Modernā personālvadība nav tikai darbinieku pieņemšana darbā un dokumentu kārtošana, tā ietver arī kompānijas tēla veidošanu sabiedrības acīs, rūpes par esošajiem darbiniekiem un viņu izaugsmi

Tā intervijā DB norāda SIA L’Oréal Baltic Cilvēkresursu daļas direktors Vullnets Latifi (Vullnet Latifi). Viņš ir dzimis un pirmos 15 savas dzīves gadus dzīvojis Albānijā, vēlāk pārcēlies uz Vāciju, kur ieguvis biznesa izglītību ar specializāciju personālvadībā. Pirms sešiem gadiem viņš sāka strādāt L’Oréal, kur bija personālatlases vadītājs 2000 cilvēku lielā kolektīvā. Tagad viņš dzīvo Rīgā un ir atbildīgs par personāla vadību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, koordinējot 120 cilvēku komandu. «Darbs Baltijā ir daļa no manas karjeras. Kad man piedāvāja šo pozīciju, tas likās interesants solis – nodrošināt personālvadību trijās valstīs, kur ir četras dažādas valodas, dažādas nodokļu sistēmas un iepriekš arī trīs dažādas valūtas. Pieņemt šo piedāvājumu bija liels izaicinājums manai profesionālajai karjerai,» saka V. Latifi.

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem mazumtirdzniecības uzņēmuma personālvadībā ir augsta darbinieku mainība

Tā intervijā DB norāda SIA Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis. Laiks, cik ilgi pārdevēji strādā uzņēmumā, ir dažāds, bet parasti pirmie trīs mēneši ir kritiskākie. Šajā laikā darbinieks saprot, vai spēj un vēlas darīt šo darbu, un arī uzņēmums saprot, vai konkrētais cilvēks ir piemērots darbam. Rīgā šis periods ir pat īsāks nekā reģionos – galvaspilsētā viss top skaidrs jau pirmā mēneša laikā. Nākamā kritiskā robeža ir gads. Pa šo laiku cilvēks iepazinis darba procesu, dziļāk izpratis, kas un kā darāms, tāpat arī sapratis savus nākotnes mērķus.

«Jāņem vērā, ka pārdevēja amats lielākajai daļai cilvēku ir starta pozīcija karjeras veidošanā – viens no pirmajiem darbiem. Pēc gada daļa darbinieku saprot, vai vēlas turpināt izaugsmi konkrētajā uzņēmumā vai nozarē, vai darīt ko citu, piemēram, studēt. Šobrīd vērojama pozitīva tendence, ka pakāpeniski pieaug to darbinieku skaits, kas pie mums nostrādājuši piecus gadus un ilgāk. Tas nozīmē, ka tik ilgā laika periodā cilvēks ir nostabilizējies un atradis savu vietu,» saka R. Apinis.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Šogad konkurenci par darbiniekiem jau var vērtēt kā augstu un īpaši izteikti tas ir Rīgā. Tādēļ daudzi uzņēmumi arvien nopietnāk domā par sava darba automatizāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes locekle Anta Praņēviča.

«Mums ir gan tādi uzņēmumi, kuri ieved darbiniekus, gan tādi, kuri domā par automatizāciju. Pašlaik veiksmīgāki rezultāti ir tiem, kuri savus procesus automatizē. Ja ievieš sistēmu, kura var aizstāt piecus darbiniekus, tad to vietā ir vajadzīgs viens - jā, labāk kvalificēts un ar augstāku atalgojumu, bet viens. Šāda scenārija gadījumā arī atalgojuma pieaugums ir pamatots,» pauda Praņēviča.

Viņa norādīja, ka pašapkalpošanās kases veikalos un autostāvvietas, kurās automašīnu iebraukšanu regulē ar kartēm vai žetoniem, nevis ar sarga palīdzību, ir tikai redzamākie piemēri. «Tas arvien vairāk skars darbus, kuros nav daudz jādomā līdzi, bet procesi var notikt automātiski. Savukārt neviens robots nevar radīt emocijas. Tātad pilnīgā cilvēka pārziņā paliks visi mākslinieciskie un radošie darbi. Tas pats attiecas uz jaunradi un jaunu produktu radīšanu. Arī uz visiem darbiem, kuri ir saistīti ar cilvēka ķermeni - fizioterapija, masāžas. Arī bērnu aprūpe un izglītība. Arī visas šīs lietas līdz kaut kādai pakāpei var robotizēt, bet tad tomēr ir nepieciešama cilvēka iesaistīšanās. Tāpat bez cilvēkiem neiztiks profesijas, kuras ir saistītas ar attiecību veidošanu vai kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanu,» prognozēja Fontes vadītāja.

