Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Latvijas kosmētikas ražotājs SIA Kinetics Nail Systems pērn apgrozīja 3,3 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš; tas saistīts ar stratēģijas maiņu – sava zīmola apgrozījums ir audzis par 35%

«Ar rezultātu esam apmierināti, jo tieši Kinetics zīmolam bija 35% pieaugums. Tas saistīts ar to, ka mainām stratēģiju – samazinām privāto preču zīmju biznesu un attīstām savu zīmolu,» saka Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Uzņēmuma 2015. gada apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro un tā samazinājums 2016. gadā saistīts ar jau minēto stratēģijas maiņu. Uzņēmuma šī gada mērķis ir sasniegt četru miljonu apgrozījumu, no kā 80% veidos savs zīmols un 20% privātās preču zīmes. Kinetics strādā ar partneriem Peru, Čīlē, Marokā, Grieķijā un Ukrainā, lai sertificētu produktu un uzsāktu sadarbību šajās valstīs.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

#«Mazliet patētiski raksturojot situāciju Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā, šķiet, var sacīt, ka 20. gs. deviņdesmitie gadi pagājušajā nedēļā ir noslēgušies.»

Latvijas finanšu sektora reputācija ir sagrauta, un sapnis par Latviju kā finanšu centru - izsapņots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektora reputāciju pēdējo dienu notikumi iedragājuši pamatīgi, un to būs grūti atjaunot, DB norāda aptaujātie finanšu jomas eksperti. Patlaban pastāv bažas par valsts kredītreitinga pazeminājumu, kas palielinās Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas un sadārdzinās aizņemšanos starptautiskajos tirgos gan uzņēmumiem, gan valstij, kā arī var aizbiedēt drošos investorus.

«ASV paziņojuma sekas uz ABLV Bank darbību ir grūti prognozēt. Protams, ka nerezidentu sektors centīsies izņemt savu naudu, un šobrīd bankai ir noteikti ierobežojumi, taču skaidrs ir tas, ka Latvijas finanšu sektora reputāciju aizvadītās nedēļas notikumi pasliktina vēl vairāk. Tādējādi daļa tirgus dalībnieku varēs sacīt, ka apstiprinās apgalvojumi par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām,» viedokli DB pauž bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Bāzeles izveidotais AML valstu reitings (Basel AML Index 2017), kurā tiek apkopota informācija par vairāk nekā 100 pasaules valstīm, Latviju ierindo 133. vietā 146 valstu starpā, kas liecina, ka mums ir labāka situācija AML jomā (jo zemākā vietā atrodas valsts, jo labāka ir situācija AML ziņā) nekā tādās lielās valstīs kā Francija (128.), Vācija (121.), ASV (116.), Kanāda (103.). «Šis indekss liek izdarīt citus secinājumus un atspēko pārmetumus par naudas atmazgāšanu, un diez vai mūsu valsts spēkos būtu ietekmēt šāda reitinga veidošanu, līdz ar to uzskatu, ka tas ir ticams rādītājs. Kā tad uztvert to, ka tajā pašā laikā tiek izteikti skaļi apgalvojumi par naudas atmazgāšanu ar Latvijas banku palīdzību?» viņš jautā.

Turpinoties Covid-19 izplatībai pasaulē, jaunuzņēmums "Lifetech Solutions", kurā apvienojušies trīs uzņēmēji, tehnoloģiju entuziasti no Jelgavas, sācis ražot runājošus roku dezinfekcijas stendus ar "SprayStand" zīmolu.

Runājošos roku dezinfekcijas stendus pamatā ražos eksportam, sākotnēji fokusējoties uz Skandināvijas valstīm, vēlāk arī uz pārējo Eiropu. Latvijā, ja būs pieprasījums, šos stendus varēs arī iznomāt. Pašlaik notiek pārrunas ar potenciālajiem izplatītājiem vairākās valstīs, lai jau drīzumā "SprayStand" ražojums parādītos pēc iespējas vairākās pasaules valstīs.

