Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Lai gan Anna Andrea veikali ir aizvērti, zīmola attīstība notiek citā līmenī – sadarbībā ar Ergolain Design piedāvājot tekstila izstrādājumus viesmīlības jomas uzņēmumiem.

Vairākus gadus Antra Stare realizēja savu dizaineres un uzņēmējas potenciālu, ražojot un tirgojot tekstilizstrādājumus ar zīmolu Anna Andrea. Viņas firmas zīme bija un joprojām ir aromātiskie spilventiņi. «Aromātiskos laimes spilventiņus es nekur citur neesmu redzējusi. Es tos izdomāju pati, nenokopēju ne no viena. Lielākā pievienotā vērtība ir unikāli produkti ar stāstu, kuri atšķiras no citiem,» viņa uzskata.

Citāda sadarbība

Krīzes laikā Antra veikalus aizvēra, viņa vēlējās iepauzēt Anna Andrea attīstībā – personīgie mērķi bija realizēti un bija nepieciešams atpūsties un gūt atelpu. Tiesa, paralēli mazākos apjomos viņa turpināja izgatavot tekstilizstrādājumus, tirgoja tos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Taču process vairs nebija tik dinamisks.

Pēc divu gadu darbības ģimenes centru papildina ar īpaši vecākiem un bērniem piemērotu kafejnīcu MamKafe .

Anna Kašina, Ksenija Solovjova un Inese Vasiļjeva Rīgā izveidoja īpašu vietu ģimenēm – SIA Centrs Kontakts. Anna stāsta, ka SIA Centrs Kontakts izaugusi no krūtsbarošanas kluba. «Sākām strādāt tikai ar šo auditoriju, bet sapratām, ka ar to nepietiek, lai varētu izdzīvot un sevi nodrošināt,» viņa atzīst. Tāpēc uzņēmums piedalījās dažādos konkursos un projektos, lai varētu strādāt ar citām grupām, lai kopīgi palīdzētu konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, mātēm, kas vienas audzina bērnus, vai – kā tikt galā ar bērnu bez agresijas metodēm. Taču ar to bija par maz, tāpēc iznomā telpas arī citiem semināru rīkotājiem.

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Esošā Saeima ir pārāk saskaldīta un nezinu, vai tā tiešām spēs nodzīvot līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām un nebūs vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas, raidījumā 900 sekundes atzina Pilsoniskās savienības valdes locekle un bijusī Saeimas deputāte Anna Seile.

Vērtējot 10. Saeimas darbu, A.Seile norāda, ka bija cerējusi – būs labāks Saeimas sastāvs. Tas tomēr atkal esot ārkārtīgi saskaldīts, un, viņasprāt, kļūda ir arī tā, ka tikai divas partijas ir valdošajā koalīcijā.

«Ja koalīcija būtu nedaudz plašāka, bet te es nedomāju Saskaņas centru, kam varbūt nostājas ir pilnīgi citādākas, tas varēja būt TB/LNNK, jo gan jau arī viņi pieslīpētos ar savu superradikālismu. Tad valdībai un Saeimai būtu vieglāk pieņemt lēmumus, kaut vai jautājumā par Valsts prezidentu un tamlīdzīgi,» piebilda A.Seile.

Viņa arī atzina, ka šajā Saeimā ir tādi paši deputāti kā bija citās, un viņi neesot švakāki par iepriekšējiem, daži pat esot labāki. Savukārt Saeimas prestižs sabiedrības acīs jau nedaudz esot uzlabojies, jo Saeimā neesot garo superrunātāju, kuros neviens neklausās un kuri taisa jokus.

Maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aptaujas prognozē lielu balsu skaita pieaugumu labējām populistiskajām partijām teju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet it īpaši Francijā, Austrijā, Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Tiesa, tās neiegūs tik daudz balsu, lai būtu vairākumā, taču pietiekami, lai censtos destabilizēt EP darbu, īpaši saistībā ar jaunā Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšanu. Portāls Deutsche Welle raksta, ka saskaņā ar jaunāko aptauju 10% EP vēlētāju balsos par galēji labējām partijām, kas ir nozīmīgs skaitlis. Portāls arī raksta, ka šīs vēlēšanas būs iezīmīgas ar to, ka vēlētāji savas balsis izmantos primāri tam, lai tās neatdotu līdzšinējām elites partijām, mazāk domājot par to, kam tās tiks atdotas.

