Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā.

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Covid-19 pandēmijas un pieaugošo izmaksu rezultātā krogu skaits Anglijā un Velsā sarucis līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim.

2022.gada pirmajā pusē krogu skaits nokrities zem 40 000, kas ir par 7000 mazāk nekā pirms desmit gadiem.

Aizvērtie krogi tiek vai nu nojaukti, vai pārbūvēti par dzīvojamajām mājām vai birojiem, teikts nekustamo īpašumu nozares konsultāciju uzņēmuma "Altus Group" pētījumā.

Pētījuma autori norāda, ka tos krogus, kas spējuši pārdzīvot pandēmiju, tagad apdraud augstā inflācija un strauji augušās energoresursu cenas.

"Lai gan krogi pandēmijas laikā demonstrēja vērā ņemamu dzīvotspēju, tagad tie pieredz jaunas problēmas, cīnoties ar uzņēmējdarbības izmaksu krīzi, ko rada pieaugušās enerģijas cenas, inflācijas spiediens un nodokļu celšana," uzsver "Altus Group" Lielbritānijas nodaļas vadītājs Roberts Heitons.

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.

Viņš informēja, ka tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Jaunajā ražošanas kompleksā plānots izvietot olu šķirošanas centru, kā arī olu vārīšanas līniju, minēja Auškāps, piebilstot, ka jaunā olu šķirotava ļaus uzņēmumam turpināt attīstīties, tostarp iepirkt, šķirot un iepakot olas arī no Latvijas zemnieku saimniecībām tālākai tirdzniecībai eksporta tirgos.

Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu.

"Plānojam arī pieckāršot graudu pieņemšanas jaudas, lai efektivizētu sadarbību ar vietējiem zemniekiem. Tā rezultātā plānojam samazināt rindas graudu sezonā, lai vietēji zemnieki varētu ātrāk nodot izaudzētos graudus, no kuriem tālāk gatavojam barību mūsu vistām," pauda kompānijas pārstāvis.

Anglijā un Velsā slēgto krogu skaits šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis par trešdaļu, liecina Lielbritānijas valdības statistikas dati.

2024.gada pirmo trīs mēnešu laikā nojaukti vai pārveidoti citām vajadzībām 239 krogi.

Tas nozīmē, ka mēneša laikā tiek likvidēti aptuveni 80 krogi, kas ir par 56% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad mēnesī slēdz 51 krogu.

Nozares vadība norāda, ka to izraisa augstās elektroenerģijas un pārtikas cenas, klientu maksātspējas mazināšanās un lielā nodokļu nasta, kas uzlikta viesmīlības uzņēmumiem.

Krogu skaits, kurā iekļauti arī šobrīd nestrādājošie krogi, kas piedāvāti nomai, pagājuša gada beigās bija 39 401, bet līdz marta beigām tas sarucis līdz 39 162.

Pagājušajā gadā Anglija un Velsa zaudēja 472 krogus.

Krogu un brūžu apvienības līderi piektdien aicinājuši politiskās partijas pirms 4.jūlijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nekavējoties atcelt alus nodokli un īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu.

IT kompānijas Emergn vecākais programmētājs Dāvis Voiceščuks gadu strādāja Silīcija ielejā esošajā SAP birojā Paloalto

Dāvis strādāja komandā, kas bija atbildīga par produktu SAP Screen Personas. Tas ir rīks, ar ko pielāgot un personalizēt sarežģītas biznesa programmatūras grafiskās lietotāja saskarnes un atvieglot dzīvi sistēmas galalietotājiem – tas, ko cilvēki redz, izmantojot SAP programmatūru savā datorā. «SAP izstrādā biznesa programmatūru, kas ir diezgan vispārīga. Ņemot vērā, ka tā paredzēta dažādiem gadījumiem, ne visiem klientiem ir vajadzīgs itin viss, līdz ar to daudz kas ir lieks, un rezultātā gala lietotājam ir sarežģīts ekrāns, kurā grūti orientēties. Tāpēc mūsu komanda strādāja pie rīka, ar ko šos sarežģītos ekrānus vienkāršot,» viņš stāsta. Viņš iesaistījās šajā komandā 2015. gadā, strādājot Emergn (tolaik – Exigen Services) Latvijas birojā, jo abiem uzņēmumiem ir cieša sadarbība. Kad radās iespēja diendienā strādāt kopā ar kolēģiem pāri okeānam, Dāvis izmantoja to.