Uzņēmums plāno piedāvāt arī citus roku dezinficēšanas ierīču modeļus – gan dizainiski, gan funkcionāli atšķirīgus, piemēram, novietošanai uz galda.

"Pasaulē notiekošais mudināja domāt par to, kā cilvēkiem, uzņēmumiem, iestādēm ikdienas dzīvi padarīt vienkāršāku un ērtāku. Nonācām pie secinājuma, ka vizuāli pievilcīga, praktiski ērti lietojama dezinfekcijas ierīce kombinācijā ar uzmundrinošu sasveicināšanos un aicinājumu dezinficēt rokas veicinās cilvēku vēlmi ievērot higiēnu un pasargāt no inficēšanās riskiem sevi un citus," idejas tapšanā dalās viens no tās autoriem Vilnis Krauze.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts - tuvu nullei. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem?

Pēdējo nedēļu laikā biedrībā «Zemnieku saeima» tiek saņemti dārzeņu audzētāju sašutuma pilni zvani par iepirkumu konkursu: «Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām», identifikācijas Nr. VAMOIC 2018/038. Vietējie dārzeņu audzētāji labprāt piedalītos konkursā un spētu izpildīt visas nepieciešamās prasības, ja pozīcijā netiktu iekļautas tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē. Ja piegādātājs nespēj piedāvāt pilnu pozīcijas apjomu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties! Ja ierēdņiem - pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

#Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt.

Idejas esamība nenozīmē pārmaiņas, pats svarīgākais seko pēc tās

Idejas pašas par sevi nemaksā neko, tās var ģenerēt tūkstošiem, lūzuma punkts ir cilvēku vēlme un spējas tās realizēt. Somijas futūrists un savā ziņā arī uzņēmumu psihologs Niko Herlins (Niko Herlin) mēdz teikt, ka neviena ideja nav mainījusi pasauli. Ideja pati par sevi neko nemaina, varbūt vienīgi proteīna daudzumu cilvēka pelēkajās šūniņās. Pārmaiņas notiek, kad ideja tiek iedzīvināta, un tā parasti ir uzņēmumu lielākā problēma. Tas ir lēns process, solīšiem ir jābūt maziem, nevar arī darīt visu uzreiz.

«Katrs ceļš sākas ar pirmo soli, jā, vajag saskatīt kopējo vīziju, bet nevajag uzreiz domāt 10 soļus uz priekšu, jo citādi negribēsies neko darīt. Jaunuzņēmējam ir jābūt tādam dzinulim iekšā – gribēt ideju realizēt un pārvērst to īstā produktā. Svarīgi ir arī patiesi noticēt savai idejai un izdarīt nākamo soli – meklēt komandas biedrus, risinājumus,» uzskata bijusī Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka. Ja ideju attīstīt būtu viegli, tad visi to arī būtu izdarījuši. Jaunuzņēmumu komandās ir daudz grūtu momentu, kad rokas nolaižas, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. Brīžiem tas nemaz nav aizraujoši – lai īstenotu savu ideju, ir katru rītu jāceļas un jādara, un atkal jādara, un atkal jādara.

Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

Rūpējoties par veikala apmeklētāju un klientu drošību, universālveikalā "Stockmann" ir uzstādīti Latvijā izstrādātie inovatīvie roku dezinfekcijas stendi.

Pašmāju dizainera Mārča Ziemiņa zīmola "Don't panic" izstrādātais pilnībā automātizētais roku dezinfekcijas stends ir aprīkots ar sensoru - novietojot rokas zem sensora, automātiski tiek izsmidzināts roku dezinfekcijas līdzeklis. Tādējādi cilvēks tiek pasargāts no liekas pieskaršanās virsmām publiskajā telpā.