Jāteic, ka dominējošās emocijas šajās vēlēšanās būs bailes un dusmas, kuras izjūt daudzi eiropieši un kuras prasmīgi izmanto labējie populisti. Tās ir bailes no imigrācijas, kas rada ksenofobisku noskaņojumu, tās ir bailes zaudēt darbu un ienākumus, ko rada aizvien pieaugošā digitalizācija, kas rezultējas daudzu zemākas kvalifikācijas darbu izzušanā un mazākās algās strādniekiem. Tās ir dusmas pret līdzšinējo eliti, kas ir pārāk maz vērības pievērsusi tā sauktajai zemākajai vidusšķirai (lower middle class), īpaši ārpus lielpilsētām. Uzskatāms piemērs ir Dzelteno vestu kustība Francijā. ES tiek vainota arī pārmērīgas taupības pieprasīšanā, kā to pasludinājuši itāļu populisti, kas liedz palielināt pabalstus un citus sociālos izdevumus.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet pret - 39 deputāti.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un Vienotību tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā Iespējamās misijas vadītāja Mārīte Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Web studijas Liepājā turpina savu triumfa gājienu, un piesaista arvien jaunas meitenes, kuras gatavas strādāt kameru priekšā, vēsta portāls irliepaja.lv.

Šīs meitenes esot gan studentes, gan mazu bērnu mammas.

Web studija varot būt gan speciāla telpa ar vairākām istabām, kur katra meitene strādā savā nelielā istabiņā pie web kameras, čatojot jeb runājoties ar klientiem visā pasaulē, gan arī individuālās web studijas, kādas var iekārtot pat mājas apstākļos.

Liepājā web studiju bums sācies aptuveni pirms trim gadiem. Cik šādu studiju pilsētā šobrīd ir, esot grūti pateikt, taču droši varot apgalvot, ka tādas ir katrā mikrorajonā un pat pašā pilsētas centrā.

Tiesa meiteņu klienti nav vietējie – Latvijas interneta lietotājiem piekļuve šiem specifiskajiem web čatiem liegta. Taču meitenes atzīst, ka ne vienmēr ir pasargātas no hakeru uzbrukumiem, kuri ielaužas privātajos čatos, nozog kompromitējošākos meiteņu attēlus, un pēc tam viņas šantažē, piedraudot tās publiskot.

Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu šis veidojums no preses puses tiek vērtēts kā nevēlams un antikonstitucionāls. Kā arguments padomes likvidēšanai tiek minēts, ka Satversme neparedz šādas padomes pilnvaras un arī vēlētāji nav nobalsojuši par cilvēkiem, kas ierodas uz Koalīcijas padomi.

Par Koalīcijas padomes idejas «tēvu» tiek minēts Andris Šķēle, kuram šāda padome bijusi nepieciešama, kļūstot par Ministru prezidentu. Bija nepieciešama vieta ar oficiālu pieskaņu, kur apvienot tik dažādās valsts partijas un sarunāties ar partijām pietuvinātajiem, ar cilvēkiem, kuri veido Latviju ārpus Saeimas.

Šodien tiek pārmests, ka Ministru prezidents ļauj diktēt dienaskārtību ietekmīgiem cilvēkiem, kuri pirmdienās, pirms Ministru kabineta sēdēm, slepenībā dod padomus Koalīcijas padomei.

Jāsaka – labāk, lai tiekas oficiāli, nevis zoodārzā vai pa kluso pirtīs. Ir taču skaidrs, ka darījumi ir jāapspriež, pirms tiek pieņemti gala lēmumi. Tas it sevišķi attiecas uz biznesa vidi un investīcijām, kur Saeima ar balsojumu nevar likt kādam ieguldīt privātu naudu.

Verba māksliniece Anna Fanigina izgatavo rotas jau vairāk nekā desmit gadu, tagad viņa nolēmusi pavērt arī eksporta durvis, piedāvāt citus dizaina priekšmetus , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Sūtām ziņojumus pasaulei. Ilgi es to esmu darījusi ar rotām, bet tagad ir pienācis tas brīdis, kad gribētu paplašināt piedāvājuma klāstu, piemēram, ar ūdens glāzēm. Prototipi jau ir gatavi, tirdzniecībā glāzes iecerēts virzīt rudenī,» stāsta Anna. Rotu segmentā vien viņai ir kļuvis par šauru, turklāt māksliniece nejūt sevi tikai kā rotu dizaineri. «Tāpēc ir arī glāzes – šo estētiku es gribu projicēt dažādās dizaina lietās. Bez glāzēm ar laiku varētu būt arī porcelāna trauki, galda piederumi, aksesuāri, piemēram, šalles. Arī sudraba jomā mēs jau piedāvājam sudraba karotes, tātad – ne tikai rotas,» saka Anna.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) 27. jūlijā parakstījušas četras no piecām koalīcijas partijām. Vienīgi Tautas partija pagaidām atteikusies šo dokumentu parakstīt un grasās par to lemt valdes sēdē, kas pēc premjera Valda Dombrovska lūguma tiek sasaukta pirmdienas vakarā.

