Atsevišķu pakalpojumu uzticēšana privātfirmām var palīdzēt samazināt Rīgas pašvaldības budžeta izdevumus.
Apkopēju un sētnieku pakalpojumus no privātuzņēmējiem pirkt nav izdevīgi, uzskata A.Lācis. Viņš min piemēru, kad kāda firma piedāvājusi sētnieka pakalpojumus divām Rīgas namu apsaimniekotām ēkām. "Strādājot mūsu sētniekam, izmaksas ir 233 latu mēnesī, bet firmas piedāvājums bija 422 lati vienai ēkai un 495 otrai. Pat ja iepirkuma procedūra ļautu mums cenu nokaulēt uz leju, izdevīgāk ir joprojām paturēt savus sētniekus un apkopējus. Jā, ārpakalpojuma gadījumā mums nebūtu atbildības par konkrētiem cilvēkiem, nebūtu jādomā, kas atvietos darbinieku slimības vai atvaļinājuma laikā, bet vienlaikus mums jāuztur šīs firmas administrācija, un tas nekad nebūs lētāk par ietaupīto darba algas fondu," uzskata A.Lācis.
Tam nepiekrīt SIA Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone. "Pirkt pakalpojumus no malas ir lētāk, kvalitatīvāk un caurspīdīgāk. Ārpakalpojumu izmantošana telpu uzkopšanā un ēku apsaimniekošanā nav nekāda inovācija, tas notiek jau sen, un mūsu klientu vidū ir arī atsevišķi Rīgas domes departamenti. Taču pašvaldībai ir jāizveido liela piedāvājuma pakete, lai uz apjoma rēķina panāktu zemāku maksu par pakalpojumu. Mēs apkalpojam gan Iekšlietu ministrijas jauno kompleksu Gaujas ielā, gan Ārlietu ministrijas ēku, tātad valsts ir atzinusi, ka tas ir izdevīgi," norādīja K.Drone. Arī firmas Spodra R direktors Anatolijs Trofimovs uzskata, ka privātfirma var veikt darbus lētāk un kvalitatīvāk. "Viena apkopēja nekad nevar uzturēt tādu kārtību kā firma. Mēs nosūtām brigādi, kas visu perfekti iztīra, logus un lustras ieskaitot, un apkopēja kādu laiku uztur šo kārtību. Tad atkal izsauc brigādi. Viens cilvēks nevar uzturēt ideālu kārtību par 500 m2 lielākā teritorijā, pat ja nakšņotu uz vietas un saņemtu 1 000 latu algu," norādīja A. Trofimovs. SIA Spodra R agrāk sadarbojusies ar Rīgas domi, taču pēdējā laikā neesot izdevies uzvarēt konkursos, kas notiekot ļoti reti.
Par ārpakalpojumu izmantošanu vērts domāt arī pašvaldības īpašuma apsardzes jomā, jo Rīgas Pašvaldības policija (RPP) piedāvā apsardzes pakalpojumus divreiz dārgāk nekā privātās apsardzes firmas. "Mēs veicām cenu aptauju — privāto uzņēmumu piedāvājumi ir 2.60, 3.40, 4.11 lati par stundu. Domes noteiktie Pašvaldības policijas apsardzes izcenojumi ir daudz dārgāki. Turklāt pašvaldības policija apsardzē norīko tos policistus, kas kaut ko nogrēkojušies, un viņu atdeve nav tāda, kādu mēs vēlētos. Pašiem algot sargus ir vēl par 30 % lētāk nekā izmantojot privātuzņēmumu pakalpojumus, taču darbinieki nevar sniegt visus pakalpojumus, kas dažos objektos ir vajadzīgi un ko nodrošina privātās apsardzes firmas, piemēram, brigādes izsaukumu nodrošināšanu," izteicās A.Lācis. RPP Apsardzes pārvaldes priekšnieks Jevgeņijs Platais gan skaidroja, ka domes apstiprinātais tarifs attiecas tikai uz publisko pasākumu apsardzi, kad maksa par viena policista darbu stundā ir 8.39 lati plus PVN, tātad 9.90 Ls stundā. Taču par 8 pašvaldības ēku diennakts apsardzi un 40 izglītības iestāžu apsardzi dienas laikā RPP šādu naudu nesaņem, jo par šiem objektiem saņem domes dotāciju. "Ar komercobjektu apsardzi mums nav jānodarbojas, un to arī nedarām," uzsvēra J.Platais.