būs izmantojama lopbarībai.

Pēc Lazdiņa teiktā, lauksaimnieki cer uz kompensācijām no Eiropas Savienības. Taču tās nosacījumi paredz, ka, lai varētu pretendēt uz kompensāciju, zaudējumu apmēriem jābūt noteiktam procentam no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā būtu aptuveni 140 miljoni eiro.

Zemnieku saeimas vadītājs gan norādīja, ka lauksaimnieki cer izmanot Eiropas Komisijas norādi, ka zaudējumiem, par kuriem tiek piešķirtas kompensācijas, jābūt noteiktā reģionā. Tādēļ varētu tikt izmantots arguments, ka plūdu radītie zaudējumi veidojušies Baltijas reģionā.

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Šodien Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA ārkārtas prezidija sanāksmē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības komisāram Dačanu Čološam prasīs īpašu atbalstu, lai mazinātu Krievijas pārtikas produktu embargo radīto ietekmi lauksaimniecībā.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece, Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA viceprezidente Maira Dzelzkalēja skaidro: «Baltijas valstu lauksaimniecības sektors ir visvairāk cietis Krievijas Federācijas pārtikas produktu embargo rezultātā. Šobrīd, teju mēnesi pēc embargo ieviešanas, ir jārunā nevis vairs par atsevišķiem ietekmētiem uzņēmumiem, kas eksportēja produktus uz Krieviju, bet zaudējumiem un nepieciešamiem palīdzības pasākumiem visai nozarei kopumā.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas tikās, sagatavoja un nosūtīja Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Čaloša kungam kopīgu vēstuli ar prasību Baltijas valstīm paredzēt īpašu atbalstu, lai mazinātu embargo ietekmi, turklāt šo atbalstu būtu jāparedz pēc vajadzības, nevis kā dārzeņu un augļu sektorā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Gandarījums, ka vēstulei ir pievienojušies jau arī daļa Latvijas un Baltijas Eiropas Parlamenta deputātu. Šobrīd sarunās ar pārējo valstu organizācijām jūtam, ka stipri līdzīgā situācijā ir arī somi un poļi, taču mūs atbalsta arī pārējās valstis.

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki, neesam saņēmuši no Eiropas Savienības (ES), lai tiešmaksājumi sasniegtu gaidītos 200 eiro uz hektāru, tam jāpiekrīt ne tikai Latvijas valdībai, bet jāsaņem vēl arī Eiropas Komisijas (EK) atļauja.

Tā, runājot par ES budžeta ieguvumiem un zaudējumiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ES valstīm nebūtu nepieciešama speciāla atļauja tiešmaksājumu palielināšanai, katra valsts varētu celt tiešmaksājumus, kā vēlas. Šogad Komisija esot pieļāvusi, ka valdība var piemaksāt lauksaimniekiem, lai tie uz hektāru saņemtu 120 eiro, nevis 96 eiro, taču tas, pēc Godmaņa teiktā, esot bijis īpašs lēmums

Godmanis gan arī sacīja, ka gadījumā, ja Komisija neļauj valdībai palielināt tiešmaksājumus līdz vēlamajam apjomam, «tad ir jācīnās, jo mēs tomēr esam pēdējie».

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Iesniegtais priekšlikums paredz, ka līdz 2020. gadam (ieskaitot) ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu var samazināt attiecībā uz summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē Zemnieku saeima.

ZSA uzskata, ka grozījumu veikšana ir tikai likumsakarīga, jo Latvijas lauksaimnieki jau vairākus gadus saņem zemākos tiešmaksājumus visā ES, kas pazemina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju citu ES valstu lauksaimnieku vidū. Subsīdiju turpmāka neaplikšana ar nodokli UIN maksātājiem būtu reāls solis pretim Latvijas lauksaimniecības attīstības veicināšanai.

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. «Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas,» skaidroja ZM pārstāve.

«Mežonīgu» laikapstākļu svārstību ietekmē jūlijā pasaulē pieaugušas pārtikas cenas, un tas rada bažas par pārtikas krīzes atkārtošanos, citējot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pausto, vēsta BBC.

Pārtikas preču cenu svārstības palielinājušas bailes no pasaules nabadzīgāko iedzīvotājus visvairāk iedragājušās 2007. - 2008. gada krīzes atkārtošanās.

Ražu pasaulē šogad ietekmējušas pārmērīgas lietavas Brazīlijā, sausums ASV un ražošanas apgrūtinājumi Krievijā, norāda ANO.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pārtikas cenas palielinājušās par 6%. Šāds cenu kāpums seko triju mēnešu pārtikas cenu lejupslīdei.

Saistībā ar cukurniedru novākšanai traucējošajām lietavām Brazīlijā, labības cenas jūlijā palielinājušās par 17%, bet cukura cena – par 12%, liecina Romā bāzētās organizācijas FAO apkopotie dati. Tāpat cenu svārstības ietekmēja musona aizkavēšanās Indijā un nepietiekami nokrišņi Austrālijā. Saskaņā ar FAO datiem kukurūzas cenas jūlijā palielinājušās teju par 33%.