Vienā sensora darbības reizē dezinfekcijas līdzeklis tiek izsmidzināts 1ml apjomā, kas ir pietiekami, lai dezinficētu rokas un tajā pat laikā nodrošinātu taupīgu dezinfekcijas līdzekļa lietošanu, novēršot arī slapjuma veidošanos pie stenda, kas mēdz būt problēma, ja dezinfekcijas līdzekli izsmidzina vairāk nekā nepieciešams. Roku dezinfekcijas stends ir ne tikai drošs un praktisks, bet arī ar estētisku un gaumīgu dizainu, kas veikala telpās nepieciešamos drošības veikšanas pasākumus padara klientiem vizuāli pievilcīgākus, tādējādi motivējot klientus tos vairāk izmantot.

Huawei Watch ir viens no izskatīgākajiem un nopietnāko iespaidu radošajiem viedpulksteņiem

Lai gan daudzsološās valkājamās tehnoloģijas šā gada otrajā ceturksnī pirmo reizi piedzīvojušas pārdošanas apjomu kritumu, viedpulksteņu tirdzniecībai pasaulē sarūkot par trešdaļu, šīs preces nav palikušas mazāk iekārojamas. Tomēr pircējus var saprast – kvalitatīvie gudrie laikrāži maksā pat vairāk nekā vidusmēra viedtelefons, tādēļ tie vairākumam patērētāju ir faktiski nesasniedzami. Tas attiecas arī uz šī apskata varoni Huawei Watch.

Dizains

Ar šo pulksteni gigantiskā ķīniešu korporācija neapšaubāmi mērķējusi uz biznesa auditoriju. Par Huawei Watch piederību elitei signalizē pat glītā iepakojuma kastīte ar ādai līdzīga materiāla apdari iekšpusē, nemaz nerunājot par pašu ierīci. Viedpulkstenis pieejams dažādās krāsās un ar dažādu dizainu ādas un metāla siksniņām. DB rīcībā bija melnā versija ar melnu nerūsējoša tērauda aproces tipa stiprinājumu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Valdība tuvredzīgi atteikusies no medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības stimulēšanas, neļaujot tautsaimniecībā ieplūst ārzemju pacientu naudai un pie viena vieglu roku atsakoties no labas iespējas noturēt medicīnas personālu Latvijā

Manā fokusā primāri ir atrisināt Latvijas pacientu problēmas, bet ārvalstu pacients nenoliedzami ir iespēja iegūt naudu. Tā, stājoties amatā, DB sacīja veselības ministre Anda Čakša (15.06.2016. DB). Nupat valsts no šīs peļņas iespējas tomēr ir atteikusies, nevis uzlabojot pāris gadus tapināto regulējumu, bet gan to norokot un vēl zemi piemīdot. Tas noticis, nespējot vai nevēloties saskatīt to, ka daļu vietējo pacientu problēmu varētu palīdzēt risināt tieši ārvalstu pacienti. Var manīt, ka te, iespējams, ir patraucējusi valsts un privātās medicīnas mačošanās, bet cietējs beigās būs arī mūsu pašu pacients.

Iedarbinot medicīnas tūrismu pienācīgā līmenī, tas blakus ekonomiskajiem ieguvumiem dotu iespēju Latvijā noturēt tos mediķus un medicīnas personālu, kas pašlaik nereti studē ar vienu vienīgu mērķi – par valsts naudu iegūt laba līmeņa augstāko medicīnisko izglītību Latvijā un, izraujot no rektora rokām diplomu, steigties krāmēt koferus ceļam uz Vācijas vai citu valstu klīnikām, kur mūsu jaunos (un arī vecos) speciālistus sagaida atplestām rokām un salīdzinoši dāsnu atalgojumu. Ja tādu spētu maksāt mūsu klīnikas un turklāt nodrošinātu skaitliski nozīmīgu pieprasījumu pēc speciālistiem, šī akūtā veselības sistēmas kaite samazinātos ievērojami. Argumenti, ka ārzemnieku apkalpošana nosūktu visus speciālistus, nestrādā, jo, pirmkārt, tad vismaz viņi paliktu savā zemē un, otrkārt, kāpēc ārvalstu pacientus nevarētu uzņemt arī valsts slimnīcās? Pašvaldības ieceri klupināja, jo tām nepatika ārstniecības iestādēm prasītā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, taču tāda tiek piemērota jau pašlaik. Skatoties konkrētāk, neliekas nepareizi, ja nodokļu atlaides iet roku rokā ar kāda sanatorijas grausta reanimēšanu, augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstīšanu un jaunu darbavietu radīšanu. Ārvalstu pacients galu galā dotu darbu ne tikai zobārstam vai onkologam, bet arī vietējam frizierim, taksistam un kabarē dziedātājam. Citzemju vārdzēju piesaistīšanas pretinieki, neizprot, ka vēršas pret mediķiem un viņu iespēju profesionāli realizēties savā dzimtajā zemē, par to saņemot adekvātu novērtējumu.