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Nepilna gada laikā olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzbūvējis jaunu graudu pieņemšanas elevatoru, tā ievērojami palielinot graudu pieņemšanas ātrumu un apjomu, informē Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Projekta īstenošanā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, lai paātrinātu graudu pieņemšanas procesu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem zemniekiem, izvēloties graudu nodošanas vietu. Balticovo katru sezonu iepērk aptuveni 80 000 tonnu graudaugu no vietējiem zemniekiem vistu un jaunputnu barības ražošanai.

Graudu pirmsapstrādes kompleksa uzlabošana un jaunā elevatora izbūve uzsākta 2021.gada vasarā un pašreiz jaunais pieņemšanas cehs ir gatavs šīs sezonas ražai. Graudu pieņemšanas ātrums ir palielināts no 60 līdz 360 tonnām stundā, nodrošinot, ka vienas mašīnas vidējais apstrādes ilgums ir tikai 15 minūtes. Savukārt graudu uzglabāšanas kapacitāte ir palielinājusies par 23 tonnām, sasniedzot 50 000 tonnas.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Pirmajā pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas meži” padomes sēdē 2.septembrī par priekšsēdētāju ievēlēts AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps, bet par vietnieku - AS "Augstsprieguma tīkls" padomes loceklis Aigars Ģērmanis.

“Pirmajā padomes sēdē mēs tikām iepazīstināti ar šā brīža vadības uzsāktajām pārmaiņām, kuras tiek īstenotas atbilstoši ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības interesēm. Iestrādes labas korporatīvās pārvaldības, risku vadības un audita jomās, kā arī izstrādātie grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā”, vides izglītības programmas “Zaļā klase” attīstības koncepcijā u.c. liecina par tālredzīgu un profesionālu vadības darbu,” uzsvēra T.Auškāps.

Tostarp sēdē padome vienojās par tuvākajos divos mēnešos veicamajiem darbiem, kā prioritāti izvirzot atbilstošāko kandidātu atlasi “Rīgas Mežu” valdei, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijas aktualizēšanu.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo nākotnē plāno sākt eksportu uz Honkongu, Vjetnamu un Taivānu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps.

Viņš teica, ka uzņēmums šogad sācis produkcijas eksportu uz Kazahstānu un aktīvi attīsta eksportu arī uz Dubaiju, kur uzņēmums audzē klientu bāzi.

Tāpat kompānija aktīvi strādā pie tā, lai nākotnē apgūtu Honkongas, Vjetnamas un Taivānas tirgus, uz kurieni uzņēmums produkciju pagaidām vēl neeksportē. Uz šiem tirgiem plānots vest augstas pievienotās vērtības produktus saldētā veidā, piemēram, olu kulteņus un citus šķidrus olu produktus, kas iztur garo pārvadāšanas laiku.

Auškāps piebilda, ka ir grūti pateikt, kad precīzi Balticovo eksports uz iepriekš minētajām valstīm sāksies, jo jaunu tirgu apguve ir darbietilpīgs process un aizņem ilgāku laiku. «Mūsu iekļūšana Dubaijas tirgū arī bija ļoti garš process, četrus gadus braucām uz izstādēm, un pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr klienti mūs novērtēja. Ilgs laiks ir nepieciešams arī, lai caur Pārtikas un veterināro dienestu notiktu sertifikātu saskaņošana starp valstīm. Tagad mēs gaidām Honkongas pārstāvjus Latvijā uz auditu. Dokumenti ir saskaņoti, bet vēl ir vajadzīgs audits. Tālāk seko darbs pie produktu pielāgošanas klientiem, marķējuma, iepakojuma un iepakojuma apdrukām. Svarīgi atrast arī pareizo loģistikas partneri,» pieredzē dalījās Auškāps.

