Ja īpašuma iegādes brīdī spēkā būtu jaunais mājokļa nodoklis, 39 % Latvijas iedzīvotāju tik un tā iegādātos to pašu īpašumu, liecina SEB bankas dati.

SEB bankas un E–spy regulāri veiktais kredītņēmēju noskaņojuma pētījums atklāj, ka tikai 15% aptaujāto iegādātos vai būvētu lētāku dzīves vietu, ja lēmuma pieņemšanas brīdī būtu zinājuši par jauno mājokļa nodokli. 39% Latvijas iedzīvotāju tik un tā iegādātos to pašu īpašumu, savukārt lielākā daļa – 40% respondentu – šobrīd nevar atbildēt, vai mājokļa nodoklis ietekmētu viņu rīcību.

Lielas atšķirības vērojamas sieviešu un vīriešu atbildēs: vīrieši daudz biežāk par sievietēm apgalvo, ka nodokļa gadījumā rīkotos tāpat (51 % pret 34 %), bet sievietes divas reizes biežāk izsaka šaubas par savu lēmumu, ja mājokļa iegādes brīdī spēkā būtu nodoklis (46 % pret 23 %).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pārskaitusies uz Tautas partiju, kas ieteikusi ieviest vienādu mājokļa nodokli visiem 0.1% apmērā no kadastrālās vērtības, deputāte Anna Seile (Pilsoniskā savienība) pametusi koalīcijas padomes sēdi.

«Es šādi gribēju panākt, lai Tautas partija uzvedas godīgi un pilda doto solījumu par mājokļa nodokļa ieviešanu,» teica Pilsoniskās savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile.

Viņa piebilda, ka nav citas izejas un mājokļa nodoklis būs jāievieš, taču tas jādara maksimāli godīgi pret mazo nekustamo īpašumu un dzīvokļu īpašniekiem. «Es jau zinu, kāpēc Tautas partija šo likumu bremzē, jo tai piederīgi daudzi izņēmēji ir iegādājušies lielos īpašumus, kas tagad stāv tukši,» sacīja A. Seile.

Apspriede par mājokļa nodokli vēl turpinās un kā Db.lv jau rakstīja, politiskās partijas ir piedāvājušas dažādus mājokļa nodokļa ieviešanas variantus.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Ventspils pilsētas pašvaldības 2016.gada budžeta ieņēmumi plānoti 58,72 miljonu eiro apmērā, informē Ventspils dome.

Naudas līdzekļu atlikums uz 2016.gada 1.janvāri ir 11,44 miljoni eiro. Līdz ar to pašvaldībai 2016. gadā pieejami finanšu resursi 70,22 miljonu eiro apmērā.

Pašvaldības kopējie izdevumi normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai, t.sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2016. gadā plānoti 62,09 miljonu eiro apmērā. Kopā ar maksājumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2,35 miljonu eiro (3,7% no kopējiem budžeta izdevumiem) apmērā, pašvaldības izdevumu kopsumma veido 64,44 miljonus eiro.

Pašvaldības galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko 2016. gada budžetā plānots saņemt 27 miljonus eiro apmērā. 2016. gadā plānotais nodokļa ieņēmumu apjoms atbilst likumā Par valsts budžetu 2016.gadam iekļautajām prognozēm, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu šajā gadā visbūtiskāk ietekmēs minimālās darba algas paaugstināšana no 360 uz 370 eiro no 2016.gada 1.janvāra un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšana no līdzšinējiem 165 uz 175 eiro mēnesī par katru apgādājamo personu.

Vairums jelgavnieku un novadu iedzīvotāju beidzot saņēmuši pašvaldību sūtītos maksājumu paziņojumus par jauno dzīvojamās platības nodokli, kas gan lielu satraukumu nav radījis, jo prasītais nodoklis (NĪN) ir salīdzinoši neliels: vairumam dzīvokļu īpašnieku nākas maksāt minimālo summu – piecus latus, vēsta Zemgales Ziņas (ZZ).