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajā konkursā par Latvijas Televīzijas (LTV) jaunās valdes sastāvu - valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa programmu attīstības jautājumos un valdes locekļa finanšu un tehnoloģiju jautājumos amatiem – pieteikušies 45 pretendenti.

«Nav apstiprinājušās skeptiķu bažas par it kā zemo kandidātu interesi vadīt LTV. Kandidātu skaits ir pietiekams, lai varētu veikt izvērtēšanu,» norādīja LTV atbildīgais NEPLP loceklis Gints Grūbe.

Profesionālās pieredzes, izglītības, svešvalodu zināšanu un reputācijas prasības izvērtēšana uzticēta neatkarīgam personāla atlases uzņēmumam SIA AIMS International Latvia (Fontes).

«Jaunā LTV valde tiks iecelta amatā ne ātrāk kā februāra beigās vai marta sākumā - pēc Fontes veikta neatkarīga kandidātu izvērtējuma un kandidātu tikšanās ar LTV darbiniekiem,» norādīja G. Grūbe.

Otro gadu pēc kārtas par taisnīgāko atalgojuma maksātāju Latvijā atzīta starptautiskā lidosta «Rīga».

Otrajā vietā ierindojas «Accenture» Latvijas filiāle, savukārt trešo un ceturto vietu dala «Stockmann» un «Smiltenes piens», secināts personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas «Fontes» pētījumā.

Starp «Top 10» uzņēmumiem turpmākajās vietās ierindojas «Swedbank», SIA «BITE Latvija», Finanšu un kapitāla tirgus komisija, «Latvenergo», AS «Latvijas valsts meži» un SIA «RIMI Latvia».

«Ikdienā strādājot ar uzņēmumiem, ļoti labi redzam, ka visiem darbiniekiem taisnīgu atalgojumu nodrošināt nav vienkārši, it īpaši esošajos tirgus apstākļos, kad gandrīz katrs uzņēmums saskaras ar darbinieku trūkumu. Ir jānovērtē tas darbs, ko uzņēmumi iegulda sekojot līdzi, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu taisnīgu atalgojumu,» stāsta «Fontes» pētījuma grupas vadītāja un valdes locekle Anta Praņēviča.

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Personāla atlases uzņēmumam "Fontes" no š.g 11. maija pievienojies Ivars Belte , kļūstot par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un vecāko konsultantu.

Viņš uzņemsies kompānijas vadību un attīstību, veidojot risinājumus jaunajai ērai, kad darbaspēks kļūs sev paši par darba devējiem un kad dominēs attālinātais darbs un virtuālā sadarbība.

Uzņēmuma ieskatā Beltes zināšanas palīdzēs "Fontes" veikt lēcienu nākamajā līmenī, esošajiem produktiem un pakalpojumiem pievienojot moderno kanālu un tehnoloģiju iespējas.

Ivars Belte ir ar pieredzi mediju, reklāmas, klientu apkalpošanas vadības jomās. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus dažādos ar medijiem saistītos uzņēmumos, tai skaitā - Latvijas Televīzijā, kā arī vadījis Latvijas profesionālas organizācijas un guvis arī starptautisku pieredzi.

"Fontes" ir Latvijas personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānija, piedāvājot pakalpojumus jau 24 gadus.

Taisnīgākie atalgojuma maksātāji Latvijā 2020.gadā organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle, bet organizāciju grupā līdz 500 darbiniekiem - gaisa filtru ražotājs "Dinair Filton", liecina personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pētījums.

Organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem otro vietu ieņem iepriekšējo divu gadu taisnīgākā atalgojuma maksātāja titula ieguvēja starptautiskā lidosta "Rīga". Tai seko VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Swedbank" un VAS "Latvijas valsts meži".

Organizāciju grupa zem 500 darbiniekiem šajā pētījumā atsevišķi tiek aplūkota pirmo gadu. Otro un trešo vietu tajā dala Autotransporta direkcija un "DPD Latvia", kurām seko "Linedata Services" Latvijas filiāle un "MSC Shared Service Center Riga".

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī -, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānija Fontes apbalvojusi taisnīgākos atalgojuma maksātājus Latvijā.