#Līgums paredz arī Dāvja Bertāna īpašā dizaina izstrādi (limited edition) kādam no Blindsave produktiem.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Sanantonio Spurs spēlētājs Dāvis Bertāns noslēdzis vairāku gadu sadarbības līgumu ar basketbola aizsargekipējumu ražotāju Blindsave.

Turpmāk Dāvis Bertāns NBA spēlēs un treniņos izmantos Latvijā ražoto Blindsave aizsargekipējumu un kompresijas apģērbu.

Līdz ar līguma noslēgšanu Dāvis Bertāns dos tiesības uzņēmumam izmantot savu vārdu un tēlu komunikācijai ar sabiedrību.

«Ar Blindsave produktiem jau spēlēju Latvijas izlases sastāvā aizvadītajā Eiropas čempionātā. Ņemot vērā, cik dinamisks un atlētisks pēdējos gados ir palicis baksketbols, it īpaši NBA, man ir svarīgi spēlēs un treniņos lietot ekipējumu, kas pasargā no dažāda veida triecieniem un ļauj spēlēt brīvi. Tādēļ esmu ļoti priecīgs par sadarbību ar Blindsave, jo šo ekipējumu jau esmu pārbaudījis kaujas apstākļos, un tas ir lielisks,» atzīst Dāvis Bertāns.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs atklāta jauna ēdināšanas iestāde – Gastrobārs Jūlijs PUMPURS, kas piedāvā Eiropas virtuvi.

Telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Santa Meikulāne. Tajā saimnieko pavārs un dārznieks, ceļotājs un jaunu garšu meklētājs Jūlijs Pumpurs.

Bāra īpašnieks ir restorānu biznesā pieredzējušais Dāvis Auškāps, kurš stāsta, ka šī restorāna vidi un konceptu centies veidot tādu, kas pašam iet pie sirds, cerot, ka arī citiem tas patiks. Grilbāra šefpavārs ir Māris Skaistkalns.

D. Auškāps darbojas ēdināšanas biznesā jau 13 gadus. Debitējis kā Teātra bāra un Teātra restorāna saimnieks, vēlāk atvēris kafejnīcu Venecuēlā, Margaritas salā, piedalījies arī vairākos citos restorānu projektos.

Vasaras ceļojumu sezona tepat aiz stūra, bet kādu pārvietošanās līdzekli izvēlēties? Uz šo jautājumu katram ir sava atbilde. Iedzīvotāju paradumi ir dažādi, viens labāk ceļo kājām, bet cits izbauda braucienus uz riteņiem.

Strādājot tūrisma un tehnoloģiju nozarē jau 20 gadus, varu apliecināt, ka ceļotāji patiesi katrs atpūtu izbauda “pa savam” un nav vienotas receptes, kas skaidri atbildētu uz jautājumu, vai priekšroka pārsvarā tiek dota ceļošanai ar kājām, vai tomēr ar nomas auto, sabiedrisko transportu, taksi, vai citiem transportlīdzekļiem. Tomēr, lai uzzinātu latviešu ceļošanas paradumus un pārvietošanās veida izvēli, šī gada aprīlī veicām aptauju, kura atklāja interesantas paradumu tendences.

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas ceļotāju ārvalstu piedzīvojumu laikā dod priekšroku sabiedriskajam transportam. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka visā pasaulē ir novērojams sabiedriskā transporta pieaugums, kļūstot par viedu, ekoloģisku un ekonomisku pārvietošanās veidu. Tomēr ne visur tas tā ir un vēl joprojām daudz valstīs, it sevišķi dienvidos, sabiedriskā transporta infrastruktūra ir zemāk attīstīta.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.