Beidzot pasaules ziņu aģentūrās parādījušās ziņas, kas saistītas ne tikai ar ekonomiskajiem notikumiem bēdīgi slavenajā Dienvideiropā, bet arī tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande un Luksemburga.
Proti, viena no starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminājusi šo valstu reitingu prognozi no «stabila» uz «negatīvu». Tomēr zināma atšķirība, salīdzinot ar situāciju, kad līdzīgu scenāriju piedzīvoja, piemēram Itālija vai Spānija, nemaz jau nerunājot par Grieķiju, šeit tomēr ir.
Proti, dienvidu valstis sāka un arī turpināja zaudēt savas pozīcijas reitingu tabulās, tādējādi demonstrējot nespēju risināt savas problēmas. Ja itāļi un spāņi vēl mēģina kārpīties no ekonomiskās lejupslīdes bedres laukā, tad grieķi ir sākuši pierādīt neiespējamo, respektīvi, ka ir iespējams krist vēl zemāk par dibenu. Savukārt par minētajām trīs valstīm aģentūra Moody's ir izteikusi bažas galvenokārt tāpēc, ka to finanšu dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar krīzē slīkstošajiem dienvidiem. Un tas ir tikai loģiski - visa eirozona jau ilgāku periodu piedzīvo grūtus laikus, un tāpēc būtu neloģiski gaidīt, ka viena daļa šīs monetārās savienības valstu to vien dara, kā lūdz aizdevumus un to atmaksas perioda atlikšanu, bet otra dzīvo bez jebkādām problēmām - tā vienkārši nemēdz būt.
Principā var teikt, ka šīs valstis, to ekonomika ir visnotaļ spēcīga, ņemot vērā, ka tās ir spējušas tikt galā gan ar savu saimniecību, gan arī regulāri kreditēt (patiesību sakot, dotēt) Grieķiju un vienu otru citu Eiropas valsti. Tomēr, kā zināms, visam ir savas robežas. Domājams, ka jau visai pārskatāmā nākotnē ekonomiski spēcīgās eirozonas valstis izdarīs zināmus secinājumus, lai nepieļautu, ka kredītreitingu aģentūru bažas nepārvēršas par reālu reitingu samazināšanu, kas jau radītu noteiktas konsekvences gan šo valstu tautsaimniecībai, gan Eiropai kopumā. Zīmīgs šajā sakarā ir Latvijas finanšu ministra Andra Vilka paziņojums, ka Grieķijas palikšana eirozonā ir tikai ilūzija. Ja ar šādu paziņojumu kādā no sociālajiem tīkliem nāktu Vācijas kanclere Angele Merkele vai Francijas prezidents Fransuā Olands, tas varētu izraisīt neprognozējamas sekas tirgū, tāpēc domājams, ka šobrīd pamazām tiek sagatavota augsne tam, ka izmaiņas eirozonā vairs nav aiz kalniem. Par to liecina gan minētā Vilka atziņa, gan arī Somijas finanšu ministres Jutas Urpilainenas nesenais paziņojums, ka drīzāk viņas pārstāvētā valsts izstāsies no eirozonas, nekā baros negausīgos Eiropas dienvidus. Kā mēdz teikt - izsalkušajam ir jēga uzdāvināt makšķeri, taču ir stipri vien bezjēdzīgi viņu nepārtraukti apgādāt ar zivīm, jo tas var izvērsties par bezgalīgu un dārgu pasākumu.
Citiem vārdiem sakot, nav pamata uzskatīt, ka būtu gaidāma ekonomiskā apokalipse Eiropas spēcīgajās valstīs. Protams, situācija nav iepriecinoša, bet to stipri vien pāragri ir nosaukt par traģisku. Šobrīd Latvijai ir jānovēro, kādas sekas ES struktūrpolitikā radīs notiekošie procesi, nesteidzoties kļūt par eirozonas sastāvdaļu, pirms tie nav noslēgušies.