Darba devēju vērtēšana noritēja vairākos posmos. Vispirms tika atlasīti tie uzņēmumi, kuri par vienu un to pašu darbu maksā vienlīdzīgi – gan sievietēm, gan vīriešiem. Pēc tam tika izvērtēta atalgojuma konkurētspēja ar darba tirgu – atalgojums nevarēja būt ievērojami zemāks par tirgus tendencēm, savukārt vienādu amatu veicējiem uzņēmumā nevarēja būt ļoti atšķirīga alga. Visbeidzot bija svarīgi, lai vadītāju un augstākā līmeņa vadītāju starpā būtu gan sievietes, gan vīrieši.

«Esam novērojuši, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu domā par savas atalgojuma sistēmas un politikas sakārtošanu – darba devējs saprot, ka ne vien atalgojuma konkurētspēja, bet arī taisnīgs atalgojums ir svarīgs esošo darbinieku motivēšanā un jaunu profesionāļu piesaistē. Ceram, ka Fontes iedibinātā balva kalpos par stimulu arī citiem uzņēmumiem, lai izvērtētu, vai esošā atalgojuma sistēma nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem,» norāda Anta Praņēviča, Fontes pētījuma grupas vadītāja un valdes locekle.

Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju «Fontes» veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.

Pēc pētījuma datiem, vairumam IT amatu tirgus indekss ir būtiski augstāks nekā citiem amatiem darba tirgū, un, neskatoties uz to, atalgojums aizvien turpina palielināties.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopējais atalgojums IT nozarē šogad ir pieaudzis par 7,9%, kas iet roku rokā arī ar darba produktivitātes paaugstināšanos. Tostarp IT nozares pakalpojumu eksports pieaug ļoti strauji, un prognozes liecina, ka šī tendence nākamajos gados būs arvien izteiktāka, IT nozares devumam Latvijas eksportā turpinot augt, pauda IT klastera pārstāvji.

Tāpat pētījums apstiprinājis, ka, ekonomikas izaugsmei paātrinoties, organizācijas arvien asāk izjūt darbaspēka trūkumu. Uzņēmumi ne tikai izmanto ierastus šīs problēmas risinājumus (darbinieku apmācība un pārkvalificēšana, sadarbība ar izglītības iestādēm, studentu pieņemšana praksē, ārzemju darbinieku piesaistīšana u.c.), bet daudz lielāks organizāciju īpatsvars šogad ir pārskatījis un mainījis biznesa modeli, iekšējus procesus un/vai izmantotās tehnoloģijas, kā arī ir ieviesuši jaunus amatus.

Gan pasaulē, gan Latvijā palielinās augstākā līmeņa vadītāju vidējā pamatalga un mainīgo lielumu atlīdzība jeb tā dēvētais labumu grozs; maciņi kļuvuši biezāki finanšu un IT uzņēmumu vadītājiem

2015. gadā augstākā līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljoni eiro, kas ir par 3,8% vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu – pamatalgas pieaugums ir 4,5 %, bet mainīgo lielumu atlīdzība – 2,7 %, ziņo vadītāju meklēšanas kompānija Pedersen & Partners.

Latvijā augstākā līmeņa vadītāju mēneša pamatalga šogad ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, – par 4,5%, situāciju Latvijā vērtē SIA Fontes Vadības konsultācijas.

Pedersen & Partners pētījums, kurā piedalījās 1800 augsta līmeņa vadītāji no 340 uzņēmumiem 18 pasaules valstīs, liecina, ka atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstoši eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro apjomā. Pasaules mērogā lielākais top menedžeru atalgojums ir ASV un Rietumeiropā. «Kopumā tādās jaunattīstības valstīs kā Ķīna, Indija vai Dienvidāfrika augsta līmeņa vadītāju atalgojums ir ievērojami zemāks par Rietumu līmeni, bet algas pieaugums ir straujāks. Šobrīd Rietumvalstu augsta līmeņa vadītāju alga pieaug vidēji par 3–5%, jaunattīstības tirgos par 7–10 %,» norāda Pedersen &Partners atalgojuma konsultāciju vadītājs Konrads Prambuks. 2015. gada Fontes pētījums apstiprina atalgojuma pieaugumu arī Latvijā – mēneša pamatalga ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, vidēji par 4,5%.

No pirmās kara dienas Augstsprieguma tīkls strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka.

To intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.augusta numurā lasi:

Statistika

Inflācijai jauni rekordi

Tēma

Siltumapgādes gatavība – teorētiska

Aktuāli

Nav darba, nebūs cilvēku

Enerģētika

Megaprojekts elektroenerģijas ražošanai

Izdevējdarbība

Vai Latvijas Pasts pieliks punktu drukātās preses nozarei?

Izejvielas

Izejvielu tirgi sniedz inflācijas pīķa cerību

Izglītība

Uzņēmējiem trūkst motivācijas apmaksāt potenciālo darbinieku studijas

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā

«Tas ir iespējams, tikai jāmāk līdzsvaroti attīstīties. Ja klients ar mums var strādāt angliski, varam sadarboties ar jebkuru uzņēmumu,» saka Natālija Knaidele, SIA Intea komercdirektore. Intea lieliem uzņēmumiem ražo e-mācību saturu un pēdējā gadā arvien biežāk strādā arī ar dažādām sistēmām, kur šo saturu izvietot, kā to nogādāt darbiniekiem visā Latvijā, Baltijā, Eiropā, kā arī ar iekšējā mārketinga pakalpojumiem. Liela daļa Intea klientu ir bankas, jo tām regulāri ir jauni produkti, kas ir gana komplicēti un par ko nepietiek izlasīt vienkāršu dažu lappušu tekstu e-pastā. «Bankas vienmēr bijušas IT ziņā progresīvas, tām ir dažādas IT sistēmas – daudz vairāk nekā ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas vēl nav tik digitāli attīstīti,» saka Natālija. Uzņēmuma nākotnes plānos ir fokusēties pēc iespējas plašāk uz klientiem Eiropā.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā.

DB izceļ deviņus zināmākos Latvijas personālvadības «startup» uzņēmumus.

Tev varētu interesēt arī:

Zināmākie sporta tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā

Latvijas zināmākie veselības un medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumi

#1/9

«Enme»

«Enme» risinājums ir paredzēts vadītājiem, kuri vēlas monitorēt un uzlabot savu darbinieku iesaisti un produktivitāti, izvairoties no nevēlamas un dārgas darbinieku mainības. «Esam izveidojuši pilnībā automātisku un ērti lietojamu darbinieku iesaistes platformu, kuru šobrīd Latvijā lieto vairāk nekā 500 darbinieku tādos uzņēmumos kā «If P&C Insurance», «Bino», «Dino Zoo» u.c.,» saka A. Asare.

Šis risinājums ļauj komandu vadītājiem izprast visus būtiskākos darbinieku iesaistes aspektus un automātiski piedāvā katram vadītājam konkrētus rīcības scenārijus, lai uzlabotu komandas iesaisti. Šobrīd «Enme» komanda strādā ar pirmajiem starptautiskajiem klientiem un tuvākajā laikā grasās ieiet Polijas tirgū.

Foto: pixabay

#2/9

«Motivio»

«Motivio» misija ir palīdzēt uzņēmumiem veidot lielisku, iesaistošu kultūru un palīdzēt darbiniekiem justies labāk. Kompānija ir izstrādājusi pirmo produktu «Motivio Meals», kas ļauj uzņēmumiem apmaksāt darbinieku ēdināšanu, izmantojot mobilo lietotni. Tagad uzņēmums strādā pie otra produkta «Motivio Culture», kas paredzēts uzņēmuma kultūras veidošanai, kā arī, lai veicinātu savstarpējo komunikāciju un atzinību, uzlabotu sadarbību. Uzņēmums nesen absolvējis «Startup Wise Guys» akseleratoru, un tā mērķa tirgus ir Baltija un Skandināvijas valstis.

Foto: pixabay

#3/9

«CakeHR»

«CakeHR» personālvadības programma darbiniekam ļauj iesniegumus ievietot elektroniskajā vidē, kur tos akceptē vai noraida tiešais vadītājs. Piemēram, prombūtnes informācija tiek automātiski pārsūtīta uz visiem darbiniekiem pieejamu kalendāru, kur tiek fiksēts, kurš darbinieks kādā laika posmā nebūs pieejams. Kad jaunais darbinieks sāk strādāt, viņam tiek izvirzīti mērķi un uzdevumi, un tas ir redzams «CakeHR» personālvadības sistēmā, tur arī tiek dokumentēti darbinieku sarunu rezultāti, ir pieejami arī iepriekšējie dati.