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Meklē naudu atašejiem; loģistiķi sadarbībai ar Ķīnu piedāvā industrializācijas kārti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atbalstīt Latvijas aktīvu līdzdalību Ķīnas izstrādātajā Jaunā Zīda ceļa iniciatīvā – One Belt, One Road (Viena josla, viens ceļš) – un Satiksmes ministrijai (SM) uzņemties koordinējošo lomu transporta jomā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1 paredz SM virzītais Ministru kabineta sēdes protokllēmums. Par šo jautājumu valdība lems jau tuvākajā laikā. Nauda šo funkciju veikšanai gan pagaidām vēl nav atrasta. Šis formāts ir domāts biznesa interešu attīstībai Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas iedzīvināšanai, sarunā ar Dienas Biznesu norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nīgrandes bitenieks Krists Ēberliņš saimnieko moderni un plāno attīstību

Dienvidkurzemes lielākais fasētā medus un biškopības produktu ražotāja – Ēberliņu dravas – īpašnieks Krists Ēberliņš šogad sagaida labu medus ražu. Tā sviešana sākās ap Jāņiem, un, kā atzīst pats bitenieks, medus raža gaidāma laba par spīti vēlajam pavasarim un vēsajiem laika apstākļiem. Šogad viss process dabā aizkavējies par divām nedēļām. Pavisam bitenieks rūpējas par 360 bišu saimēm, kas izvietotas Nīgrandes apkārtnē un tuvējos pagastos – Saldus novada Zaņas pagastā, Skrundas novada Nīkrāces, kā arī Aizputes novada Lažas pagastā. Darba apjoms ir liels, dažbrīd ceļš līdz dravai jāmēro teju stundu. Biškopība ir ļoti laikietilpīga nozare un prasa daudz roku darba, īpaši sezonas karstākajā laikā. Tas arī ir lielākais izaicinājums nozarē.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Par godu Latvijas simtgadei tirdzniecības centrs Domina Shopping izveidojis pilsētvides objektu – divas 4 m augstas rokas, kas ir lielākā dabā apskatāmā un aptaustāmā roku skulptūra Latvijā. Roku pirksti simboliski rāda Latvijas abreviatūru LV, un par to modeli kļuva Latvijas bokseris Mairis Briedis.

Latvijas simtgadei veltītās skulptūras izveidei izmantota trīsdimensiju (3D) skanēšanas tehnoloģija, kas ļāvusi iegūt sportista roku virtuālu modeli. Tas palielināts 20 reizes, pa slāņiem izfrēzēts un salīmēts, un tad tēlnieks piešķīris vides objektam dzīvīgumu, to rūpīgi slīpējot. Lai nodrošinātu objekta ilgmūžību, tas pārklāts ar plastikāta slāni. Veidojot objektu, liela uzmanība pievērsta ne tikai roku proporcijām, formai un fiksētai pozai, bet arī anatomiskām detaļām. Tādējādi izdevies maksimāli precīzi atainot rokas, kas, no vienas puses, latviešu sportistam atnesušas panākumus un pasaules slavu, bet no otras puses – simbolizē spēku un to, ka Latvijas iedzīvotāji ir darītāju tauta.