Objektiem, kurus arī iepriekš aplika ar NĪN (zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas), ar šo gadu no viena uz pusotru procentu (no kadastrālās vērtības) ir mainīta likme. Jaunums ir 1,5 procentu nodoklis arī inženierbūvēm, taču lielāko daļu sabiedrības skar nodoklis par dzīvojamo platību. Dzīvokļiem un privātmājām piemērota progresīvā nodokļa likme atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības: 0,1 procents, ja vērtība ir līdz 40 tūkstošiem latu, 0,2 procenti par 40 – 75 tūkstošus latu vērtu mitekli un 0,3 procenti, ja vērtība augstāka par 75 tūkstošiem. Likumdevējs arī noteicis, ka NĪN par dzīvojamo platību nevar būt mazāks par pieciem latiem, ja tas ir personas vienīgais īpašums konkrētas pašvaldības teritorijā.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Domājot, ar kādu jaunu maksājumu palīdzību varētu pēc iespējas vairāk papildināt valsts budžetu, Ministru kabinets un Saeima pērn nolēma ieviest dažādus līdz šim mūsu valstī vēl nebijušus nodokļus. Savulaik ASV kinoindustrija radīja spēlfilmu ar ne īpaši augsta intelekta nosaukumu — Stulbs un vēl stulbāks. Šķiet, ka līdzīgu nosaukumu varētu izpelnīties arī daļa jaunieviesto nodokļu un nodevu maksājumu.

Jau šobrīd attiecībā uz daļu no tiem ir pierādīts, ka to iekasēšana ir stipri vien neskaidra, un tādējādi to piemērošana pat tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. Ņemot vērā pēdējos Valsts kontroles atzinumus, tā vien izskatās, ka līdzīgs solis valdībai būtu jāsper arī attiecībā uz tā saucamo mājokļa nodokli.

Proti, tā kā Latvijā nav ieviesti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu kontroles un uzraudzības mehānismi, netiek nodrošināta to atbilstība faktiskajam īpašuma stāvoklim. Situācija šajā jomā ir izveidojusies neapskaužama. Kā zināms, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts, par pamatu ņemot tā kadastrālo vērtību. Lūk, ar šo pozīciju Latvijā allaž ir bijusi kāda ķeza.

Izstrādātā kadastra vērtības aprēķina metodika ir nepilnīga, dažos gadījumos pārsniedzot īpašumu tirgus vērtību, pēc Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) sēdes norādījis tās valdes priekšsēdētājs, Adažu mērs Māris Sprindžuks (LRA).

Viņš sociālajā vietnē "Facebook" raksta, ka Tieslietu ministrijas (TM) iecere Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) slogu pārlikt uz juridiskajām personām nav taisnīga.

Savukārt mājokļu NĪN jābūt samērojamam ar iedzīvotāju ienākumiem, bet nodoklis nevar būt nulle, jo nenodrošinās iedzīvotāju augošās prasības pret pašvaldības infrastruktūras kvalitāti.

PPA aicina Saeimu veidot tādu NĪN likuma ietvaru, kurā pašvaldības var lemt par diferencētu nodokļa apmēru dažādām teritorijām un atlaižu politiku sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, nodrošinot līdzsvaru starp iedzīvotāju maksātspēju un vēlmi dzīvot labiekārtotās teritorijās ar sakārtotām ielām.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu vienīgajam īpašumam» platformā ManaBalss.lv ir sasniedzis tās pārstāvju uzstādīto jauno slieksni – 50 tūkstošus atbalstītāju.

Līdz ar to platformas pārstāvji aicina Saeimu iekļaut šo iniciatīvu tās dienaskārtībā. Tiktāl par procedurālo pusi. Ja runājam par iniciatīvas saturu, tad lemšana par to, protams, ir Saeimas kompetencē, tomēr tā pamatotība ir stipri apšaubāma. Vispirms jau jāsāk ar to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas kārtības, ka vienīgais mājoklis netiktu aplikts ar NĪN. Gluži vienkārši tādēļ, ka ir teju neiespējami atrast argumentus par labu tam, lai vienīgajam mājoklim NĪN nepiemērotu. Tad jau vienīgo automašīnu atbrīvosim no OCTA.

Vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka NĪN pēc būtības ir infrastruktūras maksājums, kuru pilnā mērā saņem tā pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas un kas šo infrastruktūru nodrošina. Runa ir par ielu apgaismojumu, ielu tīrīšanu, kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, ūdensapgādi (ne tikai pats ūdens, bet tā piegādes sistēma) utt. Skaidrs, ka šī infrastruktūra tiek izmantota arī vienīgā mājokļa gadījumā, un tikpat loģiski ir tas, ka par to ir arī jāmaksā. Var jau iebilst, ka NĪN ieņēmumi tiek izmantoti ne tikai infrastruktūras uzturēšanai. Taču NĪN ir leģitīms tiešais nodoklis, kas nodrošina budžeta ieņēmumus (Latvijas gadījumā 100% ieņēmumu aiziet pašvaldībai), no kura nevar izvairīties, kam ir neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbību (respektīvi, nepalielina darbaspēka nodokļa slogu) un kas ir samērā efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai. Jo par lielāku un dārgāku NĪ nodoklis ir augstāks.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Ventspilī šogad plānoti 2,19 milj.latu apmērā, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2011. gada izpilde.

Lielāko īpatsvaru kopējos nodokļa ieņēmumos veido nodoklis par zemi – 46 % jeb 1 milj.latu, nodoklis par ēkām un būvēm – 45% jeb 0,97 milj.latu, bet mājokļa nodokļa ieņēmumi prognozēti 0,21 milj.apmērā, kas veido 10% no kopējiem ieņēmumiem. Ventspils pilsētas pašvaldība plānot saglabāt 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu nodoklim par zemi visām nodokļa maksātāju kategorijām. Ja pieauguma ierobežojums tiktu atcelts, pašvaldība papildus nodoklī varētu saņemt 162 tūkst.latu, tomēr vairākās pilsētas daļās iedzīvotājiem tas nozīmētu būtisku nodokļa summas pieaugumu – līdz pat divām, trim reizēm, tāpēc nolemts ierobežojumu saglabāt.

Ventspils pilsētas pašvaldībai pieejamie finanšu resursi 2013.gadā ir 39,4 miljoni latu, liecina domes apstiprinātais šā gada budžets.

Budžeta ieņēmumi šogad plānoti 30.4 miljonu latu apmērā. Naudas līdzekļu atlikums no pērnā gada ir deviņi miljoni latu, tai skaitā 8,8 milj.latu ir pašvaldības pašu līdzekļi un 0,2 milj.latu valsts, ārvalstu līdzekļi investīciju projektu realizācijai. Līdz ar to pašvaldībai 2013. gadā pieejami finanšu resursi 39.4 milj.latu apmērā, informē dome.

Pašvaldības kopējie izdevumi iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai 2013. gadā plānoti 30,2 milj.latu apmērā, kas tiks segti no kārtējā gada ieņēmumiem. Kopā ar maksājumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (2,19 milj.latu jeb 6.8% no kopējiem budžeta izdevumiem), pašvaldības izdevumu kopsumma veido 32,4 milj.latu.

Nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamā minimuma noteikšanu mājoklim neatbalsta ne politiķi, ne arī uzņēmēji, trūkstot arī precedentu.

Ideju par nepieciešamību noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamu mājokļa platību mēģina atdzīvināt Saskaņas centra deputāts Igors Pimenovs. Viņš likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumiem bija iesniedzis priekšlikumu – likumā noteikt, ka gadījumos, kad pašvaldības izmanto iespējas noteikt NĪN apmēru savos saistošajos noteikumos, ar nodokli netiek aplikta 20 kvadrātmetru liela dzīvojamā platība.

Šāds ar NĪN neapliekams «mājokļa minimums» attiektos uz katru konkrētā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā deklarētu personu, tādēļ, piemēram, gadījumā, ja mājoklī ir deklarētas piecas personas, ar nodokli neapliekamā platība sasniegtu 100 kvadrātmetrus. Šādu ideju par apsveramu atzīst Latvijas Pašvaldību savienība.

Uzņēmējs un Valsts prezidenta ārštata padomnieks Vasīlijs Meļņiks neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa (NNĪ) paaugstināšanu. Viņš uzskata, ka tas nebūtu «solīdi» attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas savulaik nopirka dzīvokli, jo vēlējās dzīvot labāk.