Foto: pixabay

#4/9

«Efectio»

«Efectio» palīdz uzņēmumiem veidot veselīgāku un produktīvāku darba vidi. Ar fiziskajām aktivitātēm paaugstināt darba produktivitāti un samazināt stresu. Uzņēmuma darbiniekiem ir iespēja sekot līdzi datiem un analizēt, kā fiziskās aktivitātes un darba vide ietekmē produktivitāti un labsajūtu.

Foto: pixabay

#5/9

«Benefits»

«Benefits» nodrošina piekļuvi dažādiem piedāvājumiem, apdrošināšanai un balvu izlozēm – katrs darbinieks var izvēlēties sev aktuālāko motivāciju. Darbinieki krāj punktus par labu sniegumu un lojalitāti, ietaupa sporta, atpūtas, izklaides un citas ikdienas izmaksas, kā arī piedalās loterijās un izsolēs par vērtīgām balvām.

Foto: pixabay

#6/9

«DeskTime»

«DeskTime» ir automātiska darba laika uzskaites programma, kuru jebkurš cilvēks, kurš strādā ar datoru, var uzinstalēt, un programma uzskaita pie datora pavadīto laiku, kā arī reģistrē visas veiktās darbības. «DeskTime» palīdz laicīgi pamanīt darbinieku neproduktīvos ieradumus, kas kavē uzņēmuma izaugsmi.

Foto: pixabay

#7/9

«UpMatched»

«UpMatched» atrodama informācija par jauniešiem, to izglītību, pieredzi, valodu zināšanām, prasmēm un personības iezīmēm. «UpMatched» tās mēģina noteikt ar pašu izstrādātiem un starptautiski atzītiem testiem, cenšoties noskaidrot, kādas īpašības jauniešiem ir visstiprākās. Šī informācija tiek apkopota datubāzē, kur darba devēji tiek aicināti meklēt viņu uzņēmuma kultūrai atbilstošus darbiniekus.

«UpMatched» no «LinkedIn» atšķiras ar to, ka «LinkedIn» apkopo darbinieku pieredzi, kuras jauniešiem bieži vien trūkst, savukārt «UpMatched» gadījumā atlases process balstīts uz jaunieša personību un izaugsmes potenciālu – platformas veidotāji mudina darba devējus meklēt jauniešus, kuri atbilst viņu kultūrai.

Foto: pixabay

#8/9

«Prieks darbā!»

«Prieks darbā!» piedāvātie pakalpojumi ietver izklaides, relaksāciju, aktivitāti un izglītošanu darba vietā.

Foto: pixabay

#9/9

«Strategic Staffing Solutions International»

«Strategic Staffing Solutions International» (S3I) ir dibināts kopš 1999. gada kā Eiropas biroja un stratēģisko personāla risinājumu māsas uzņēmums. S3I sniedz pakalpojumus klientiem vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā, Krievijā, Slovākijā, Zviedrijā un citās Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos. Tas piedāvā saviem klientiem sistēmu izstrādes pakalpojumus, informācijas tehnoloģiju (IT) konsultācijas un personāla pakalpojumus, kā arī pielāgotus projektu risinājumus.

Vairāku gadu laikā «Strategic Staffing Solutions International» apgrozījums sasniedzis vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Foto: pixabay

Skatīties pārējos attēlus

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, un vadītāja rokās ir iespēja to izveidot tieši tādu, kādu viņš vēlas, atzīmē Anta Praņēviča, Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja.

Spēcīgu komandu raksturo prasme saredzēt tās iespējas, kuras vadītājs viens pats, iespējams, nekad nepamanītu, kā arī spēja paveikt lietas, kas sākumā šķiet neiespējamas, uzskata A.Praņēviča. Ja starp vadītāju un komandu nav sinerģijas, būs ļoti grūti sasniegt mērķus, spriež A.Praņēviča, nenoliedzot, ka slikts vadītājs var sabojāt arī ļoti labu komandu. Ja vadītājs neiederas komandā, tas gan vēl nenozīmē, ka viņš ir slikts. Iespējams, šis konkrētais līderis vienkārši neder tieši šai konkrētajai komandai, norāda Figure Baltic Advisory Latvijas vadītāja. Viņa atzīst, ka, strādājot ar citu uzņēmumu vadītājiem, uzskatāmi redzams ka bieži līderi veido ap sevi komandu no sev līdzīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tā nav pati labākā ideja, jo dažādība veicina radošumu un ļauj daudz labāk izsvērt katru situāciju no atšķirīgiem skatu punktiem, atgādina A.Praņēviča.