Lai aizsargātu gan pacientus, gan ārstniecības iestāžu budžetus, tiek meklēta piemērotākā ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas forma.
Veselības ministrs Ivars Eglītis uzskata, ka noteikt par obligātu visu ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu privātās apdrošināšanas kompānijās nav nepieciešams. Pacientiem, ārstiem un ārstniecības iestādēm daudz izdevīgāks risinājums būtu īpaša kompensācijas fonda izveidošana, viņš saka Db, piebilstot, ka līdzīgās domās ir arī citi nozares pārstāvji.
Kompensāciju fonds
Līdz ar šāda fonda izveidi plānots izstrādāt arī kritērijus, saskaņā ar kuriem noteikt kompensācijas apmēru. Ministrs piebilst, ka gadījumā, ja pacientu neapmierinās piedāvātā kompensācijas summa, viņš varēs pret ārstniecības iestādi sniegt prasību tiesā, tomēr abus ceļus iet nebūs iespējams. Šāda sistēma vienlaikus gan nodrošinās ātrāku kompensācijas saņemšanu pacientam un aizsargās ārstniecības iestādes un mediķus no pārspīlēti lielu kompensāciju prasībām tiesā. Fonds varētu sastāvēt no valsts budžeta līdzekļiem un ārstniecības iestāžu iemaksām, turklāt tajā varēs piedalīties arī privātas ārstniecības iestādes, to varētu pārvaldīt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), plāno I.Eglītis. Tomēr viņš neuzskata, ka fonda izveidei un uzturēšanai nepieciešami milzu līdzekļi, jo prasību par kompensāciju radīto veselības problēmu dēļ tik daudz neesot. Ministrs norāda, ka prasības tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir tās, kurās tiek prasītas lielas summas. Bet ja šādas prasības tiek apmierinātas, ārstniecības iestāde «ir jāslēdz ciet», tā I.Eglītis. Viņaprāt, svarīga šāda fonda funkcija būtu ārstniecības personu aizsardzība, jo risks pastāv jebkurā specialitātē, piem., neiroķirurģijā līdz pat 5% operāciju rezultātā pacientiem rodas kādas komplikācijas. Tādējādi, rēķinoties ar iespējamiem tiesas procesiem, ārsti varētu nākotnē pat neuzņemties sarežģītu gadījumu ārstēšanu.
Mazāk efektīvi
AAS BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva Db pauda neizpratni, kādēļ risku apdrošināšana jāuzņemas valsts iestādei, kam šajā jomā nav pieredzes, tā vietā, lai to uzticētu privātajiem apdrošinātājiem, kas šāda veida produktu piedāvā jau šobrīd. Turklāt skaidrs, ka privātajā sfērā līdzekļi tiek administrēti un izmantoti efektīvāk nekā valsts institūcijās, atzīst BTA pārstāve. Tāpat viņa norāda, ka ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nav tā joma, kur kompānijas varētu pelnīt. Ja apdrošināšana tiks noteikta par obligātu, šī pakalpojuma sniedzējiem, iespējams, sākumā, kamēr sistēma tiek pilnībā ieviesta, pat jārēķinās ar zaudējumiem šajā segmentā. Bet šis pakalpojums nepieejami dārgs ārstiem nevar kļūt, jo apdrošinātāju starpā vērojama sīva konkurence, skaidro J.Alfejeva.
Skeptiski pret privāto
Veselības ministrijas (VM) izstrādātais obligātās apdrošināšanas koncepcijas projekts paredz trīs variantus. Līdz gada beigām plānots vienoties par to, vai ārstu civiltiesiskā atbildība tiks apdrošināta, iesaistot privātos apdrošinātājus, veidojot kompensācijas fondu, vai arī izmantojot abus risinājumus kompleksi. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Db atzina, ka ideālā gadījumā kompensācijas summai jābūt līdz pat 100 tūkst. Ls, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas, visticamāk, netiks apstiprināts. Sistēma nepieciešama, lai pacientam būtu iespēja bez gariem tiesas procesiem saņemt kompensāciju, kā arī lai aizsargātu ārstus un ārstniecības iestādes. Piem., tiesā, kurā no Dzemdību nama tiek pieprasīta 2 milj. Ls kompensācija, ja prasība tiks apmierināta, tas nozīmē iestādes slēgšanu, skaidro P.Apinis. Arī viņaprāt piemērotākā sistēma būtu kompensācijas fonda ieviešana, kurā līdzīgās daļās iemaksas veiktu valsts VOAVA personā un ārstniecības iestādes. Tie ārsti, kas nepilda valsts pasūtījumu, tad apdrošinātos privāti. Viņš ir skeptisks attiecībā pret privāto apdrošināšanu, jo šādā sistēmā svarīgākais ir peļņas gūšana apdrošinātājiem. Apdrošināšanas fonda modelis jau veiksmīgi pastāv Skandināvijā. Klīnikas Dziedniecība direktore Natālija Točiļenko Db sacīja, ka šai iestādei nav nācies saskarties ar šāda veida tiesvedību, tomēr Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki, tādēļ prasību skaits nākotnē noteikti augs. Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atbalsta kompensāciju fonda ieviešanu. Viņa vadītajā ārstniecības iestādē apdrošināti 118 mediķi, galvenokārt ārsti, bet kopējā atlīdzības summa ir 100 tūkst. Ls. M.Rēvalds norāda, ka sadarbība ar privātajiem apdrošinātājiem ne vienmēr ir gluda - apdrošinātāji atsakās apdrošināt riskantāko specialitāšu mediķus, ir gadījumi, kad tiek atteikta atlīdzības izmaksa, tāpat pieredzēts pēkšņs un nepamatots apdrošināšanas iemaksu palielinājums. M.Rēvalds atzīst, ka arī fonda izveidošanas gadījumā iespējamas dažādas problēmas, piem., pēc tam, kad tiks radīts mehānisms, kas dzīvē tik tiešām darbosies, to pacientu skaits, kas vēlēsies saņemt kompensācijas, varētu strauji palielināties. Bet ja šādā gadījumā fonds izrādīsies par mazu un nāksies palielināt ārstu un ārstniecības iestāžu iemaksas, tad resursus būtu iespējams rast vien pakalpojumu cenās.