«Jebkura nodokļa pacelšana ir liela problēma, bet par šo nodokli [mājokļa nodokli], tas nav godīgi, jo visi - gan vidēja vecuma cilvēki, gan veci cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus un savā laikā, kad bija labie gadi, paņēma kredītus un iepirka jaunus dzīvokļus. Pacelt šo nodokli nebūtu ļoti solīdi,» prezidenta padomnieks teica šorīt LNT.

Viņš atzina, ka mājokļa nodoklis ir ļoti uzskatāms, to var uzreiz aprēķināt, jo bankām ir labas uzskaites.

Jau vēstījām, ka Finanšu ministrija (FM) tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rosinātos trīs variantus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes celšanai mājoklim no 2011.gada 1.janvāra. Dodot zaļo gaismu jebkuram no trim variantiem, NĪN maksājums par dzīvojamo platību nākamgad pieaugtu vairākas reizes, salīdzinot ar šo gadu.

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Mazais mājokļa nodokļa slogs nenesīs būtiskus budžeta fiskālos ieguvumus, kā arī neveicinās nekustamā īpašuma spekulāciju samazināšanos.

Tādu viedokli Db.lv pauda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Šis valdībā apstiprinātais nodokļa risinājums ar 0.1% likmi no kadastrālās vērtības pēc būtības nerisina esošās nodokļu sistēmas trūkumus – fiskālais ieguvums ir niecīgs un ekonomisko motivāciju tas arī īpaši neietekmēs. Fiskālais ieguvums 5-7 miljonu latu apjomā laikam komentārus neprasa…,» saka M. Kazāks. « Par motivāciju. Pirmkārt, ja nodokļa slogs ir tik mazs, tas neveicinās efektīvu mājokļu izmantošanu. Motivācija graustus sakopt un atgriezt tirgū būs maza. Arī iespējamo spekulāciju nākotnē tas būtiski nemazinās, jo īpašumu turēšanas izmaksas būs samērā nelielas. Otrkārt, ja ir problēmas ar nodokļu ieņēmumiem (un pieredze rāda, ka, piemēram, algu nodokļi tiek slēpti), tad ir nepieciešams pārvirzīt nodokļu slogu uz tādu nodokļu bāzi, kur izvairīšanās ir grūtāka. Nekustamais īpašums atbilst šādai kategorijai. Turklāt relatīvi viegli administrējams nekustamā īpašuma nodoklis var kalpot kā netiešs aizvietotājs relatīvi grūti administrējamam ienākumu nodoklim. Proti, ja nevaram iekasēt nodokļus ienākumu gūšanas brīdī, nodokli var paņemt brīdī, kad šie ienākumi tiek tērēti, šajā gadījumā iegādājoties vai uzturot nekustamo īpašumu,» iesaka M. Kazāks.

Visvairāk valdības plānoto nodokļu ietekmi izjutīs cilvēki, kas patlaban saņem minimālo algu, kā arī ģimenes, kam pieder vērtīgi nekustamie īpašumi vai ekskluzīvas automašīnas.

Latvijas vidusmēra ģimenes plānotās nodokļu izmaiņas būtiski neietekmēs, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

Ģimene, kurā abi vecāki patlaban saņem minimālo algu, līdz ar tās paaugstināšanu līdz 200 Ls katru mēnesi ienākumos saņemtu ap 30 Ls vairāk. Tas katram vecākam nodrošinātu vienu papildu algu gadā.

Savukārt ģimenes ar algu, kas ir mazliet augstāka par minimālo, nākamgad katru mēnesi ienākumos varētu saņemt par pāris latiem vairāk. Vienlaikus šīs ģimenes arī par pāris latiem vairāk iztērēs, iepērkoties veikalā un nomaksājot mājokļa nodokli.

Arī izdevumu pieaugums uz kopējās ģimenes ienākumu fona sasniegs tikai 1–2%. «Salīdzinot ar pērnā gada nogali, kad valdības plāni Latvijas ģimenēm nozīmēja samazinājumu piecu un pat sešu procentu apmērā, šogad iecerētās nodokļu izmaiņas pret vidusmēra ģimenēm ir saaudzīgākas,» komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.