Vidējā līmeņa vadītāju mēnešalga Latvijas uzņēmumos ir aptuveni 2,5 reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs, bet speciālisti saņem vidēji trīs reizes zemāku atalgojumu. Savukārt viskrasākās atšķirības ir biroja darbinieku un strādnieku darba samaksā, kas Latvijā ir četras reizes mazāka nekā tāda paša darba darītājiem Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, liecina starptautiskās vadības risinājumu organizācijas Hay Group veiktais pētījums.

Latvijā strādājošo atalgojums ir mazāks, arī, salīdzinot ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Vidējā līmeņa vadītāju pamatalga Latvijā ir aptuveni tikpat liela kā Lietuvā un par dažiem procentiem zemāka nekā Igaunijā. Taču Čehijā vadītāji pelna par 20%, Ungārijā par gandrīz 40%, Polijā par 60% un Krievijā pat par 80% vairāk nekā Latvijā.

Situācija speciālistu tirgū ir līdzsvarotāka un algu atšķirība ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju un Poliju ir aptuveni 10% robežās. Par piektdaļu lielākas algas saņem Krievijas profesionāļi, slovāku atalgojums ir aptuveni tikpat liels kā Latvijā, savukārt lietuvieši un rumāņi nopelna par desmito daļu mazāk.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga Igaunijā bija 916 eiro (aptuveni 643 lati), bet vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu – 5,53 eiro (3,90 lati), kas, salīdzinot ar analoģisku laika posmu 2011. gadā, ir attiecīgi 5,9% un 6,6% kāpums, citējot Igaunijas Statistikas biroja (Statistics Estonia) datus, vēsta BBN.

Neskaitot piemaksas un prēmijas, vidējā mēneša alga Igaunijā gada laikā palielinājusies par 5,3%.

Vidējā darba samaksa Igaunijā pērnā gada oktobrī bija 907 eiro (637 lati), novembrī – 887 eiro (623 lati) un decembrī – 957 eiro (672 lati).

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī reālās algas, kas tiek rēķinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, ir pieaugušas par 2,1%.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma Hay Group pētījumu, Latvijā darbinieki saņem par 6% lielākas algas nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā strādājošie nopelna par 11% vairāk nekā Latvijā. Analizējot 524 Baltijas organizāciju atalgojuma datus, noskaidrots, ka zemāko algu saņem strādnieki Lietuvā, bet vadītāju līmenī šajā valstī ir visaugstākās algas. Igaunijā lielākas algas ir strādniekiem, bet speciālistu un vadītāju līmenī atšķirība nav tik liela.

Vidējā mēneša darba samaksā Lietuvā pērnā gada ceturtajā ceturksnī veidoja 2232 litus jeb 647 eiro (aptuveni 455 Ls), kas ir par 2,6% vairāk nekā analoģiskā laika posmā pirms gada, liecina Lietuvas statistikas biroja jaunākie dati.

2012. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar tā paša gada iepriekšējo ceturksni, vidējās mēnešalgas kāpums vērojams 2,8% apmērā.

Savukārt reālā darba samaksa, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, gada laikā samazinājusies par 0,4%, bet ceturkšņa laikā – pieaugusi par 2,4%.

Db.lv jau informēja, ka Igaunijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī vidējā mēneša alga bija 916 eiro (aptuveni 643 Ls), kas, salīdzinot ar analoģisku laika posmu 2011. gadā, ir 5,9% kāpums. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī reālās algas Igaunijā ir pieaugušas par 2,1%.

Vidējā mēnešalga Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 900 eiro (aptuveni 632 Ls), kas ir 6,3% pieaugumus, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu iepriekšējā gadā, liecina Igaunijas Statistikas biroja (Statistics Estonia) dati.

Vidējā samaksa stundā Igaunijā gada griezumā palielinājusies par 9,1% un sasniegusi 5,63 eiro.

Reālās algas, kas tiek aprēķinātas, ņemot vērā patēriņa preču indeksu, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, augušas par 2,7%.

Viskrasākais vidējais mēnešalgas kāpums vērojams nekustamo īpašumu nozarē (pieaugums 13,9% apmērā), bet samaksa par vienu stundu visstraujāk augusi zemkopības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarēs (pieaugums 15,7% apmērā).

Vidējā mēnešalga janvārī Igaunijā bija 876 eiro (615 Ls), februārī – 882 eiro (619 Ls), martā – 940 eiro (660 Ls).

Šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmumiem vidējās izmaksas mēnesī uz vienu darbinieku veidoja 1,22 tūkst eiro (857 Ls), bet izmaksas par vienu nostrādāto stundu – 8,03 eiro (5,6 Ls), kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir attiecīgi 6,3% un 8,7% kāpums.

Lai uz ārzemēm strādāt aizbraukušie igauņi atgrieztos dzimtenē, viņiem būtu jāpelna vismaz 2000 eiro neto alga mēnesī, liecina Eures veiktais pētījums.

Šādu neto algas apjomu norādījusi teju puse jeb 45% aptaujāto aizbraukušo igauņu.

Pētījumu veikušā Eiropas darba mobilizācijas portāla Eures pārstāve Marta Traksa (Marta Traks) norādīja, ka igauņu vēlmes nav reālistiskas.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā alga Igaunijā bija 916 eiro, bet vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu – 5,53 eiro, kas, salīdzinot ar analoģisku laika posmu 2011. gadā, ir attiecīgi 5,9% un 6,6% kāpums. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī Igaunijā reālās algas, kas tiek rēķinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, ir pieaugušas par 2,1%.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma Hay Group pētījumu, Latvijā darbinieki saņem par 6% lielākas algas nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā strādājošie nopelna par 11% vairāk nekā Latvijā. Analizējot 524 Baltijas organizāciju atalgojuma datus, noskaidrots, ka zemāko algu saņem strādnieki Lietuvā, bet vadītāju līmenī šajā valstī ir visaugstākās algas. Igaunijā lielākas algas ir strādniekiem, bet speciālistu un vadītāju līmenī atšķirība nav tik liela.

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Iekārojamāko darba devēju topa augšgalā pērn lielas izmaiņas nav notikušas - darba ņēmēji visvairāk vēlas strādāt uzņēmumos Latvenergo un Lattelecom, bet par trešo vietu cīnās Latvijas Mobilais telefons un Swedbank, paziņoja personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

2012.gadā darba ņēmēji visaugstāk bija novērtējuši iespēju strādāt AS Latvenergo, un šis uzņēmums savas pozīcijas topa augšgalā saglabājis arī pērn.

Jaunākajā pētījumā otrs iekārotākais darba devējs ir SIA Lattelecom, trešais - LMT, ceturtais - SIA Swedbank, piektais - VAS Latvijas Valsts meži.

2013.gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā būtiskas izmaiņas nav notikušas - pirmās divas vietas ir palikušas nemainīgas, par trešo vietu notiek sīva cīņa starp Latvijas Mobilo telefonu un Swedbank. Savas pozīcijas ir uzlabojis Air Baltic Corporation, pakāpjoties par četrām vietām un ierindojies sestajā vietā. 2010.gadā Air Baltic Corporation iekārotāko darba devēju vidū ieņēma godpilno pirmo vietu.

Attiecības darbā savā ziņā var pielīdzināt attiecībām ģimenē, kur tās tiek pakāpeniski koptas un veidotas, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Katra saskarsmes situācija pa kripatiņai uzkrāj pozitīvās un negatīvās emocijas, kuras piedalās katrā nākamajā saskarsmē. Gluži kā bankas kontā tiek uzkrāta vai tērēta nauda. Pavisam nebūtisks pašapziņu aizskarošs konflikts dažkārt var ieraut negatīvo emociju virpulī, no kura izkļūt ir salīdzinoši grūti. Tādā situācijā, lai arī ko cilvēks nedarītu, tiek meklētas kļūdas viņa uzvedībā vai pat apdraudējums – pat izteiktā komplimentā tiek meklēts zemteksts un sarkasms.

Lielos uzņēmumos, kur darba devējs ļoti labi apzinās motivēta darbinieka milzīgo potenciālu, darba vide tiek izkopta tiktāl, ka darbinieki var justies kā mājās. Pasaulē un nu jau arī Latvijā populārs kļūst darbs no mājām, ja darba saturs neparedz darbu komandā. Šādi var sasniegt lieliskus darba rezultātus un ietaupīt uz biroja izmaksām. Tas gan prasa rūpīgu iesaisti no darba devēja puses – lai darbs no mājām nekļūtu par vienkārši nenākšanu uz darbu, ir nepieciešama regulāra atskaitīšanās un uzraudzība, norāda eksperts.