Pārējo koalīcijas partiju vadītāji vēstuli parakstīja, ieskaitot ZZS, kas iepriekš apšaubīja, vai Latvijai nepieciešama šī vienošanās ar SVF par papildu saistībām.

Tiesa, arī Pilsoniskā Savienība (PS) un TB/LNNK partiju līderi, kas arī parakstīja nodomu vēstuli, ir sašutuši par veidu, kādā šis dokuments ticis izstrādāts. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka fakts, ka SVF nav iesaistījies diskusijā par koalīcijas partneriem, bet gan licis parakstīties zem jau sagatavota dokumenta, ir «pašcieņu pazemojoši».

Sarūgtinājumu par to, ka koalīcijas partneri nebija laikus ar šo dokumentu iepazīstināti, pauda arī PS Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile, norādot, ka PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis nodomu vēstuli parakstījis «ar smagu sirdi».

Partija «KPV LV», kas pašlaik mēģina izveidot valdību, piedāvā koalīcijas padomes sēdes aizstāt ar līdzīgām valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju sanāksmēm, liecina potenciālajiem partneriem piedāvātais sadarbība memorands.

Kā liecina «KPV LV» piedāvātais frakciju sadarbības memoranda projekts, «KPV LV» sadarbības nodrošināšanai rosina rīkot regulāras politisko partiju pārstāvju sanāksmes. Šādās sanāksmēs varētu piedalīties Ministru prezidents, Saeimas Prezidija priekšsēdētājs un katra sadarbības partnera pilnvarotie pārstāvji. Regulārās tikšanās reizēs tiktu izskatīti jautājumi, kas ietilpst Saeimas vai valdības kompetencē.

Valdību veidojošo frakciju sēdes būtu sasaucamas ne retāk kā vienu reizi nedēļā, un tās vadītu premjers. Kā norādīts sadarbības līguma projektā, sanāksmēm būtu informatīvs raksturs, bet lēmumi tiktu pieņemti frakcijās. Ja kāds no sadarbības partneriem pieprasītu papildu skaidrojumus par valdības nostāju kādā jautājumā, tiktu sarīkota tikšanās ar premjeru vai ministru. Ja partneris arī pēc konsultācijām neatbalstītu valdības nostāju balsojumā, sadarbības partneriem būtu jāsniedz publisks skaidrojums par savu izvēli.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. «Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram,» norāda Straujuma.

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Zatlera reformu partijas (ZRP) valde šonakt pēc daudzu stundu garas sēdes nolēmusi, ka jāveido plaša koalīcija no ZRP, Vienotības un Saskaņas centra (SC) un aicinājusi šīs koalīcijas vadīšanu uzņemties pašreizējam premjeram, Vienotības pārstāvim Valdim Dombrovskim.

Kā informēja ZRP pārstāve Daiga Holma, ZRP uzskata, ka Latvijai šobrīd ir nepieciešams lēmums par SC aicināšanu valdībā un šī plašā koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu.

SC ir gatavs runāt par sava atbalsta sniegšanu Dombrovskim kā premjeram, ja Vienotība piekritīs strādāt lielajā koalīcijā, šādu SC līdera Nila Ušakova viedokli pauda viņa preses sekretāre Anna Kononova.

«Valdis Zatlers jau otro reizi šogad pieņēmis vēsturisku lēmumu. SC augsti vērtē ZRP valdes lēmumu, kas ir pieņemts rūpējoties pirmkārt par valsts interesēm. Mēs esam pārliecināti, ka arī Vienotība būs gatava uzņemties atbildību un kopā veidot plašu un stabilu koalīciju, kas būs spējīga nostrādāt Latvijas labā trīs gadus,» norāda Ušakovs.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.